Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kino muzejs (līdz 2009. gadam Rīgas Kino muzejs) ir vienīgais šai mākslas nozarei veltīts muzejs Latvijā, kas profesionāli nodarbojas ar Latvijas kino izpēti, materiālu saglabāšanu, popularizēšanu un apmeklētāju izglītošanu. Muzejs regulāri rīko izstādes, pasākumus un filmu seansus, kuros tiek apskatīti dažādi kino mākslas, vēstures un profesiju aspekti.

Latvijas Kino muzeju veido izstāžu telpas un birojs Rīgā, Miera ielā 58a, un krājums, kas atrodas Muzeju krātuvju kompleksā Pulka ielā 8. 

Muzeja nosaukums kopš tā dibināšanas ir vairākkārt mainījies: Rīgas kino muzejs (1988‒2006), pēc pievienošanas valsts aģentūrai “Nacionālais Kino centrs” ‒ Rīgas Kinomuzejs (2006. gada aprīlis–2009), pēc pievienošanas Latvijas Kultūras akadēmijai ‒ Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs (2010‒2025). Kopš 2025. gada 1. maija ‒ Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kino muzejs.

Atbilstoši Latvijas Kultūras akadēmijas rektora apstiprinātajam 2025. gada 21. maija nolikumam muzeja misija ir uzkrāt, pētīt un popularizēt liecības par Latvijas kino ražošanu, izplatīšanu, izrādīšanu un uztveri no 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Muzejs ir sabiedrībai pieejama zinātniski pētnieciska un izglītojoša iestāde.

Muzejam ir četri galvenie darbības virzieni.

1. Krājuma veidošana, glabāšana un Latvijas kino dokumentēšana. Muzejs iniciējis un vadījis nozīmīgu Latvijas kino darbu restaurāciju, tostarp agrīnā kino filmu “Kur taisnība? Ebreju kursistes traģēdija” (1913) un “Lāčplēsis” (1930) restaurāciju. “Lāčplēša” restaurētā versija 2022. gadā demonstrēta Pordenones mēmā kino festivālā (Le Giornate del Cinema Muto) Itālijā.

2. Pētniecība, kuras rezultāti tiek izmantoti izstādēs, ekspozīcijās un zinātniskās publikācijās.

3. Izglītības programmas, tostarp sadarbībā ar “Latvijas skolas somu”.

4. Publiskā darbība – izstādes, lekcijas, filmu seansi un citi kino vēsturei veltīti pasākumi. Kā Latvijas Kultūras akadēmijas struktūrvienība muzejs iesaistās augstskolas zinātniskās pētniecības, studiju un mākslinieciskās jaunrades procesā.

Latvijas Kino muzejs ir Latvijas Kultūras akadēmijas struktūrvienība kopš 2010. gada. Muzejs darbojas saskaņā ar akadēmijas rektora apstiprinātu nolikumu. Muzejs likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros pilda muzeja pamatfunkcijas.

Latvijas Kino muzeju vada vadītājs, kas tieši padots Latvijas Kultūras akadēmijas rektoram. Muzeja izglītības, pētniecības un sociālās komunikācijas funkciju īstenošanā iesaistīti trīs darbinieki. Darbā ar muzeja krājumu iesaistīti divi darbinieki.

Pēc 1986. gada Kino dienu noslēguma Rīgā idejā par kino muzeja nepieciešamību vienojās Augusts Sukuts, kinozinātnieki Inga Pērkone un Juris Civjans. Rīgas Kino muzejs tika nodibināts 1988. gadā ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Kinematogrāfistu savienības 1. marta rīkojumu kā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (PSR) Kinematogrāfistu savienības sastāvdaļa. Jaundibinātais muzejs palika šajā statusā līdz 1993. gadam, kad mainīja juridisko statusu un no 1993. gada 19. aprīļa kļuva par bezpeļņas organizāciju SIA “Rīgas Kino muzejs”. 1990. gadā notika muzeja pirmā izstāde “Iespējamības tumsā. Kino Latvijā 1920‒1940”, kurā pirmo reizi publikai tika piedāvāts skatījums uz Latvijas kino līdz padomju okupācijai.

1994. gadā muzejs aizsāka regulāru izstāžu darbību. Muzejs rīkoja Starptautiskās agrīnā kino vēstures vasaras skolas (1992, 1993,1995), kurās piedalījās pasaules līmeņa atzīti kinoteorētiķi un kinovēsturnieki.

1996. gada 1. septembrī Rīgas Kino muzejs kļuva par Kultūras ministrijas pārziņā esošu valsts iestādi. No 1998. gada līdz 2006. gadam muzejs atradās Rīgas kinostudijas ēkā, Šmerļa ielā 3. 2000. gadā tika atklāta un vēlāk papildināta muzeja pamatekspozīcija.

Turpmākajos gados sekoja divas reorganizācijas. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 1. marta rīkojumu Rīgas Kinomuzejs no 1. aprīļa kļuva par valsts aģentūras “Nacionālais Kino centrs” struktūrvienību. Šo pārmaiņu rezultātā muzejs atgriezās sākotnēji plānotajā ēkā Vecrīgā, Peitavas ielā 10/12, ieguva jaunas izstāžu telpas, kuras tika atklātas Muzeju naktī 19. maijā. Krājuma telpas palika Rīgas kinostudijas ēkā. 2008. gadā tika atklāta muzeja sinematēka un uzsākts pasaules kinovēstures lekciju un filmu cikls “Tas, ko tu nedrīksti nezināt”.

2010. gadā valsts pārvaldes reformas ietvaros muzejs tika pievienots Latvijas Kultūras akadēmijai un kļuva par augstskolas struktūrvienību. Muzeja krājums tika pārvietots uz Eduarda Smiļģa Teātra muzeja ēku Talsu ielā 1.

No 2025. gada aprīļa muzejs kā daļa no Latvijas Kultūras akadēmijas atrodas Miera ielā 58a, Tabakas fabrikas kvartālā.

Muzeja pamatekspozīcijas “Latvijas kino stāsti” un kino zāles izbūves dēļ muzeja izstāžu telpas slēgtas no 2026. gada 31. maija. Jauno pamatekspozīciju iecerēts atvērt apmeklētājiem 2028. gada rudenī.

Latvijas Kino muzeja krājums sāka veidoties līdz ar muzeja izveidošanu 1988. gadā. Nākamajos trīs gados tas tika papildināts ar īpaši nozīmīgiem materiāliem, liecībām par kino profesionāļu darbību trimdā. Šie materiāli tika iegūti pēc Vispasaules latviešu kinematogrāfistu saieta Rīgā 1990. gadā. Daļa materiālu iegūta no kino institūcijām, kuras pārstāja darboties 20. gs. 90. gados. Muzeja krājums ik gadu tiek papildināts ar vērtīgiem jaunieguvumiem. 2006. gada beigās tika uzsākta muzeja krājuma telpu modernizācija un tās ietvaros tika izveidota Kino tehnikas krātuve. 2020. gadā muzeja krājums tika pārvietots uz Muzeju krātuvju ēku Pulka ielā. Krājuma priekšmeti izvietoti trīs krātuvēs.

Muzeja krājumā glabājas materiāli, kas dokumentē Latvijas kino vēsturi, filmu veidošanas procesu un kino nozares darbinieku profesionālo darbību un dzīvesgājumu. Krājuma kolekcijas veido filmu scenāriji, montāžas lapas, fotoalbumi un fotogrāfijas, filmu plakāti, oriģinālās dekorāciju un kostīmu skices, kino tehnika, rekvizīti un filmu kostīmi. Izceļami tādi priekšmeti kā animācijas studijas “Dauka” filmu skiču glabāšanas skapis, Rīgas kinostudijas aktieru kartotēka, Jura Podnieka dienasgrāmatas, VEF kino projektors, operatora Gvido Skultes kinokamera, 20. gs. sākuma kino tehnika, “Lielā Kristapa” balvas.

2025. gada septembrī Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kino muzejā tika glabātas 51 478 krājuma vienības, no tām pamatkrājumā – 46 398 vienības.

Direktori Jānis Lasmanis (1988‒1989), Māris Deģis (1989‒1991), Agris Redovičs (1991‒1993), Inga Pērkone-Redoviča (1993‒2004), direktora pienākumu izpildītājs Agris Redovičs (2004‒2006), vadītāja Elīna Reitere (2006‒2008), vadītāja pienākumu izpildītāja Kristīne Matīsa (2008‒2009), vadītājas Agnese Zeltiņa (2009‒2013), Zane Balčus (2014‒2019), Ieva Andžāne (2019‒2021), Agnese Logina (2021‒2023), Inga Pērkone-Redoviča (kopš 2024. gada).