AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 29. maijā
Andris Zeļenkovs

Pasaules hokeja čempionāts vīriešiem

(angļu Men’s World Ice Hockey Championship, vācu Eishockey Weltmeisterschaft der Herren, franču Championnat du monde de hockey sur glace masculin, krievu Чемпионат мира по хоккею с шайбой среди мужчин)
vīriešu hokeja izlašu turnīrs, kurā tiek izcīnīts pasaules čempionu tituls

Saistītie šķirkļi

  • hokejs
  • hokejs Latvijā
  • Latvijas hokeja čempionāts, 1931.–1944. gads
  • Latvijas vīriešu hokeja izlase
  • Latvijas vīriešu hokeja izlases spēles 1932.–1940. gadā
  • Latvijas vīriešu hokeja izlases spēles kopš 1992. gada
Kanādas hokeja izlase pēc uzvaras 2016. gada pasaules čempionātā. Maskava, 22.05.2016.

Kanādas hokeja izlase pēc uzvaras 2016. gada pasaules čempionātā. Maskava, 22.05.2016.

Fotogrāfs Artyom Korotayev. Avots: TASS via Getty Images, 533515062.

Satura rādītājs

  • 1.
    Sacensību rašanās un attīstība
  • 2.
    Nozīmīgākie sasniegumi sacensībās
  • 3.
    Norises vietas
  • 4.
    Latvijas sportistu līdzdalība sacensībās
  • Multivide 4
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Sacensību rašanās un attīstība
  • 2.
    Nozīmīgākie sasniegumi sacensībās
  • 3.
    Norises vietas
  • 4.
    Latvijas sportistu līdzdalība sacensībās
Sacensību rašanās un attīstība

Turnīru organizē Starptautiskā Hokeja federācija (franču Ligue Internationale de Hockey sur Glace; pēc Otrā pasaules kara oficiāli – International Ice Hockey Federation, IIHF). Ar federācijas lēmumu par pirmo pasaules čempionātu pieņemts uzskatīt 04.1920. Antverpenē (Beļģijā) notikušo hokeja turnīru, kas tika iekļauts septīto olimpisko spēļu programmā. Pirmajā turnīrā piedalījās septiņas izlases – Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Beļģija, Čehoslovākija, Francija, Kanāda, Šveice, Zviedrija. Par pirmo pasaules un arī olimpisko čempionvienību kļuva Kanāda.

Turpmākie divi pasaules čempionāti norisinājās ziemas olimpiskajās spēlēs (1924, 1928), bet kopš 1930. gada pasaules čempionāti tiek organizēti kā ikgadēji atsevišķi turnīri. Pēdējais pasaules čempionāts pirms Otrā pasaules kara norisinājās 02.1939. Šveicē, bet pirmais pēc kara – 02.1947. Čehoslovākijā. Līdz 1968. gadam ziemas olimpisko spēļu gadā (1932, 1936, 1948, 1952, 1956, 1960, 1964, 1968) olimpiskais turnīrs vienlaikus bija arī pasaules čempionāts. Turpmāk pasaules čempionāti organizēti tikai atsevišķi no ziemas olimpisko spēļu turnīriem. 20. gs. 80. gados ziemas olimpisko spēļu gados (1980, 1984, 1988) pasaules čempionāti netika rīkoti. Pasaules čempionāts nenotika arī 2020. gadā Covid-19 pandēmijas dēļ.

Čempionāta pastāvēšanas vēsturē turnīra izspēles formāts ir daudzkārt mainījies. Dažādos laikos bijis atšķirīgs dalībvalstu skaits, priekšsacīkšu izspēle, čempionāta apakšgrupu skaits, spēļu skaits un godalgu izcīnīšanas kārtība. 20. gs. 30. gados daļā no turnīriem pēc priekšsacīkstēm pasaules čempionāta godalgu ieguvēji tika noskaidroti izslēgšanas spēļu (play off) kārtībā, sākot no pusfināla. Sākot ar 1939. gada turnīru, no izslēgšanas spēlēm pasaules čempionātos atteicās, paliekot tikai pie apļa turnīra kārtības (round robin; “katrs pret katru”) vienā vai vairākos posmos. Kopš 1992. gada pasaules čempionāta godalgu ieguvēji pēc priekšsacīkstēm tiek noskaidroti izslēgšanas spēlēs. Taču arī pēc tam ir mainījusies priekšsacīkšu izspēles un izslēgšanas spēļu kārtība. Kopš 1998. gada pasaules čempionāta turnīra dalībvalstu skaits ir 16. Mūsdienās turnīra dalībvalstis ir sadalītas divās priekšsacīkšu grupās (katrā pa astoņām izlasēm), kurā aizvada viena apļa turnīru – komanda sacenšas pa vienai spēlei ar katru apakšgrupas vienību. Katras grupas četras spēcīgākās komandas turpina cīņu par godalgām izslēgšanas spēlēs.

No 1951. gada tika aizvadīts otrā līmeņa (B grupas) pasaules čempionāts. No 1961. gada norisinājās arī trešā līmeņa (C grupas), bet no 1996. gada ceturtā līmeņa (D grupas) pasaules čempionāts. Pēc zemāka līmeņa grupu izveidošanas pasaules čempionātu augstākajā līmenī mēdza saukt par A grupas pasaules čempionātu. No 2001. gada pasaules čempionāts zemākajos līmeņos sadalīts divīzijās un to grupās, bet augstākā līmeņa pasaules čempionāts no tā laika tiek saukts arī par Top grupu (Top pool).

Nozīmīgākie sasniegumi sacensībās

Visvairāk pasaules čempionu titulu izcīnījusi Kanāda – 28 reizes (pirmoreiz – 1920. gadā, līdz šim pēdējo reizi – 2023. gadā). Otra titulētākā ir Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) ar 22 pasaules čempionu tituliem (pirmoreiz – 1954. gadā, pēdējo reizi – 1990. gadā).  Somijai ir četri pasaules čempionu tituli. Par pasaules čempionēm līdz šim kļuvušas arī Zviedrija (11 reizes), Čehoslovākija, Čehija (pa sešām reizēm), Krievija (piecas reizes), ASV (divas reizes), Lielbritānija, Slovākija (pa vienai reizei).

Norises vietas

Pasaules čempionāta norises vieta tiek izraudzīta IIHF kongresā. Visbiežāk pasaules čempionāts rīkots Zviedrijā – 11 reizes (pirmoreiz – 1949. gadā, līdz šim pēdējo reizi – 2013. gadā), no kurām divreiz kopā ar Somiju. Otra biežākā pasaules čempionāta rīkotājvalsts ir Šveice, kur pasaules čempionāts noticis desmit reizes (pirmoreiz – 1928. gadā, līdz šim pēdējo reizi – 2009. gadā), t. sk. divi olimpiskie turnīri. Prāga ir pilsēta, kura visbiežāk uzņēmusi pasaules čempionātu. Prāgā kā Čehoslovākijas un vēlāk Čehijas galvaspilsētā pasaules čempionāts norisinājies desmit reizes (pirmoreiz – 1933. gadā, līdz šim pēdējo reizi – 2015. gadā), no kurām vairākas reizes kopā ar citām Čehijas vai tā laika Čehoslovākijas pilsētām. Otra biežākā pasaules čempionāta norises pilsēta ir Stokholma (Zviedrijā), kur pasaules čempionāts noticis desmit reizes (pirmoreiz – 1949. gadā, līdz šim pēdējo reizi – 2013. gadā), daļu no spēlēm aizvadot arī citās pilsētās Zviedrijā vai Somijā.

Latvijas sportistu līdzdalība sacensībās

Pirmoreiz pasaules čempionātā Latvijas izlase startēja 02.1933. Prāgā. Kopumā 20. gs. 30. gados Latvija piedalījās piecos pasaules čempionātos (1933, 1935, 1936, 1938, 1939), no kuriem viens bija arī ziemas olimpisko spēļu turnīrs. Piecos turnīros Latvija aizvadīja 22 spēles, uzvarot sešās no tām un piedzīvojot zaudējumus 16 spēlēs. 20. gs. 30. gados Latvijas augstākais sasniegums pasaules čempionātā bija 10. vieta (1933, 1938), kā arī dalīta 10.‒12. vieta (1938). Pēc valsts okupācijas 1940. gadā Latvijas izlase beidza pastāvēt un starptautiskajā apritē atgriezās 1992. gadā.

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas izlase pirmo reizi augstākā līmeņa pasaules čempionātā startēja 04.‒05.1997. Somijā. Lai tas notiktu, Latvijai bija jāuzvar C grupas pasaules čempionātā (1993) un B grupas pasaules čempionātā (1996). Kopš 1997. gada Latvija ir piedalījusies visos augstākā līmeņa pasaules čempionātos. Latvijas augstākais sasniegums pasaules čempionātos ir 3. vieta, kas izcīnīta 2023. gadā. Tāpat arī trīsreiz iegūta 7. vieta (1997, 2004, 2009).

Padomju okupācijas laikā daži Latvijas hokejisti ar panākumiem spēlēja PSRS izlases sastāvā. Helmuts Balderis PSRS izlases sastāvā trīs reizes kļuva par pasaules čempionu (1978, 1979, 1983), pa vienai reizei izcīnīja sudraba (1976) un bronzas godalgas (1977), kā arī tika atzīts par 1977. gada pasaules čempionāta labāko uzbrucēju. Artūrs Irbe PSRS izlases sastāvā par pasaules čempionu kļuva divas reizes (1989, 1990) un tika atzīts par 1990. gada pasaules čempionāta labāko vārtsargu. 2023. gada čempionātā par visa čempionāta labāko spēlētāju (MVP, Most Valuable Player) un čempionāta labāko vārtsargu atzīts Latvijas izlases vārtsargs Artūrs Šilovs.

Pasaules hokeja čempionāti vīriešiem 1920.–2022. gadā

Autora veidota.

Nr.

Norises laiks, (vienlaikus aizvadītais turnīrs, ja tāds ir)

Norises vieta

Izlases, kas ieņēmušas trīs augstākās vietas

1.

04.1920.

(arī septīto olimpisko spēļu turnīrs)

Antverpene (Beļģija)

1. Kanāda

2. ASV

3. Čehoslovākija

2.

01.‒02.1924.

(arī pirmo ziemas olimpisko spēļu turnīrs)

Šamonī (Francija)

1. Kanāda

2. ASV

3. Lielbritānija

3.

02.1928.

(arī otro ziemas olimpisko spēļu turnīrs)

Sanktmorica (Šveice)

1. Kanāda

2. Zviedrija

3. Šveice

4.

01.‒01.1930.

Šamonī (Francija),

Berlīne (Vācija),

Vīne (Austrija)

1. Kanāda

2. Vācija

3. Šveice

5.

02.1931.

Kriņica (tagad Kriņica Zdroja; Polija)

1. Kanāda

2. ASV

3. Austrija

6.

02.1932.

(arī trešo ziemas olimpisko spēļu turnīrs)

Leikplesida (ASV)

1. Kanāda

2. ASV

3. Vācija

7.

02.1933.

Prāga (Čehoslovākija)

1. ASV

2. Kanāda

3. Čehoslovākija

8.

02.1934.

Milāna (Itālija)

1. Kanāda

2. ASV

3. Vācija

9.

01.1935.

Davosa (Šveice)

1. Kanāda

2. Šveice

3. Lielbritānija

10.

02.1936.

(arī ceturto ziemas olimpisko spēļu turnīrs)

Garmiša-Partenkirhene (Vācija)

1. Lielbritānija

2. Kanāda

3. ASV

11.

02.1937.

Londona (Lielbritānija)

1. Kanāda

2. Lielbritānija

3. Šveice

12.

02.1938.

Prāga (Čehoslovākija)

1. Kanāda

2. Lielbritānija

3. Čehoslovākija

13.

02.1939.

Bāzele, Cīrihe (Šveice)

1. Kanāda

2. ASV

3. Šveice

14.

02.1947.

Prāga (Čehoslovākija)

1. Čehoslovākija

2. Zviedrija

3. Austrija

15.

01.‒02.1948.

(arī piekto ziemas olimpisko spēļu turnīrs)

Sanktmorica (Šveice)

1. Kanāda

2. Čehoslovākija

3. Šveice

16.

02.1949.

Stokholma (Zviedrija)

1. Čehoslovākija

2. Kanāda

3. ASV

17.

03.1950.

Londona (Lielbritānija)

1. Kanāda

2. ASV

3. Šveice

18.

03.1951.

Parīze (Francija)

1. Kanāda

2. Zviedrija

3. Šveice

19.

02.1952.

(arī sesto ziemas olimpisko spēļu turnīrs)

Oslo (Norvēģija)

1. Kanāda

2. ASV

3. Zviedrija

20.

03.1953.

Bāzele, Cīrihe (Šveice)

1. Zviedrija

2. Rietumvācija

3. Šveice

21.

02.‒03.1954.

Stokholma (Zviedrija)

1. PSRS

2. Kanāda

3. Zviedrija

22.

02.‒03.1955.

Diseldorfa, Dortmunde, Krēfelde, Ķelne (Rietumvācija)

1. Kanāda

2. PSRS

3. Čehoslovākija

23.

01.‒02.1956.

(arī septīto ziemas olimpisko spēļu turnīrs)

Kortīna d’Ampeco (Itālija)

1. PSRS

2. ASV

3. Kanāda

24.

02.‒03.1957.

Maskava (PSRS)

1. Zviedrija

2. PSRS

3. Čehoslovākija

25.

02.‒03.1958.

Oslo (Norvēģija)

1. Kanāda

2. PSRS

3. Zviedrija

26.

03.1959.

Bratislava, Brno, Kladno, Kolīna, Mlada Boleslava, Ostrava, Prāga (Čehoslovākija)

1. Kanāda

2. PSRS

3. Čehoslovākija

27.

02.1960.

(arī astoto ziemas olimpisko spēļu turnīrs)

Skvovelija (ASV)

1. ASV

2. Kanāda

3. PSRS

28.

03.1961.

Lozanna, Ženēva (Šveice)

1. Kanāda

2. Čehoslovākija

3. PSRS

29.

03.1962.

Koloradospringsa, Denvera (ASV)

1. Zviedrija

2. Kanāda

3. ASV

30.

03.1963.

Stokholma (Zviedrija)

1. PSRS

2. Zviedrija

3. Čehoslovākija

31.

01.‒02.1964.

(arī devīto ziemas olimpisko spēļu turnīrs)

Insbruka (Austrija)

1. PSRS

2. Zviedrija

3. Čehoslovākija

32.

03.1965.

Tampere (Somija)

1. PSRS

2. Čehoslovākija

3. Zviedrija

33.

03.1966.

Ļubļana (Dienvidslāvija)

1. PSRS

2. Čehoslovākija

3. Kanāda

34.

03.1967.

Vīne (Austrija)

1. PSRS

2. Zviedrija

3. Kanāda

35.

02.1968.

(arī desmito ziemas olimpisko spēļu turnīrs)

Grenoble (Francija)

1. PSRS

2. Čehoslovākija

3. Kanāda

36.

03.1969.

Stokholma (Zviedrija)

1. PSRS

2. Zviedrija

3. Čehoslovākija

37.

03.1970.

Stokholma (Zviedrija)

1. PSRS

2. Zviedrija

3. Čehoslovākija

38.

03.‒04.1971.

Berne, Ženēva (Šveice)

1. PSRS

2. Čehoslovākija

3. Zviedrija

39.

04.1972.

Prāga (Čehoslovākija)

1. Čehoslovākija

2. PSRS

3. Zviedrija

40.

03.‒04.1973.

Maskava (PSRS)

1. PSRS

2. Zviedrija

3. Čehoslovākija

41.

04.1974.

Helsinki (Somija)

1. PSRS

2. Čehoslovākija

3. Zviedrija

42.

04.1975.

Diseldorfa, Minhene (Rietumvācija)

1. PSRS

2. Čehoslovākija

3. Zviedrija

43.

04.1976.

Katovice (Polija)

1. Čehoslovākija

2. PSRS

3. Zviedrija

44.

04.‒05.1977.

Vīne (Austrija)

1. Čehoslovākija

2. Zviedrija

3. PSRS

45.

04.‒05.1978.

Prāga (Čehoslovākija)

1. PSRS

2. Čehoslovākija

3. Kanāda

46.

04.1979.

Maskava (PSRS)

1. PSRS

2. Čehoslovākija

3. Zviedrija

47.

04.1981.

Gēteborga, Stokholma (Zviedrija)

1. PSRS

2. Zviedrija

3. Čehoslovākija

48.

04.1982.

Helsinki, Tampere (Somija)

1. PSRS

2. Čehoslovākija

3. Kanāda

49.

04.‒05.1983.

Diseldorfa, Dortmunde, Minhene (Rietumvācija)

1. PSRS

2. Čehoslovākija

3. Kanāda

50.

04.‒05.1985.

Prāga (Čehoslovākija)

1. Čehoslovākija

2. Kanāda

3. PSRS

51.

04.1986.

Maskava (PSRS)

1. PSRS

2. Zviedrija

3. Kanāda

52.

04.‒05.1987.

Vīne (Austrija)

1. Zviedrija

2. PSRS

3. Čehoslovākija

53.

04.‒05.1989.

Sēdertelje, Stokholma (Zviedrija)

1. PSRS

2. Kanāda

3. Čehoslovākija

54.

04.‒05.1990.

Berne, Fribūra (Šveice)

1. PSRS

2. Zviedrija

3. Čehoslovākija

55.

04.‒05.1991.

Helsinki, Tampere, Turku (Somija)

1. Zviedrija

2. Kanāda

3. PSRS

56.

04.‒05.1992.

Bratislava, Prāga (Čehoslovākija)

1. Zviedrija

2. Somija

3. Čehoslovākija

57.

04.‒05.1993.

Dortmunde, Minhene (Vācija)

1. Krievija

2. Zviedrija

3. Čehija

58.

04.‒05.1994.

Bolcāno, Kanaceja, Milāna (Itālija)

1. Kanāda

2. Somija

3. Zviedrija

59.

04.‒05.1995.

Jēvle, Stokholma (Zviedrija)

1. Somija

2. Zviedrija

3. Kanāda

60.

04.‒05.1996.

Vīne (Austrija)

1. Čehija

2. Kanāda

3. ASV

61.

04.‒05.1997.

Helsinki, Tampere, Turku (Somija)

1. Kanāda

2. Zviedrija

3. Čehija

62.

05.1998.

Bāzele, Cīrihe (Šveice)

1. Zviedrija

2. Somija

3. Čehija

63.

05.1999.

Hāmara, Lilehammere, Oslo (Norvēģija)

1. Čehija

2. Somija

3. Zviedrija

64.

04.‒05.2000.

Sanktpēterburga (Krievija)

1. Čehija

2. Slovākija

3. Somija

65.

04.‒05.2001.

Hannovere, Ķelne, Nirnberga (Vācija)

1. Čehija

2. Somija

3. Zviedrija

66.

04.‒05.2002.

Gēteborga, Kārlstade, Jenšēpinga (Zviedrija)

1. Slovākija

2. Krievija

3. Zviedrija

67.

04.‒05.2003.

Helsinki, Tampere, Turku (Somija)

1. Kanāda

2. Zviedrija

3. Slovākija

68.

04.‒05.2004.

Ostrava, Prāga (Čehija)

1. Kanāda

2. Zviedrija

3. ASV

69.

04.‒05.2005.

Insbruka, Vīne (Austrija)

1. Čehija

2. Kanāda

3. Krievija

70.

05.2006.

Rīga (Latvija)

1. Zviedrija

2. Čehija

3. Somija

71.

04.‒05.2007.

Maskava, Mitišči (Krievija)

1. Kanāda

2. Somija

3. Krievija

72.

05.2008.

Halifaksa, Kvebeka (Kanāda)

1. Krievija

2. Kanāda

3. Somija

73.

04.‒05.2009.

Berne, Klotene (Šveice)

1. Krievija

2. Kanāda

3. Zviedrija

74.

05.2010.

Gelzenkirhene, Ķelne, Manheima (Vācija)

1. Čehija

2. Krievija

3. Zviedrija

75.

04.‒05.2011.

Bratislava, Košice (Slovākija)

1. Somija

2. Zviedrija

3. Čehija

76.

05.2012.

Helsinki (Somija);

Stokholma (Zviedrija)

1. Krievija

2. Slovākija

3. Čehija

77.

05.2013.

Stokholma (Zviedrija);

Helsinki (Somija)

1. Zviedrija

2. Šveice

3. ASV

78.

05.2014.

Minska (Baltkrievija)

1. Krievija

2. Somija

3. Zviedrija

79.

05.2015.

Ostrava, Prāga (Čehija)

1. Kanāda

2. Krievija

3. ASV

80.

05.2016.

Maskava, Sanktpēterburga (Krievija)

1. Kanāda

2. Somija

3. Krievija

81.

05.2017.

Ķelne (Vācija);

Parīze (Francija)

1. Zviedrija

2. Kanāda

3. Krievija

82.

05.2018.

Herninga, Kopenhāgena (Dānija)

1. Zviedrija

2. Šveice

3. ASV

83. 05.2019. Bratislava, Košice (Slovākija) 1. Somija 2. Kanāda 3. Krievija
 84.  05.2021.  Rīga (Latvija)

1. Kanāda

2. Somija

3. ASV

85.  05.2022.   Helsinki, Tampere (Somija)

1. Somija

2. Kanāda

3. Čehija 

86. 05.2023. Tampere (Somija), Rīga (Latvija)

1. Kanāda

2. Vācija

3. Latvija

Pasaules čempions hokejā Artūrs Irbe. 1990. gads.

Pasaules čempions hokejā Artūrs Irbe. 1990. gads.

Fotogrāfs Zigurds Mežavilks. Avots: Latvijas Sporta muzejs.

Multivide

Kanādas hokeja izlase pēc uzvaras 2016. gada pasaules čempionātā. Maskava, 22.05.2016.

Kanādas hokeja izlase pēc uzvaras 2016. gada pasaules čempionātā. Maskava, 22.05.2016.

Fotogrāfs Artyom Korotayev. Avots: TASS via Getty Images, 533515062.

Kanādas un Zviedrijas hokeja komanda ziemas olimpiskajās spēlēs. Sanktmorica, 1928. gads.

Kanādas un Zviedrijas hokeja komanda ziemas olimpiskajās spēlēs. Sanktmorica, 1928. gads.

Avots: FPG/Getty Images, 51888117.

Pirmais no kreisās: PSRS izlases vārtsargs Vladislavs Tretjaks (Владислав Александрович Третьяк). Otrais no kreisās: komadas kapteinis Valērijs Vasiļjevs (Валерий Иванович Васильев) pēc apbalvošanas ceremonijas. Helsinki, 21.04.1982.

Pirmais no kreisās: PSRS izlases vārtsargs Vladislavs Tretjaks (Владислав Александрович Третьяк). Otrais no kreisās: komadas kapteinis Valērijs Vasiļjevs (Валерий Иванович Васильев) pēc apbalvošanas ceremonijas. Helsinki, 21.04.1982.

Avots: Sovfoto/UIG via Getty Images, 498864889. 

Pasaules čempions hokejā Artūrs Irbe. 1990. gads.

Pasaules čempions hokejā Artūrs Irbe. 1990. gads.

Fotogrāfs Zigurds Mežavilks. Avots: Latvijas Sporta muzejs.

Kanādas hokeja izlase pēc uzvaras 2016. gada pasaules čempionātā. Maskava, 22.05.2016. Fināla mačā Kanādas izlase ar 2:0 uzvarēja Somijas izlasi.

Fotogrāfs Artyom Korotayev. Avots: TASS via Getty Images, 533515062.

Saistītie šķirkļi:
  • Pasaules hokeja čempionāts vīriešiem
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • hokejs
  • hokejs Latvijā
  • Latvijas hokeja čempionāts, 1931.–1944. gads
  • Latvijas vīriešu hokeja izlase
  • Latvijas vīriešu hokeja izlases spēles 1932.–1940. gadā
  • Latvijas vīriešu hokeja izlases spēles kopš 1992. gada

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Hokeja arhīvs (Hockey Archives)
  • Starptautiskā Hokeja federācija (International Ice Hockey Federation, IIHF)
  • Starptautiskā hokeja forumi (International Hockey Forums)
  • Starptautiskās Hokeja pētniecības biedrība (Society for International Hockey Research)
  • Viktora Maļevannija vārdā nosauktais hokeja statistiķu forums (Форум хоккейных статистиков им. Виктора Малеванного)

Ieteicamā literatūra

  • Diamond, D. (ed.), Total Hockey: The Official Encyclopedia of the National Hockey League, 2nd edn., Kingston, Total Sports Publishing, 2000.
  • Eckert, H., Eishockey Lexikon, München, Copress Verlag, 1993.
  • Eckert, H., (Red.), Eishockey Weltgeschichte, 2. Auflage, München, Copress Verlag, 1985.
  • Holland, D., Canada on Ice: The World Hockey Championships, 1920–2008, Sherbrooke, Canada On Ice Productions, 2008.
  • McKinley, M., Hockey: A People’s History, Updated edn., Toronto, McClelland Stewart, CBC, 2009.
  • Nordmark, B. and A. Podnieks (eds.), IIHF Guide & Record Book 2017: Where Countries Come to Play, Zurich, IIHF, 2016.
  • Podnieks, A. and S. Szemberg (eds.), World of Hockey: Celebrating a Century of the IIHF, Bolton, IIHF, Fenn Publishing Company, 2007.

Andris Zeļenkovs "Pasaules hokeja čempionāts vīriešiem". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/34888-Pasaules-hokeja-%C4%8Dempion%C4%81ts-v%C4%ABrie%C5%A1iem (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/34888-Pasaules-hokeja-%C4%8Dempion%C4%81ts-v%C4%ABrie%C5%A1iem

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana