“Nebeidzamā bēdu dziesma” stāsta par galveno varoni Vanu Cjijao (王琦瑤/王琦瑶, Wang Qiyao) – skaistumkonkursa trešās vietas ieguvēju; darbs vēsta arī par dzīvi Šanhajā Ķīnas sociālpolitisko pārmaiņu laikā un varones traģisko dzīves galu. Darbs ietver vairākus svarīgus vēstures posmus no pagājušā gadsimta 40. gadiem – laiku neilgi pirms un pēc Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izveidošanas, Kultūras revolūciju un atvēršanās politiku.
Vana Aņji ir zināmākā Ķīnas modernās literatūras rakstniece, esejiste, prozaiķe, scenāriste, literatūras kritiķe un izglītības darbiniece. Rakstniece nāk no literātu ģimenes – viņas māte Ruja Džidzjuaņa (茹志鵑/茹志鹃, Ru Zhujuan) bija slavena rakstniece Mao Dzeduna (毛泽东/毛澤東, Mao Zedong) laikā un tēvs Vans Sjaopins (王嘯平/王啸平, Wang Xiaoping) bija dramaturgs. Vanas Aņji darbi ir unikāli ar to, ka tie ietver dažādu literatūras novirzienu – rētu literatūras (傷痕文學/伤痕文学, Shanghen wenxue), pārdomu literatūras (反思文學/反思文学, Fansi wenxue) u. c. – elementus.
Vana Aņji darbu sarakstīja un publicēja 1995. gadā. Darba nosaukuma pamatā ir Tan dinastijas (618.–907. gads) dzejnieka Baja Dzjuji (白居易, Bai Juyi) elēģija “Nebeidzamā bēdu dziesma” (長恨歌/长恨歌, Chang hen ge), kas stāsta par lēdijas Janas (楊/杨, Yang) nāvi Aņlušaņas dumpja (安史之亂/安史之乱, Anshi zhi luan) laikā. Savukārt darba saturs ir aizgūts no dzeltenās preses raksta par jaunas meitenes slepkavību Šanhajā, kas uz autori atstāja dziļu iespaidu, tādēļ Vana Aņji izlēma rakstīt par pilsētas dzīvi un tās aizkulisēm.
Darbs sākas ar unikālu un detalizētu Šanhajas šķērsielu aprakstu, kas ataino tālaika dažādo sabiedrības slāņu dzīvi. Pirmajās nodaļās rakstniece apraksta šķērsielās dzīvojošos cilvēkus: bagātniekus, dejotājas, ārzemju uzņēmumu darbiniekus, kūlijus, rikšas. Arī dažādās intrigas, skandālus un baumas. Piektā apakšnodaļa “Vana Cjijao” iepazīstina ar darba galveno varoni vidusskolnieci Vanu Cjijao, kas ir kā paraugs tālaika modernajām un vienlaikus sentimentālajām Šanhajas meitenēm.
Otrās nodaļas pirmā daļa sākas ar Vanas Cjijao un viņas klasesbiedrenes Vu Peidžeņas (吳佩珍/吴佩珍, Wu Peizhen) filmu studijas apmeklējumu. Tajā Vana Cjijao piedzīvo dežavū sajūtu pēc tam, kad redz slepkavības ainu. Vēlāk filmu studijas režisors piedāvā Vanai Cjijao piedalīties kinoizmēģinājumos, taču pēc provēm meiteni atraida un kā kompensāciju piedāvā fotosesiju. Tas dziļi noskumdina meiteni, un kādu laiku viņa atsakās komunicēt ar Vu Peidžeņu. Fotosesijas laikā top vairākas fotogrāfijas, un viena no tām tiek publicēta žurnālā “Šanhajas Dzīve”. Tas daļai skolasbiedreņu liek baumot, savukārt citas Vanu Cjijao apbrīno. Viena no šīm klasesbiedrenēm ir Dzjana Lili (蔣麗莉/蒋丽莉, Jiang Lili), kura Vanu Cjijao ielūdz uz dzimšanas dienas svinībām. Laika gaitā abas kļūst par draudzenēm, taču tikai sev zināmu iemeslu dēļ draudzību slēpj no citiem.
1946. gadā fotogrāfs Čens (程, Cheng) iesaka Vanai Cjijao piedalīties skaistumkonkursā “Mis Šanhaja”, kas meitenei sniedz atpazīstamību. Vēlāk viņa pārceļas uz dzīvi pie Dzjanu ģimenes un nepārtraukti ir sabiedrības uzmanības centrā, taču meitene atsakās noticēt režisora teiktajam, ka šis skaistumkonkurss ir iestudēts. Skaistumkonkursa finālā Vana Cjijao iegūst trešo vietu. Vēlāk izveidojas mīlas trīsstūris starp Vanu Cjijao, Dzjanu Lili un fotogrāfu Čenu. Pēc tam, kad Dzjana Lili Vanas Cjijao guļamistabā atrod fotogrāfijas ar fotogrāfa Čena veltītajām dzejas rindām, abu meiteņu draudzība beidzas.
Pēc šī atgadījuma Vana Cjijao atgriežas mājās pie vecākiem. Vēlāk viņa saņem ielūgumu uz lielveikala atklāšanas ceremoniju, kur satiek direktoru Li (李主任, Li zhuren). Pēc kāda laika abi uzsāk kopdzīvi Alises Apartamentos, taču direktors Li vēlas abu attiecības turēt noslēpumā. Pirmās daļas beigas stāsta par vēlu rudeni 1948. gadā, kad Vanu Cjijao apciemo Dzjana Lili un izstāsta par savām attiecībām ar fotogrāfu Čenu. Pēdējo reizi viņu apciemo arī tagad precētā Vu Peidžeņa, kura nākamajā dienā dodas prom uz Honkongu. Nākamajā dienā Vana Cjijao uzzina, ka direktors Li ir gājis bojā aviokatastrofā.
Darba otrā daļa sākas ar to, ka Vana Cjijao ierodas pie savas vecmāmiņas Vucjiao ciematā, kur viņa satiek tofu pārdevēju Ā Eru (阿二, A Er), un abiem vienam pret otru īslaicīgi rodas jūtas. Vēlāk puisis pārceļas uz Šanhaju. Neilgi pēc tam arī Vana Cjijao atgriežas Šanhajā, kļūst par medmāsu un dzīvo klusu un vientuļu dzīvi savā praksē. Vienīgais draugs ir Jenas kundze (嚴/严, Yan), kura bieži mēdz ierasties bez uzaicinājuma. Vana Cjijao arvien biežāk pavada laiku ar Jenas kundzi un viņas ģimeni, taču kādu dienu ģimenes draugs Saša (薩沙/萨沙, Sasha) tika ielūgts kā ceturtais dalībnieks madžonga spēlē. No sākuma Saša abās meitenēs izraisa aizdomas un nepatiku, taču ar laiku viņas pierod un sāk Sašu pieņemt.
Jenas kundzes brālēns Kans Minsjuņs (康明遜/康明逊, Kang Mingxun) un Vana Cjijao pavada aizvien vairāk laika kopā, un abi kļūst par mīlniekiem, taču attiecības slēpj. Vēlāk Vana Cjijao kļūst grūta. Abi izdomā bērna tēva identitāti turēt noslēpumā. Vana Cjijao savaldzina Sašu, lai ar viltu viņu pārliecinātu, ka Saša ir bērna tēvs. Tomēr vēlāk Vana Cjijao neveic operāciju un bērnu patur.
Šanhaja 20. gs. 60. gadu sākumā bija pilnīgs pretstats tai, kas pilsēta bija darba sākumā. Tagad daudzu cilvēku ikdienas lielākā rūpe ir ēdiena sagāde. Šajā apakšnodaļā Vana Cjijao pēc ilgāka laika atkal satiek fotogrāfu Čenu un Dzjanu Lili, kura tagad strādā vilnas rūpnīcā un darbojas kā partijas kadrs. Vanai Cjijao piedzimst meita, un nākamajā (1965.) gadā no vēža mirst Dzjana Lili. 1966. gads izvēršas traģisks, jo sākas Kultūras revolūcija. Fotogrāfu Čenu arestē saistībā ar viltus apsūdzībām. Nespēdams izturēt pazemojumu, viņš izlec pa dzīvokļa logu.
Darba trešā daļa sākas 1976. gadā, kad tikko ir sākusies atvēršanās politika. Šanhajā notiek krasas izmaiņas – pārapdzīvotība, steiga, haoss; valda patērnieciskums. Šajā laikā Vanas Cjijao meitai Veivejai (薇薇, Weiwei) ir jau ir 15 gadi. Meitenei ir dumpiniecisks raksturs, un viņa neseko mātes ieteikumiem. Šajā darba daļā daudz tiek runāts par mātes un meitas aukstajām attiecībām, kā arī jauniešu vieglprātīgo attieksmi pret dzīvi un apkārtējiem cilvēkiem, taču starp dažiem Veivejas draugiem atrodas tādi, kuri spēj novērtēt Vanu Cjijao. Viens no tiem ir Veivejas draugs Sjao Liņs (小林, Xiao Lin), kuram viņa uzticas vairāk nekā savai meitai. Pēc kāda laika Sjao Liņs un Veiveja apprecas un dodas uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Vēlāk Vana Cjijao satiek jaunu pielūdzēju Veco Krāsu (老克臘/老克腊, Lao Kela), ar kuru iepazīstina Veivejas draugi: Garkājis (長脚/长脚, Changjiao) un Džana Junhuna (張永紅/张永红, Zhang Yonghong). Romāna beigās Garkājis uzzina, ka Vanai Cjijao joprojām ir zelts, ko pirms savas nāves atstāja direktors Li, un nāk to nozagt, bet Vana Cjijao nakts vidū viņu pieķer. Viņš sievieti nožņaudz.
Darbā figurē 14 dažādi varoņi, kuriem ir nozīme Vanas Cjijao dzīvē; šeit tiek raksturoti spilgtākie no tiem un pati galvenā varone.
Vana Cjijao tiek raksturota kā tipiska Šanhajas jaunkundze, kura aktīvi seko tālaika sabiedrības aktualitātēm – dejām, modei, kino un mūzikai. Vidusskolas pēdējā gadā viņa iegūst trešo vietu Šanhajas skaistumkonkursā “Mis Šanhaja” un īslaicīgi ar to izpelnās gan skolasbiedreņu, gan sabiedrības ievērību. Tomēr tas nespēj dot Vanai Cjijao gandarījumu, jo viņa jūtas vientuļa. Pēc tam Vana Cjijao dzīvo vienkāršu un pieticīgu dzīvi un strādā par medmāsu. Dzīves laikā Vana Cjijao satiek vairākus pielūdzējus, taču neviens nav spējīgs nodrošināt patiesu emocionālu tuvību. Lai arī romāna gaitā Vana Cjijao piedzīvo Ķīnas 20. gs. svarīgākos vēstures notikumus un dzīves nepastāvību, viņai izdodas saglabāt pašcieņu.
Vu Peidžeņa ir pirmā Vanas Cjijao labākā draudzene. Viņa ir diezgan neuzkrītoša meitene, bet, tā kā nāk no turīgas ģimenes, cilvēki vienmēr viņu lutina. Viņas raksturs ir atklāts un optimistisks, šķietami zemā pašcieņa ir pieticības izpausme. Vu Peidžeņa bieži mēdz idealizēt citus cilvēkus un pārmēru tiem uzticēties.
Dzjana Lili ir viena no Vanas Cjijao draudzenēm. No sākuma viņa tiek raksturota kā klusa un neuzkrītoša meitene, taču vēlāk, kad Vana Cjijao pārceļas uz dzīvi pie Dzjanu ģimenes, Dzjana Lili iegūst aizvien lielāku ietekmi uz Vanas Cjijao dzīvi. Dzjanas Lili, Vanas Cjijao un Čena starpā izveidojas mīlestības trīsstūris, taču Dzjana Lili nespēj iegūt viņa simpātijas. Darba otrajā daļā – Kultūras revolūcijas laikā – Dzjana Lili pievienojas komunistu revolucionāriem, strādā vilnas rūpnīcā un apprec rūpnīcas militāro pārstāvi.
Fotogrāfs Čens ir studējis dzelzceļa inženierzinātnes, bet viņa patiesā aizraušanās ir fotogrāfija. Dienā viņš strādā kādā rietumu uzņēmumā, bet naktīs fotografē. Tā kā Čens ir vecpuisis, visu algu viņš iegulda vaļaspriekā. Čens uzticīgi mīl Vanu Cjijao, arī tad, kad viņa uz šīm jūtām neatbild.
Saša ir ķīniešu ierēdņa un viņa krievu sievas bērns. Pēc vecāku šķiršanās Saša dzīvo Šanhajā, kur viņu uzaudzina vecmāmiņa. Saša tiek raksturots kā pavedējs, kuram patīk vecākas sievietes, un tas ir pamats dažādām baumām un citu neuzticībai. Lai arī Saša izcili pārvalda ķīniešu valodu, daudzi viņu joprojām uzskata par ārzemnieku. Pēc tam, kad Vana Cjijao Sašu pavedina, lai maldinātu par sava bērna paternitāti, viņš dodas uz Pekinu, lai meklētu māti.
Veiveja ir Vanas Cjijao meita. Viņa tiek raksturota kā dumpinieciska jauniete, kurai ir ļoti nestabilas, dažkārt pat asas attiecības ar māti. Veivejas izturēšanās bieži vien ir rupja. Veiveja nav tik pievilcīga kā viņas māte, un cilvēki viņu par to bieži aprunā. Tas ir pamats abu saspīlētajām attiecībām un pat skaudībai.
Vanas Aņji Šanhajas perioda daiļradē var saredzēt spēcīgu Džanas Ailinas (張愛玲/张爱玲, Zhang Ailing) ietekmi.
Darbs “Nebeidzamā bēdu dziesma” ir sadalīts trīs daļās. Katrā daļā ir četras nodaļas, kas ir vēl sīkāk sadalītas piecās apakšnodaļās. Lai arī “Nebeidzamā bēdu dziesma” stāsta par vairākiem svarīgiem Ķīnas vēstures posmiem 20. gs. (pilsoņu karu, ĶTR izveidi, Kultūras revolūciju u. c.), autore tos tieši nenosauc, bet atstāj interpretāciju lasītāja ziņā. Vienīgais acīmredzamais pavediens ir dažkārt minētie gadskaitļi.
Ikdienas dzīve Šanhajā un sieviešu traģēdija ir galvenie darba motīvi, kas tiek atspoguļoti, izmantojot stāstījumu no dažādiem skatpunktiem – no sākuma tas ir trešās personas vēstījums par dzīvi šķērsielās un tur dzīvojošo cilvēku dabu. Tālāk stāstījums notiek no putna lidojuma perspektīvas, autore izmanto baložus kā stāstītāju. Visbeidzot romāns koncentrējas uz noteiktiem darba varoņiem un viņu traģiskajiem likteņstāstiem vēstures gaitā.
Bagātīgais māksliniecisko izteiksmes līdzekļu lietojums un detalizētais vēstījums, kas sevī ietver smaržas, skaņas (džeza mūziku, pie baložu astēm piesietu svilpju skaņas, pilsētas atmosfēru), vizuālos tēlus (arhitektūru, tālaika Šanhajas modi un stilu), niansētus dabas aprakstus un cilvēku iekšējās sajūtas, ir organiskas sastāvdaļas blīvajai romāna atmosfērai.
Romāns ir pārpilns ar dažādiem Ķīnas kultūras elementiem un simboliem – ziediem, krāsām, ikdienas dzīves un dabas motīviem –, taču vairāki no tiem ir apslēpti. Jaunībā Vana Cjijao filmu studijā pirmo reizi piedzīvo dežavū sajūtu brīdī, kad redz slepkavības ainu. Tas liek lasītājam nojaust par nelielu, šķietami nesvarīgu detaļu simbolisko lomu romāna sižetā. Jau pašā darba sākumā šī aina kalpo kā priekšnojauta un simbols romāna iespējamam nobeigumam.
Darbam “Nebeidzamā bēdu dziesma” ir divi manuskripti. Pirmais tika sarakstīts 1994. gada 23. septembrī, savukārt otrais – 1995. gada 16. martā.
“Nebeidzamā bēdu dziesma” ir 20. gs. 90. gadu nostaļģijas viļņa paraugs. Cilvēki atkal pastiprināti pievērsa uzmanību 20. gs. sākuma dzīves estētikai. Romāns ir saņēmis vairākas literatūras godalgas, visprestižākā no tām ir piektā Mao Duņa literatūras balva (茅盾文學獎/茅盾文学奖, Mao Dun wenxuejiang). 2018. gadā “Nebeidzamā bēdu dziesma” tika nominēta kā visietekmīgākais atvēršanās politikas laika literatūras darbs.
Romāna “Nebeidzamā bēdu dziesma” sižets ir pamatā vairākām spēlfilmām, seriāliem un teātra izrādēm.
Aleksandrs Simons "“Nebeidzamā bēdu dziesma”". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/303694-%E2%80%9CNebeidzam%C4%81-b%C4%93du-dziesma%E2%80%9D (skatīts 13.11.2026)