AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2026. gada 19. novembrī
Ježijs Gžibovskis (Jerzy Grzybowski)

Nikolajs Demidovs

(krievu Николай Иванович Демидов, Mikalajs Dzjamidavs, baltkrievu Мікалай Івaнавіч Дзямідаў, Mikolajs Demidovs, poļu Mikołaj Demidow; 10.12.1888. Grudekā, Belostokas apriņķī, Grodņas guberņā, Krievijas Impērijā, tagad Polija‒23.06.1967. Čikāgā, Amerikas Savienotajās Valstīs, ASV. Apbedīts Svētā Adalberta kapsētā, Saint Adalbert Cemetery, Čikāgā)
politiķis, militārpersona, baltkrievu minoritātes skolotājs Latvijā

Saistītie šķirkļi

  • Baltkrievijas Tautas Republika
  • Konstantīns Jezovitovs
  • Sergejs Saharovs

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Sociālā izcelšanās un izglītība
  • 3.
    Profesionālā, politiskā un sabiedriskā darbība
  • 4.
    Nozīmīgākie darbi un sasniegumi
  • 5.
    Novērtējums
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Sociālā izcelšanās un izglītība
  • 3.
    Profesionālā, politiskā un sabiedriskā darbība
  • 4.
    Nozīmīgākie darbi un sasniegumi
  • 5.
    Novērtējums
Kopsavilkums

Nikolajs Demidovs 1918.–1920. gadā piedalījās bruņotajā cīņā par Baltkrievijas Tautas Republikas neatkarību. Starpkaru periodā un Otrā pasaules kara laikā bija viens no baltkrievu minoritātes organizatoriem un aktīvākajiem darbiniekiem Latvijā. Darbojās vairākās lielākajās Latvijas baltkrievu kultūras, izglītības un politiskajās organizācijās un bija ievērojams baltkrievu izglītības organizators Latvijas Republikā.

Sociālā izcelšanās un izglītība

Dzimis Staņislava Kotnarovska (Stanisław Kotnarowski) un Aleksandras (Aleksandra, dzimusi Kaļinovska, Kalinowska), ģimenē. Tēvs nomira viņa dzimšanas gadā, un māte apprecējās otrreiz ar muitas ierēdni Janu Demidovu (Jan Demidow), kurš bērnu adoptēja un deva viņam savu uzvārdu. Demidovu ģimene bija vietējie rūpnieki.

1905. gadā Svislačas skolotāju seminārā (Свислочская учительская семинария) nokārtoja eksāmenu divu klašu pamatskolu skolotāja kvalifikācijas iegūšanai. 1907. gadā sāka strādāt kancelejas darbu Vislas zemes dzelzceļu pārvaldes Satiksmes nodaļā un kā brīvklausītājs apmeklēja Varšavas Universitātes (Uniwersytet Warszawski) Vēstures un filozofijas fakultātes vakara kursus. 1910. gadā Belostokas reālģimnāzijā (Białostocka Szkoła Realna) nokārtoja apriņķa skolu skolotāja eksāmenu. 1912. gadā nokārtoja eksāmenu vēstures un krievu valodas skolotāja kvalifikācijas iegūšanai Viļņas mācību apgabala pilsētu skolās un pabeidza skolotāju sagatavošanas kursus pareizticīgo Viļņas skolotāju institūtā (Учительский институт в Вильне, христианский). 1919. gada septembrī pabeidza baltkrievu skolotāju sagatavošanas kursus.

Profesionālā, politiskā un sabiedriskā darbība

1911. gada 1. oktobrī kļuva par Belostokas divklasīgās dzelzceļa skolas direktoru. 1914. gada jūlijā tika iesaukts Krievijas armijā. 1916. gadā nosūtīts uz Pāvila karaskolu (Павловское военное училище) Petrogradā, kuru pabeidza 1917. gadā. Pēc lielinieku apvērsuma uz laiku nostājās lielinieku pusē un tika iecelts par Novgorodas apgabala komisāru. 1918. gada martā devās uz Daugavpili, kur viņu sagūstīja vācieši. Pēc atbrīvošanas 1918. gada novembrī pārcēlās uz Viļņu un nodibināja kontaktus ar Baltkrievijas Tautas Republikas aktīvistiem, kuri tolaik cieši sadarbojās ar Lietuvas varas iestādēm. Decembrī iestājās Lietuvas armijas baltkrievu militārajās vienībās un 1918. gada 20. decembrī tika iecelts par Grodņas pilsētas komandantu. Piedalījās Lietuvas dienestā esošo baltkrievu militāro vienību veidošanā.

Pēc tam, kad Polijas armija šīs vienības atbruņoja, 1919. gada jūnijā poļi viņu arestēja un ievietoja internēto nometnē Belostokā (mūsdienās Bjalistoka). N. Demidovs nolēma sadarboties ar Polijas varas iestādēm un pēc atbrīvošanas pievienojās Viļņā izveidotajai Baltkrievijas militārajai komisijai (Беларуская вайсковая камісія). Komisija, kas tika izveidota pēc Polijas valsts vadītāja Juzefa Pilsudska (Józef Piłsudski) rīkojuma, bija paredzēta baltkrievu militāro vienību formēšanai Polijas armijas sastāvā cīņai pret lieliniekiem. 1919. gada decembrī N. Demidovs kopā ar komisiju pārcēlās uz Minsku, bet vēlāk tika nosūtīts uz baltkrievu virsnieku skolu Varšavā. Sarkanās armijas uzbrukuma dēļ 1920. gada vasarā Baltkrievijas militārā komisija pārtrauca darbību. N. Demidovs pēc tam brīvprātīgi iestājās ģenerāļa Staņislava Bulaka-Balahoviča (Stanisław Bułak-Bałachowicz) vadītajā Sabiedroto brīvprātīgo armijā, kur izveidoja neatkarīgu baltkrievu bataljonu. 1920. gada novembrī piedalījās ģenerāļa S. Bulaka-Balahoviča vadītajā pretlielinieciskajā militārajā ekspedīcijā Poļesjē. Pēc smagām kaujām ar Sarkano armiju 1920. gada decembrī atkāpās uz Polijas teritoriju, kur tika atbruņots un internēts nometnē Radomā.

1922. gadā kandidēja Polijas Seima vēlēšanās no Nacionālo minoritāšu bloka (Blok Mniejszości Narodowych) saraksta. Vēlēšanu kampaņas laikā nonāca konfliktā ar Polijas varas iestādēm, kuras viņa darbību uzskatīja par valstij naidīgu. Pret viņu tika izvirzīta apsūdzība, taču tiesas procesa laikā viņš aizbēga uz Latviju, kur iesaistījās vietējā baltkrievu kustībā. No 1923. gada 10. janvāra līdz 1. septembrim strādāja par skolotāju baltkrievu skolā Pustiņā (tagad Robežnieki). 1923. gada 1. septembrī uzņēmās vadīt Rīgas pilsētas 1. baltkrievu pamatskolu, kuras izveidošanā pats bija piedalījies. Piedalījās arī baltkrievu vakarskolas izveidē Rīgā.

1924. gadā nodibināja Rīgas baltkrievu kultūras un izglītības biedrību “Baltkrievijas nams” (Беларуская хата). Aktīvi darbojās arī citās baltkrievu organizācijās, piemēram, Baltkrievu kultūras un izglītības biedrībā “Ruņ” (Рунь) un Latvijas Baltkrievu skolotāju biedrībā. Strādāja par skolotāju Rīgas baltkrievu skolās un pasniedza baltkrievu valodu divgadīgajos Valsts baltkrievu pedagoģiskajos kursos. Šos kursus vadīja 1923.–1924. un 1927.–1928. gadā.

Sākotnēji atbalstīja Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju, taču drīz pārtrauca sadarbību un turpmāk palika ārpus partijām. Asi nosodīja baltkrievu aktīvistus ar propadomisku nostāju.

Pēc Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsuma N. Demidovs palika uzticīgs jaunajam režīmam un centās par katru cenu panākt vienošanos ar valsti. Varas iestādes viņa lojalitāti novērtēja atzinīgi. 20. gs. 30. gadu vidū viņš vadīja Latvijas Baltkrievu skolotāju biedrību, kas tolaik bija vienīgā likumīgā baltkrievu organizācija. Sadarbojās ar politiskās policijas nodaļu, informējot to par politisko noskaņojumu Latvijas baltkrievu aktīvistu vidū. Viņš bija viens no pirmajiem baltkrievu darbiniekiem Latvijā, kurš sāka sadarboties ar nacistisko Vāciju. 1939. gada jūlijā pēc vācbaltieša Eižena fon Engelharta (Eugen von Engelhardt) pamudinājuma apmeklēja Berlīni, kur sazinājās ar Vācijas militārās izlūkošanas pārstāvjiem un piekrita vervēt Latvijas baltkrievus Vācijas izlūkošanas skolām un sabotāžas vienībām, kuras bija paredzēts izmantot pret Poliju.

Pēc Latvijas okupācijas viņu 1940. gada 10. augustā Rīgā arestēja un ieslodzīja PSRS Iekšlietu tautas komisariāts. 1941. gada martā N. Demidovu pārveda uz Maskavas Lubjankas cietumu. Viņš piekrita sadarboties ar PSRS Valsts Drošības tautas komisariātu, tādēļ 1941. gada 10. jūnijā tika atbrīvots un atgriezās Rīgā. Valsts drošības galvenā pārvalde bija paredzējusi viņu izmantot baltkrievu inteliģences novērošanai Latvijā un ārvalstīs. Pēc vācu karaspēka ienākšanas viņš sāka sadarboties ar vāciešiem. No 1941. gada augusta līdz 1942. gada martam palīdzēja izveidot baltkrievu skolas Daugavpils apriņķī. 1941. gada 1. decembrī kļuva par baltkrievu skolu inspektoru Latgalē un Zemgalē ar darba vietu Daugavpilī. 1942. gada februārī tika atsaukts no šī amata, jo devās uz Baltkrieviju, kur strādāja izglītības jomā Lidas rajonā, bet 1943. gadā tika iecelts par skolu inspektoru Lidā.

1944. gada jūnijā kopā ar vācu karaspēku atkāpās uz Rietumiem. 1944. gada rudenī Berlīnē iestājās Baltkrievijas pašaizsardzības mācību bataljonā. Pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas palika Francijas okupācijas zonā. Piedalījās baltkrievu politisko un reliģisko organizāciju darbībā Vācijā un iestājās par Baltkrievijas autokefālās pareizticīgo baznīcas izveidi trimdā.

1950. gadā emigrēja uz ASV un apmetās Ilinoisas pavalstī, kur aktīvi iesaistījās baltkrievu diasporas dzīvē. Bija viens no Baltkrievu un amerikāņu nacionālās padomes (Беларуска-амерыканская нацыянальная рада) vadītājiem un vadīja raidījumus baltkrievu valodā Čikāgas radio. Sākotnēji darbojās Svētā Jura baltkrievu pareizticīgo draudzē, bet vēlāk pievienojās Baltkrievu Austrumu katoļu Kristus pestītāja draudzei.

Nozīmīgākie darbi un sasniegumi

N. Demidova nozīmīgākais sasniegums bija dalība bruņotajā cīņā par Baltkrievijas neatkarību 1918.–1920. gadā. Vēlāk viņa dzīve un darbība bija saistīta ar Latviju. Viņš bija talantīgs pedagogs un prasmīgs Latvijas baltkrievu kultūras dzīves organizators, nodibināja vairākas pamatskolas Rīgā un Latgalē un sniedza nozīmīgu ieguldījumu baltkrievu izglītības attīstībā Latvijā.

Novērtējums

N. Demidovs ir viena no visvairāk aizmirstajām personībām baltkrievu nacionālās kustības vēsturē. Padomju okupācijas laikā viņa vārds netika pieminēts. Pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) sabrukuma situācija mainījās, un par viņu parādījās pirmās publikācijas. Mūsdienās laikabiedri un pētnieki viņa mantojumu vērtē atšķirīgi: vieni viņu uzskata par varoni un baltkrievu tiesību aizstāvi, citi – par avantūristu un oportūnistu, norādot uz daudzajiem skandāliem un konfliktiem, kuros viņš iesaistījies baltkrievu aktīvistu aprindās.

Saistītie šķirkļi

  • Baltkrievijas Tautas Republika
  • Konstantīns Jezovitovs
  • Sergejs Saharovs

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Łatyszonek, O., Białoruskie formacje wojskowe. 1917–1923, Białystok, Białoruskie Towarzystwo Historyczne, 1995.
  • Łatyszonek, O., ‘Mikołaj Demidow (1888 – 1967)’, Białoruskie Zeszyty Historyczne, no. 1, 1995, s. 174–180.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Грыбоўскі, Ю., Беларусы ў Латвіі (1918–1945), Беласток, Kamunikat.org, Беларускае гістарычнае таварыства, 2026.
  • Грыбоўскі, Ю., ‘“Латвійскі” перыяд дзейнасці Мікалая Дзямідава (1922–1942)’, Беларускі гістарычны агляд, т. 23, 2016, с. 41–71.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Екабсонс, Э., ‘Беларусы ў Лaтвii ў часы савецкай i нямецка-фашысцкай aкупацыi (1940–1945)’, Беларускі Гістарычны Агляд, т. 13, No. 2, 2006, с. 199–233.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Ježijs Gžibovskis (Jerzy Grzybowski) "Nikolajs Demidovs". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/303995-Nikolajs-Demidovs (skatīts 19.11.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/303995-Nikolajs-Demidovs

Šobrīd enciklopēdijā ir 6091 šķirklis,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. © Tilde, izstrāde, 2026. © Orians Anvari, dizains, 2026. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana