Pirmā pasaules kara laikā 22.10.1914. Rīgā mobilizēts Krievijas armijā, 11.11.1914. no Rīgas nosūtīts uz 36. Sibīrijas strēlnieku pulku Vladivostokā (29.12.1914. ieradās un ieskaitīts, strēlnieks), no 02.1915. pulka sastāvā Krievijas Ziemeļrietumu frontē pret Vācijas armiju. 02.04.1915. beidza mācību komandas apmācību kursu, 13.06. paaugstināts par jefreitoru, 21.06.1915. – par jaunāko unteroficieri. 05.07.1915. pārvietots uz 94. kājnieku rezerves bataljonu Kazaņā. Pēc praporščiku sagatavošanas skolas beigšanas no 28.12.1915. jaunākais virsnieks (praporščiks) 246. kājnieku rezerves bataljonā Kostanajā, Turgajas apgabalā (tagad Kazahstāna). 01.1916. pārvietots uz Latviešu strēlnieku rezerves bataljonu Tērbatā (tagad Tartu Igaunijā), 1. rotas jaunākais virsnieks. 19.03.1916. komandēts uz Rīgu aktīvo latviešu strēlnieku bataljonu papildināšanai, 22.03.1916. iedalīts 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonā, 3. rotas jaunākais virsnieks. Podporučiks (10.10.1916.). 11.1916. bataljons pārformēts par pulku. Ziemassvētku kauju laikā no 05.01.1917. bija 3. rotas komandieris. Poručiks (02.02.1917.), štābkapteinis (26.08.191.7). 29.08.1917. iecelts par 1. bataljona komandiera vietas izpildītāju. 02.09.1917. kaujās pie Mazās Juglas, Ropažiem, saņēma uzdevumu ar rotu aizsargāt spraugu starp 8. Valmieras un 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku vienībām, turējās pozīcijās, līdz vāciešiem izdevās pārraut kopējo aizsarglīniju, tie mēģināja rotu apiet, vienlaikus uzbrūkot arī frontāli, taču A. Krastiņš ar diviem vadiem un diviem ložmetējiem apturēja un atspieda pretinieku atpakaļ pāri upei, smagi ievainots kājas ceļa locītavā (par to 10.1923. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni), evakuēts uz Petrogradu (tagad Sanktpēterburga), ievietots lazaretē. Pēc izārstēšanās 1917. gada jūnija sākumā izrakstīts no Petrogradas valsts teātru aktieru lazaretes, 03.06.1918. brīvprātīgi iestājās Sarkanās armijas Latviešu padomju strēlnieku divīzijā, 7. strēlnieku pulka bumbmetēju komandas priekšnieks, no 25.07.1918. bija 1. bataljona komandieris. Pulkam izbraucot uz Permu, 24.09.1918. dezertēja. Atgriezās Latvijā, Rīgā.
11.1918. Rīgā brīvprātīgi iestājās Baltiešu landesvērā, virsnieks 1. zemessargu rotā, no 01.12.1918. zemessargu Latgales iecirknī. 02.–03.01.1919. palika Sarkanās armijas ieņemtajā Rīgā. 02.1919. Padomju Latvijā dzīvoja pilsētā, bija “pārvaldes priekšnieka” amatā. 22.05. Padomju Latvijas armijai atkāpjoties no pilsētas, palika Rīgā. 28.05.1919. Rīgā brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapeinis), iedalīts Rīgas jaunformējamajos spēkos. 07.1919. ārstu komisija ievainojuma seku dēļ atzina par derīgu aizmugures dienestam, iedalīts Rīgas jaunformējamo spēku saimniecības komandā. 05.08.1919. pārvietots armijas etapu un rajonu komandantu pārvaldes rīcībā, no 06.08. Ērgļu iecirkņa komandants (amatā līdz 24.11.). 27.11.1919. komandēts Rīgas apriņķa apsardzības priekšnieka rīcībā iepazīties ar dienesta specifiku (apsardzības priekšnieka pienākumiem un mobilizācijas realizācijas darbiem). 02.12.1919. iecelts par Dobeles apriņķa apsardzības priekšnieku un apriņķa komandantu, 31.12.1919. – par Dobeles–Bauskas apriņķu apsardzības priekšnieku un apriņķu komandantu (01.10.1920. Dobeles–Bauskas apriņķu komandantūra izformēta). 21.03.1921. pārvietots Galvenā štāba rīcībā un par nopelniem Latvijas neatkarības labā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. No 19.04.1921. Jelgavas–Bauskas kara apriņķa priekšnieka palīgs. 01.04.1923. iecelts par Rēzeknes kara apriņķa priekšnieku, 06.10.1925. – par Valkas kara apriņķa priekšnieku (27.11.1925. iecelts arī par Valkas garnizona priekšnieku). No 20.12.1927. Jaunlatgales kara apriņķa priekšnieks. Pulkvedis (17.11.1930.), 03.1928. apstiprināts arī par militārās audzināšanas un apmācības instruktoru Balvu skolās 03.1931. atkārtoti), 05.1933. – arī Viļakas Valsts ģimnāzijā, Jaunlatgales Valsts krievu ģimnāzijā. No 23.10.1934. Liepājas kara apriņķa priekšnieks (08.12.1934. pieņēma amatu). 12.08.1935. izteikta Armijas štāba priekšnieka palīga ģenerāļa Jāņa Franča pateicība par “nenogurstošu darba mīlestību un pienākuma apziņu armijas izveidošanas un noorganizēšanas darbā”. 26.10.1939. atvaļināts sakarā ar štatu samazināšanu (izveidots vienots Aizputes–Liepājas kara apriņķis). Dzīvoja Rīgā un savā lauku saimniecībā Alsviķu pagasta Viesturos.
Vācu okupācijas laikā 02.1944. mobilizēts Latviešu leģionā, no 24.02.1944. Latvijas SS (Schutzstaffel) papildinājumu pārvaldes (Ersatzkommando) Daugavpils SS kara apriņķa pārvaldes komandieris (Wehrbezirkskommandeur), pārzināja leģiona karavīru iesaukšanu un reģistrāciju. 1944. gada vasarā, ienākot Sarkanajai armijai, atkāpās uz Rīgu, no 17.10.1944. ar dzīvesbiedri Emīliju un māsu Adelheidi Krastiņu bēgļu gaitās Vācijā, no 1945. gada Lībekā, pēc tam Fallingbostelē. 1950. gadā izceļoja uz Jaunzēlandi, dzīvoja Kraistčērčā, strādāja par dārznieku, brīvajā laikā nodarbojās ar glezniecību. No 1960. gada pensijā.
