Plūtarha literārā darbība bija plaša. Tā dēvētajā Lamprija katalogā (Πίναξ ὧν ὁ Πλούταρχος ἔγραψε, burtiski Tabula/tāfelīte [ar darbiem], kurus sarakstīja Plūtarhs) minēti 227 Plūtarha darbi, no kuriem saglabājušies 83, taču līdz mūsdienām nonākuši arī teksti, kas katalogā nav uzskaitīti. Bizantijas laika Sudas leksikonā (Σοῦδα, šķirkļa numurs Adler L96, ap 10. gs.) minēts, ka Lamprijs bijis Plūtarha dēls, kas sastādījis sava tēva, visas Grieķijas un Romas vēstures sarakstītāja, darbu sarakstu. Nav zināms, vai Lamprijs tik tiešām bijis Plūtarha dēls, lai gan Lamprija vārds Plūtarha dzimtā ir sastopams (gan Plūtarha vectēvs, gan arī brālis dēvēts par Lampriju).
Kopumā no Plūtarham piedēvētajiem tekstiem saglabājusies relatīvi liela daļa.
Par Plūtarha nozīmīgāko veikumu parasti tiek uzskatīti “Paralēlie dzīves apraskti” (Βίοι παράλληλοι, plašāk zināms nosaukums latīņu valodā Vitae parallelae), kas ir ievērojamu grieķu un romiešu biogrāfiju sērija. Biogrāfijas pamatā organizētas pa pāriem un veidojot salīdzinājumu, t. i., līdzās ievērojama grieķa biogrāfijai tiek izklāstīta arī kāda ievērojama, pēc noteiktiem apsvērumiem izvēlēta (proti, noteiktās līdzībās balstīta) ievērojama romieša biogrāfija. Pavisam saglabājušies 22 paralēlo dzīves gājumu pāri (tiesa, viens pāris veido dubultu grupu, proti, līdzās diviem grieķiem Agidam (Ἄγις) un Kleomenam (Κλεομένης) nostatīti divi romieši – brāļi Tiberijs (Tiberius Sempronius Gracchus), un Gājs Grakhi (Gaius Sempronius Gracchus,). Saglabājušās arī četras savrup stāvošas biogrāfijas. Literāro biogrāfiju sarakstīšana, visticamāk, bija daudzu darba gadu rezultāts. Biogrāfijās parasti izklāstīta attiecīgās personas bērnība un jaunība, rakstura īpašības, sasniegumi, nāves apstākļi. Plūtarha sarakstītās biogrāfijas raksturo ētisko kvalitāšu apcerējums, anekdotisku nostāstu iekļaušana, kā arī kultūrvēsturiski nozīmīgu notikumu atainojums.
Otrs nozīmīgais Plūtarha tekstu kopums ir tā sauktie “Morāles traktāt jeb ”Esejas par morāles jautājumiem“ (Ἠθικά), kas parasti zināmas ar nosaukumu latīņu valodā Moralia, retāk arī Ethica. Sacerējumu kopa Moralia ir apjomīga. Tajā ietilpst 78 dažādi traktāti/esejas (tostarp teksti, kuru autorība nav skaidri zināma, bet tradīcija tos piesaista Plūtarha vārdam; piemēram, pie neskaidras autorības darbiem pieder Moralia tekstos iekļautais sacerējums “Desmit oratoru dzīves” (Βίοι τῶν δέκα ῥητόρων, latīņu valodā Vitae decem oratorum). Moralia tekstu tematika ir vērienīga, tajos aplūkoti dažādi dabaszinātņu jautājumi, tāpat reliģijas, filozofijas, politikas, mūzikas, literatūras u. c. tēmas. Arī formas ziņā Moralia teksti var būt atšķirīgi (piemēram, dialogs, runa vai vēstule).
Plūtarha tekstos redzama eklektiska pievēršanās filozofisko domu apcerei (kopumā eklektisms un kompilācijas elementi ir raksturīgi Plūtarha daiļradei, kas ir arī likumsakarīgi plašā tēmu tvēruma dēļ). Plūtarhs uzskatāms par platonisma mācības piekritēju; viņa darbos izskan epikūrisma un stoicisma kritika.