Mugurkaulnieku paleontoloÄ£ijas priekÅ”mets ir Ä£eoloÄ£iskÄs pagÄtnes organiskÄs pasaules relatÄ«vi neliela, bet ļoti nozÄ«mÄ«ga daļa ā senatnÄ eksistÄjoÅ”ie dzÄ«vnieki, kam ir horda vai mugurkaula skriemeļi, jeb hordaiÅu tipa (Chordata) mugurkaulnieku apakÅ”tipa (Vertebrata) pÄrstÄvji. Å os dzÄ«vniekus iespÄjams izpÄtÄ«t pÄc to fosilajÄm atliekÄm un darbÄ«bas pÄdÄm, kas rodas, dzÄ«vniekiem pÄrvietojoties, rokot alas, graužot un koŔļÄjot citu dzÄ«vnieku kaulus u. c.; retÄk zinÄÅ”anas iegÅ«st, pÄtot to vielmaiÅas galaproduktus ā koprolÄ«tus. Mugurkaulnieku paleontoloÄ£ijas uzdevums ir pÄc fosilijÄm noskaidrot seno dzÄ«vnieku izskatu, uzvedÄ«bu, dzÄ«ves veidu un eksistences apstÄkļus, kÄ arÄ« noskaidrot izmiruÅ”o un mÅ«sdienu mugurkaulnieku, ieskaitot cilvÄku, radniecÄ«gÄs saites. DažkÄrt mugurkaulnieku paleontoloÄ£iju dÄvÄ arÄ« par mugurkaulnieku paleozooloÄ£iju.
mugurkaulnieku paleontoloģija
Saistītie Ŕķirkļi
Satura rÄdÄ«tÄjs
Mugurkaulnieku paleontoloÄ£ijas sasniegumus praktiskÄm vajadzÄ«bÄm izmanto galvenokÄrt Ä£eoloÄ£ijÄ, piemÄram, lai pÄc dažu zivju atliekÄm noteiktu nogulumiežu vecumu vai arÄ« pÄc dažÄdu dzÄ«vnieku fosilijÄm precizÄtu nogulu uzkrÄÅ”anÄs apstÄkļus. Å Ä« apakÅ”nozare ir viena no pirmajÄm zinÄtnÄm, kam, izzinot pasauli, savu uzmanÄ«bu pievÄrÅ” bÄrns, un aizrauÅ”anÄs ar seno dzÄ«vnieku izzinÄÅ”anu bieži vien noved lÄ«dz padziļinÄtÄm studijÄm jomÄs, kas ir cieÅ”i saistÄ«tas ar sabiedrÄ«bai nozÄ«mÄ«giem dabas pÄtÄ«jumiem bioloÄ£ijÄ, Ä£eoloÄ£ijÄ, ekoloÄ£ijÄ, arÄ« fizikÄ vai inženierzinÄtnÄs. Pateicoties tam, ka mugurkaulnieku organisms un skelets ir ļoti sarežģīts un tÄ uzbÅ«ve labi atspoguļo tos pagÄtnes dabas apstÄkļus, kÄdiem organisms bijis pielÄgots, mugurkaulnieku paleontoloÄ£ijas datu izmantoÅ”ana palÄ«dz labÄk izprast biosfÄras un visas planÄtas pÄdÄjÄ pusmiljarda gadu Ä£eoloÄ£isko vÄsturi, kÄ arÄ« dzÄ«vÄ«bas makroevolÅ«cijas aspektus.
Mugurkaulnieku paleontoloÄ£ija ir viena plaÅ”ÄkajÄm paleontoloÄ£ijas apakÅ”nozarÄm. Galvenie sastÄvelementi atbilst Å”o dzÄ«vnieku tradicionÄlÄs sistÄmas vienÄ«bÄm, tÄs ir mugurkaulnieku paleontoloÄ£ijas apakÅ”nozares, kas pÄta: paleoihtioloÄ£ija (paleoichthyology) ā senÄs zivis (ieskaitot bezžokļeÅus); paleoherpetoloÄ£ija (paleoherpetology) ā abiniekus un rÄpuļus (KrievijÄ no tÄs nodala paleoornitoloÄ£iju, kas pÄta senos putnus); paleoterioloÄ£ija (paleotheriology) ā senos zÄ«dÄ«tÄjus. PaleoantropoloÄ£ija (paleoanthropology), kas pÄta mÅ«sdienu cilvÄku senÄus, hominÄ«du dzimtas pÄrstÄvjus, ir mugurkaulnieku paleontoloÄ£ijas un antropoloÄ£ijas kombinÄcija un patstÄvÄ«ga apakÅ”nozare. Mugurkaulnieku sÄ«kÄs atliekas pÄta mikropaleontoloÄ£ija (micropaleontology), bet seno dzÄ«vnieku pÄdas kÄ uzvedÄ«bas liecÄ«bas ā ihnoloÄ£ija (ichnology). Mugurkaulnieku paleontoloÄ£ijas datiem ir liela nozÄ«me biomineralizÄcijÄ, paleobioÄ£eogrÄfijÄ, paleoekoloÄ£ijÄ, paleofaunistikÄ un tafonomijÄ.
Mugurkaulnieku fosiliju atradumi dažÄda vecuma iežos neapÅ”aubÄmi apstiprina svarÄ«gÄko mugurkaulnieku paleontoloÄ£ijas hipotÄzi, saskaÅÄ ar kuru visi mugurkaulnieki ir savstarpÄji radniecÄ«gi, jo tie attÄ«stÄ«juÅ”ies evolÅ«cijas ceÄ¼Ä no primitÄ«viem dzÄ«vniekiem ar notohordu (Ä«su elastÄ«gu stiegru no skrimslim lÄ«dzÄ«giem audiem, kas veido dzÄ«vnieka Ä·ermeÅa priekÅ”ÄjÄs daļas iekÅ”Äjo balstu) pirms apmÄram 500 miljoniem gadu kembrija beigÄs, lÄ«dz sasniedza lielu daudzveidÄ«bu mÅ«sdienÄs. Å o hipotÄzi apstiprina tik daudzi neatkarÄ«gi novÄrojumi, ka to varÄtu dÄvÄt par mugurkaulnieku evolÅ«cijas teoriju. SaskaÅÄ ar to pirmie mugurkaulnieki dzÄ«voja Å«denÄ« un tiem bija raksturÄ«gs filtrÄtÄju vai detrÄ«tÄdÄju mazkustÄ«gais dzÄ«ves veids, bet evolÅ«cijas gaitÄ tie varÄja arvien labÄk pÄrvietoties blÄ«vajÄ Å«dens vidÄ, attÄ«stot gan iekÅ”Äjo balstu ā hordu, vÄlÄk mugurkaulu, gan kustÄ«bas orgÄnus ā spuras. OrdovikÄ, pirms gandrÄ«z 470 miljoniem gadu, radÄs pirmie zivjveidÄ«gie organismi ar ÄrÄjÄm kaula bruÅÄm. Pirms apmÄram 440 miljoniem gadu, silÅ«rÄ, radÄs pirmÄs zivis, kas paplaÅ”inÄja barÄ«bas ieguves veidus, ieskaitot plÄsonÄ«bu un baroÅ”anos ar planktona organismiem. DevonÄ (sÄkÄs pirms 419,2 Ā± 3,2 miljoniem gadu) turpinÄjÄs pielÄgoÅ”anÄs labÄkai peldÄÅ”anai, kÄ arÄ« dažu sugu zivis sasniedza ļoti lielus izmÄrus. Dažas zivis jau agrÄ devona beigÄs apguva spÄjas izmantot ne tikai Å«denÄ« izŔķīduÅ”o skÄbekli, bet arÄ« atmosfÄrÄ esoÅ”o gÄzi, tÄdÄjÄdi sÄka izmantot gÄzu apmaiÅai ne tikai žaunas, bet arÄ« plauÅ”u aizmetÅus. Devona vidÅ« un beigÄs dažas daivspurzivju grupas sÄka apgÅ«t pÄrejas zonu starp jÅ«ru un sauszemi, pielÄgojoties dzÄ«vei ļoti seklÄ Å«denÄ«. Vienai no Å”ÄdÄm grupÄm Å”ie mÄÄ£inÄjumi sekmÄjÄs un radÄs pirmie ÄetrkÄjainie mugurkaulnieki ā sÄkotnÄji tie bija Å«dens dzÄ«vnieki, kuriem pÄra spuru vietÄ radÄs kÄjas ar pirkstiem. KarbonÄ (sÄkÄs pirms apmÄram 359 miljoniem gadu) primitÄ«vie ÄetrkÄjainie radÄ«jumi tÄ arÄ« turpinÄja dzÄ«vot Å«denÄ«, un no tiem vÄlÄk radÄs mÅ«sdienu abinieku ā varžu, krupju, tritonu un citu ā senÄi. SavukÄrt daži citi ÄetrkÄjaiÅi spÄja pielÄgoties dzÄ«vei sauszemÄ: vairojoties tie nevis turpinÄja nÄrst ikrus, bet pÄrgÄja no ÄrÄjÄs apaugļoÅ”anas uz iekÅ”Äjo un sÄka dÄt ar apvalkiem aizsargÄtas olas ā tÄdÄjÄdi jau karbona beigÄs radÄs rÄpuļi, kas spÄja veiksmÄ«gi apgÅ«t sauszemi. Abinieku Äda ir kaila, mitra un bagÄta ar dziedzeriem; abinieku nieres izdala daudz Å«dens, izvadot arÄ« toksisko urÄ«nvielu. DzÄ«ve sauszemÄ nosaka vajadzÄ«bu pÄc Å«dens taupÄ«Å”anas: vai nu organisms ir jÄizolÄ no apkÄrtÄjÄs vides ar sausu Ädu bez dziedzeriem un jÄizvada maz toksiskÄs urÄ«nskÄbes, vai arÄ« jÄizvada koncentrÄta urÄ«nviela, saglabÄjot kailo Ädu un daudz dziedzeru. TurpmÄkÄs evolÅ«cijas gaitÄ pirmie rÄpuļi agri sadalÄ«jÄs divÄs grupÄs: sinapsÄ«du (synapsida) un zauropsÄ«du (sauropsida). SinapsÄ«du grupas pÄrstÄvji attÄ«stÄ«ja spÄjas regulÄt Ä·ermeÅa temperatÅ«ru (radÄs pelikozauri un vÄlÄk zvÄrrÄpuļi), un ar laiku (pirms apmÄram 227 miljoniem gadu, triasÄ) no tiem radÄs zÄ«dÄ«tÄji, kam ir kaila Äda ar dažÄdiem dziedzeriem: matu, sviedru, tauku (piena). ZauropsÄ«du grupas pÄrstÄvji sÄkotnÄji bija vairÄk atkarÄ«gi no apkÄrtÄjÄs vides temperatÅ«ras, jo sausa, ar zvÄ«ÅÄm klÄtÄ Äda ir ļoti jutÄ«ga pret temperatÅ«ras svÄrstÄ«bÄm. TurklÄt urÄ«nvielas pÄrveidei par urÄ«nskÄbi vajag daudz enerÄ£ijas. TomÄr tieÅ”i Ŕīs grupas pÄrstÄvjiem izdevÄs vieglÄk pÄrciest perma (pirms 299 lÄ«dz 252 miljoniem gadu) perioda beigÄs pÄrÄk karstos klimata apstÄkļus. Å Ä« ir ļoti plaÅ”a grupa, kuras ietvaros triasÄ raduÅ”Äs mÅ«sdienu rÄpuļiem radniecÄ«gas grupas, tÄdas kÄ Ä·irzakas un ÄÅ«skas, bruÅurupuÄi, krokodili un pirmie dinozauri. JurÄ (pirms apmÄram 150 miljoniem gadu) no vienas dinozauru grupas ā celurozauriem ā izcÄlÄs putni. SavukÄrt zÄ«dÄ«tÄju evolÅ«cijas gaitÄ no oldÄjÄjiem zÄ«dÄ«tÄjiem attÄ«stÄ«jÄs somaiÅi un augstÄkie zÄ«dÄ«tÄji, kuriem raksturÄ«ga placenta embrija savienojumam ar mÄtes organismu. VienÄ no primitÄ«vo augstÄko zÄ«dÄ«tÄju grupÄm, pie kuras pieder primÄti, notika pielÄgoÅ”anÄs daudzveidÄ«gas barÄ«bas iegÅ«Å”anai kokos un attÄ«stÄ«jÄs komplicÄtas kustÄ«bas, kas sekmÄja redzes, dzirdes un vestibulÄrÄ aparÄta, kÄ arÄ« smadzeÅu attÄ«stÄ«bu. Å Ä«s attÄ«stÄ«bas tendences sekmÄja cilvÄku dzimtas evolÅ«ciju un saprÄtÄ«gÄ cilvÄka raÅ”anos Ä£eoloÄ£iski nesenÄ pagÄtnÄ pirms apmÄram 190 000 gadiem.
Mugurkaulnieku atliekas atrod visÄ pasaulÄ un bieži vien negaidÄ«ti; mugurkaulnieku fosilijas parasti sastÄv no ļoti daudziem atseviŔķiem elementiem, tÄpÄc to ievÄkÅ”anÄ liela nozÄ«me ir profesionalitÄtei. Parasti pÄrakmeÅojumu paraugu turpmÄkie pÄtÄ«jumi iespÄjami tikai pÄc to mehÄniskÄs vai Ä·Ä«miskÄs preparÄÅ”anas. MehÄnisko preparÄÅ”anu veic zem mikroskopa, graudu pÄc grauda atdalot iezi no kauliem. GadÄ«jumos, kad iezis ir mehÄniski izturÄ«gÄks par kaulu, izmanto t. s. negatÄ«vo preparÄÅ”anu: iezi pilnÄ«bÄ attÄ«ra no fosilijas un nospiedumu izmanto atlÄjumam. MehÄniskai preparÄÅ”anai galvenokÄrt izmanto tÄrauda, retÄk cietÄs koksnes adatas, urbjmaŔīnas, smilÅ”u strÅ«klas mehÄnismus vai ar saspiesto gaisu darbinÄmus pneimatiskos darbarÄ«kus. Ķīmisko preparÄÅ”anu un ekstrakcijas metodes lieto, ja ietveroÅ”ais iezis satur karbonÄtus vai sastÄv no tiem: mugurkaulnieku fosilijas sastÄv no fosfÄta, tÄpÄc kaulu atdalÄ«Å”anai un attÄ«rÄ«Å”anai parasti izmanto etiÄ·skÄbes vai skudrskÄbes Ŕķīdumu. Fosiliju pÄtÄ«jumos izmanto vairÄkus speciÄlos paÅÄmienus: rentgenstaru izmantoÅ”anu attÄlu iegÅ«Å”anai, katodluminiscenci, pieslÄ«pÅu un plÄnslÄ«pÄjumu pagatavoÅ”anu atlieku histoloÄ£iskiem pÄtÄ«jumiem. 21. gs. sÄkumÄ strauji pieauga datortomogrÄfijas izmantoÅ”ana mugurkaulnieku fosiliju morfoloÄ£iskiem pÄtÄ«jumiem.
Par vienu no mugurkaulnieku paleontoloÄ£ijas pamatlicÄjiem uzskata franÄu dabaszinÄtnieku Žoržu KivjÄ (Georges Cuvier). Ž. KivjÄ viens no pirmajiem atzina, ka mugurkaulnieku atradumi dažÄda vecuma iežos pierÄda Å”o dzÄ«vnieku formu progresiju jeb likumsakarÄ«gu nomaiÅu no primitÄ«vÄkajÄm lÄ«dz attÄ«stÄ«tÄkajÄm formÄm. ViÅÅ” atklÄja, ka senÄkajos iežos ir izplatÄ«tas no mÅ«sdienu dzÄ«vniekiem krasi atŔķirÄ«gas sugas. Ž. KivjÄ darbÄ āÄetrkÄjaino fosilo kaulu pÄtÄ«jumiā (Recherches sur les ossemens fossiles de quadrupĆØdes, 1812) raksturoja daudzu izmiruÅ”o mugurkaulnieku, galvenokÄrt zÄ«dÄ«tÄju, atliekas un apgalvoja, ka organismi mÄdz pilnÄ«bÄ izmirt. Ž. KivjÄ darbi lika paleoterioloÄ£ijas pamatus un kopumÄ veicinÄja paleontoloÄ£ijas izveidi cieÅ”Ä saistÄ«bÄ ar Ä£eoloÄ£iju. Mugurkaulnieku paleontoloÄ£ijas kÄ atseviŔķas apakÅ”nozares izveidi bieži vien saista arÄ« ar Å”veicieÅ”u dabaszinÄtnieka Luija AgasÄ« (Jean Louis Rodolphe Agassiz) darbÄ«bu. VairÄku sÄjumu monogrÄfijÄ āFosilo zivju pÄtÄ«jumiā (Recherches sur les poissons fossils, 1833ā1843) L. AgasÄ« ir izpÄtÄ«jis, aprakstÄ«jis un kataloÄ£izÄjis vairÄkus simtus seno zivju sugu, galvenokÄrt no Eiropas, tajÄ skaitÄ arÄ« no Baltijas teritorijas. Å Ä« monogrÄfija ir aizsÄkusi seno, izmiruÅ”o mugurkaulnieku nopietnas, sistemÄtiskas studijas, kurÄm drÄ«z pievienojÄs arÄ« citi pÄtnieki: vÄcbaltieÅ”u paleontologi Kristians fon Panders (Christian Heinrich von Pander) un Eduards fon Eihvalds (Johann Carl Eduard von Eichwald), skotu Ä£eologs HjÅ« Millers (Hugh Miller), angļu biologs RiÄards Ouens (Richard Owen) un citi. Angļu dabas pÄtnieka ÄÄrlza Darvina (Charles Robert Darwin) darbs āSugu izcelÅ”anÄsā (On the Origin of species, 1859) kļuva par mugurkaulnieku paleontoloÄ£ijas teorÄtisko pamatu, un turpmÄkie darbi galvenokÄrt bija veltÄ«ti izmiruÅ”o un mÅ«sdienu mugurkaulnieku radniecÄ«bas noskaidroÅ”anai, fosilo formu daudzveidÄ«bas un mugurkaulnieku kopÄ«gÄs Ä£eoloÄ£iskÄs vÄstures noskaidroÅ”anai. 20. gs. amerikÄÅu paleontologs AlfrÄds Romers (Alfred Sherwood Romer) sarakstÄ«ja mÄcÄ«bu grÄmatu āMugurkaulnieku paleontoloÄ£ijaā (Vertebrate Paleontology, 1933), kas kļuva par klasisku un visaptveroÅ”u apakÅ”nozarei veltÄ«tu apkopojumu. A. Romers piedÄvÄja zivju, abinieku un rÄpuļu evolÅ«cijas gaitas aprakstu, balstoties uz salÄ«dzinÄmÄs anatomijas pieeju, kÄ arÄ« iekļÄva grÄmatÄ visu 20. gs. vidÅ« zinÄmo izmiruÅ”o mugurkaulnieku Ä£inÅ”u sarakstu. AmerikÄÅu paleontologs Roberts Kerols (Robert Lynn Carroll) sarakstÄ«ja grÄmatu āMugurkaulnieku paleontoloÄ£ija un evolÅ«cijaā (Vertebrate Paleontology and Evolution, 1988), kas balstÄ«ta A. Romera pieejÄ, bet satur daudz jaunÄku informÄciju.
21. gs. pÄtÄ«jumi mugurkaulnieku paleontoloÄ£ijÄ strauji attÄ«stÄs, pateicoties pieaugoÅ”ai sabiedrÄ«bas interesei, jaunu pÄtÄ«jumu metožu ievieÅ”anai (datortomogrÄfija) un paleontoloÄ£iski lÄ«dz Å”im vÄji pÄtÄ«to teritoriju apgÅ«Å”anai, piemÄram, ArktiskajÄ KanÄdÄ un GrenlandÄ, SibÄ«rijÄ, ÄfrikÄ, AntarktÄ«dÄ, kÄ arÄ« jauniem atlieku atradumiem Amerikas SavienotajÄs ValstÄ«s (ASV), AustrÄlijÄ, ĶīnÄ un citur. Ir izdotas vairÄkas nozÄ«mÄ«gas grÄmatas, kas veltÄ«tas atseviŔķÄm mugurkaulnieku grupÄm un kuras bÅ«tiski papildina A. Romera un R. Kerola apkopojumus mugurkaulnieku paleontoloÄ£ijÄ.
VisÄ pasaulÄ zinÄtniskos pÄtÄ«jumus mugurkaulnieku paleontoloÄ£ijÄ veic galvenokÄrt augstskolÄs, muzejos un to laboratorijÄs, kÄ arÄ« dažu valstu zinÄtÅu akadÄmiju vai specializÄtos institÅ«tos. Ķīnas zinÄtÅu akadÄmijas Mugurkaulnieku paleontoloÄ£ijas un paleoantropoloÄ£ijas institÅ«ts (The Institute of Vertebrate Paleontology and Paleoanthropology (IVPP), Chinese Academy of Sciences) PekinÄ ir viens no nedaudziem specializÄtiem centriem pasaulÄ seno mugurkaulnieku un cilvÄku senÄu pÄtÄ«jumu jomÄ. KrievijÄ mugurkaulnieku pÄtÄ«jumi tiek veikti Krievijas ZinÄtÅu akadÄmijas PaleontoloÄ£ijas institÅ«tÄ (ŠŠ°Š»ŠµŠ¾Š½ŃŠ¾Š»Š¾Š³ŠøŃŠµŃŠŗŠøŠ¹ ŠøŠ½ŃŃŠøŃŃŃ ŠøŠ¼ŠµŠ½Šø Š. Š. ŠŠ¾ŃŠøŃŃŠŗŠ° Š Š¾ŃŃŠøŠ¹ŃŠŗŠ¾Š¹ Š°ŠŗŠ°Š“ŠµŠ¼ŠøŠø Š½Š°ŃŠŗ), kuru 1930. gadÄ nodibinÄja krievu paleontologs, akadÄmiÄ·is Aleksejs Borisjaks (ŠŠ»ŠµŠŗŃŠµŠ¹ ŠŠ»ŠµŠŗŃŠµŠµŠ²ŠøŃ ŠŠ¾ŃŠøŃŃĢŠŗ), kÄ arÄ« SanktpÄterburgas Valsts UniversitÄtÄ (Š”Š°Š½ŠŗŃ-ŠŠµŃŠµŃŠ±ŃŃŠ³ŃŠŗŠøŠ¹ Š³Š¾ŃŃŠ“Š°ŃŃŃŠ²ŠµŠ½Š½ŃŠ¹ ŃŠ½ŠøŠ²ŠµŃŃŠøŃŠµŃ), Maskavas Valsts UniversitÄtÄ (ŠŠ¾ŃŠŗŠ¾Š²ŃŠŗŠøŠ¹ Š³Š¾ŃŃŠ“Š°ŃŃŃŠ²ŠµŠ½Š½ŃŠ¹ ŃŠ½ŠøŠ²ŠµŃŃŠøŃŠµŃ ŠøŠ¼ŠµŠ½Šø Š.Š.ŠŠ¾Š¼Š¾Š½Š¾ŃŠ¾Š²Š°) un citÄs universitÄtÄs. LielÄkÄs apzinÄtÄs mugurkaulnieku atlieku kolekcijas glabÄjas LondonÄ, Dabas vÄstures muzejÄ (Natural History Museum, > 1 200 000 paraugu), BerlÄ«nes Dabas vÄstures muzejÄ (Museum fĆ¼r Naturkunde Berlin, ~ 1 200 000 paraugu), Francijas NacionÄlajÄ Dabas vÄstures muzejÄ ParÄ«zÄ (MusĆ©um national d'histoire naturelle, ~ 450 000 paraugu), Å ujorkÄ, Amerikas Dabas vÄstures muzejÄ (American Museum of Natural History ā ap 400 000 paraugu), Kalifornijas UniversitÄtes PaleontoloÄ£ijas muzejÄ (University of California, Museum of Paleontology, ~ 190 000 paraugu), Beļģijas KaraliskajÄ DabaszinÄtÅu InstitÅ«tÄ BriselÄ (Institut royal des Sciences naturelles de Belgique), Krievijas ZinÄtÅu akadÄmijas PaleontoloÄ£ijas muzejÄ (ŠŠ°Š»ŠµŠ¾Š½ŃŠ¾Š»Š¾Š³ŠøŃŠµŃŠŗŠøŠ¹ Š¼ŃŠ·ŠµŠ¹ ŠøŠ¼ŠµŠ½Šø Š®. Š. ŠŃŠ»Š¾Š²Š° Š Š¾ŃŃŠøŠ¹ŃŠŗŠ¾Š¹ Š°ŠŗŠ°Š“ŠµŠ¼ŠøŠø Š½Š°ŃŠŗ), Losandželosas apgabala Dabas vÄstures muzejÄ (Natural History Museum, Los Angeles county, > 150 000 paraugi), KÄrnegÄ« Dabas vÄstures muzejÄ PitsburgÄ (Carnegie Museum of Natural History, 103 000 paraugu), turklÄt plaÅ”as kolekcijas pastÄv arÄ« AustrÄlijÄ, IndijÄ, KanÄdÄ, ĶīnÄ, MongolijÄ, ArgentÄ«nÄ, BrazÄ«lijÄ un DienvidÄfrikÄ. LatvijÄ pÄtÄ«jumi mugurkaulnieku paleontoloÄ£ijas jomÄ notiek Latvijas UniversitÄtÄ un Latvijas Dabas muzejÄ.
Neues Jahrbuch fĆ¼r Geologie und PalƤontologie (kopÅ” 1807, izdevÄjs Schweizerbart Science Publishers, VÄcija); Palaeontographica (kopÅ” 1846, izdevÄjs Schweizerbart Science Publishers, VÄcija); Annales de PalĆ©ontologie (kopÅ” 1905, izdevÄjs Elsevier, Francija); PalƤontologische Zeitschrift (kopÅ” 1914, izdevÄjs Springer, VÄcija); Journal of Paleontology (kopÅ” 1927, izdevÄjs Cambridge University Press, ASV); Acta Palaeontologica Polonica (kopÅ” 1956, izdevÄjs PaleobioloÄ£ijas institÅ«ts, Instytut Paleobiologii, PAN, Polija,); Palaeontology (kopÅ” 1957, izdevÄjs PaleontoloÄ£ijas asociÄcija, The Palaeontological Association, LielbritÄnija); ŠŠ°Š»ŠµŠ¾Š½ŃŠ¾Š»Š¾Š³ŠøŃŠµŃŠŗŠøŠ¹ Š¶ŃŃŠ½Š°Š» (kopÅ” 1959, izdevÄjs ŠŠ°ŃŠŗŠ°, Krievija; tulkojumÄ tiek izdots AVS kÄ Paleontological Journal); Geobios (starptautisks žurnÄls, kopÅ” 1968, izdevÄjs Elsevier); Alcheringa: An Australasian Journal of Palaeontology (kopÅ” 1975, izdevÄjs AustrÄlijas paleontologu asociÄcija, Association of Australasian Palaeontologists, AAP, AustrÄlija); Journal of Vertebrate Paleontology (kopÅ” 1980, izdevÄji Mugurkaulnieku paleontoloÄ£ijas biedrÄ«ba, Society of Vertebrate Paleontology, SVP, un Taylor & Francis Group, ASV).
Mugurkaulnieku paleontoloÄ£ijas speciÄlisti snieguÅ”i lielu ieguldÄ«jumu arÄ« paleontoloÄ£ijas izveidÄ un pagÄtnes organismu izzinÄÅ”anÄ kopumÄ: Å”veicieÅ”u un amerikÄÅu dabaszinÄtnieks, paleontologs, biologs un Ä£eologs L. AgasÄ«; argentÄ«nieÅ”u dabaszinÄtnieks, viens no Dienvidamerikas paleontoloÄ£ijas pamatlicÄjiem Florentino Amegino (Florentino Ameghino); vÄcu dabaszinÄtnieks, viens no paleoantropoloÄ£ijas pamatlicÄjiem, NeandertÄles cilvÄka atklÄjÄjs Johans Karls FÅ«lrots (Johann Carl Fuhlrott); viens no nozÄ«mÄ«gÄkajiem ASV paleontologiem, kas deva nosaukumus vairÄk nekÄ tÅ«kstotim sugu, Edvards Drinkers Koups (Edward Drinker Cope); franÄu zinÄtnieks, viens no mugurkaulnieku paleontoloÄ£ijas pamatlicÄjiem un pirmais paleoteriologs Ž. KivjÄ; franÄu un beļģu zinÄtnieks, dinozauru pÄtnieks Luijs Dollo (Louis Antoine Marie Joseph Dollo); LielbritÄnijas salÄ«dzinoÅ”Äs anatomijas aizsÄcÄjs un dinozauru atklÄjÄjs R. Ouens; rÄ«dzinieks, embrioloÄ£ijas, Krievijas paleontoloÄ£ijas pamatlicÄjs, Baltijas silÅ«ra un devona zivju pÄtnieks K. Panders.
19. gs. beigÄs un 20. gs. pirmajÄ pusÄ nozÄ«mÄ«gus pÄtÄ«jumus veikuÅ”i ā ASV paleontologs un Amerikas Dabas vÄstures muzeja direktors, Äetru Mongolijas ekspedÄ«ciju vadÄ«tÄjs Rojs Äepmens EndrÅ«ss (Roy Chapman Andrews); krievu paleontologs, PaleontoloÄ£ijas institÅ«ta dibinÄtÄjs un pirmais direktors A. Borisjaks; amerikÄÅu zinÄtnieks, dinozauru pÄtnieks Barnums Brauns (Barnum Brown); krievu un poļu paleozooloÄ£e, TurkestÄnas terciÄra zÄ«dÄ«tÄju un Polijas devona zivju pÄtniece ZinaÄ«da KuļÄicka-Gorizdro (Zinaida Kulczycka-Gorizdro); vÄcbaltieÅ”u izcelsmes paleozoologs, viens no izcilÄkajiem 20. gs. paleoihtiologiem Valters Roberts Gross (Walter Robert Gross); Krievijas (Padomju SociÄlistisko Republiku SavienÄ«bas) paleoihtiologu skolas veidotÄjs Dmitrijs ObruÄevs (ŠŠ¼ŠøŃŃŠøŠ¹ ŠŠ»Š°Š“ŠøŠ¼ŠøŃŠ¾Š²ŠøŃ ŠŠ±ŃŃŃŠµŠ²); vÄcu mugurkaulnieku paleontologs FrÄ«drihs fon HÄ«ne (Friedrich von Huene).
KopÅ” 20. gs. vidus nozÄ«mÄ«gus atklÄjumus veikuÅ”i ā skotu zinÄtnieks, mugurkaulnieku paleontologs Maikls Bentons (Michael James Benton); mongoļu Ä£eologs un paleontologs, dinozauru pÄtnieks RinÄens Barsbolds (Rinchen Barsbold); amerikÄÅu zinÄtnieks, paleozoja un mezozoja mugurkaulnieku paleontologs R. Kerols; angļu paleontoloÄ£e, primitÄ«vo ÄetrkÄjaino pÄtniece Dženifera Klaka (Jennifer Alice Clack); viens no pazÄ«stamÄkajiem amerikÄÅu dinozauru pÄtniekiem Džeks Horners (John R. Jack Horner); Kenijas paleoantropologu dinastijas pÄrstÄvji Luiss LÄ«kijs (Louis Seymour Bazett Leakey), MÄrija LÄ«kija (Mary Leakey), RiÄards LÄ«kijs (Richard Erskine Frere Leakey) un MÄ«ve LÄ«kija (Meave Leakey); amerikÄÅu paleontologs, viens no pazÄ«stamÄkajiem dinozauru pÄtniekiem Pols Sereno (Paul Callistus Sereno); krievu biologs un paleontologs LeonÄ«ds Tatarinovs (ŠŠµŠ¾Š½ŠøŠ“ ŠŠµŃŃŠ¾Š²ŠøŃ Š¢Š°ŃŠ°ŃŠøŠ½Š¾Š²), kas no salÄ«dzinoÅ”Äs anatomijas viedokļa pÄtÄ«jis zvÄrrÄpuļus un sanÄkos zÄ«dÄ«tÄjus; krievu paleoherpetologs Mihails Å iÅ”kins (ŠŠøŃ Š°ŠøŠ» ŠŠ»ŠµŠŗŃŠ°Š½Š“ŃŠ¾Š²ŠøŃ ŠØŠøŃŠŗŠøŠ½); Ä·Ä«nieÅ”u zinÄtnieks, dinozauru pÄtnieks Dongs Žaimings (Dong Zhiming).
ErvÄ«ns LukÅ”eviÄs "Mugurkaulnieku paleontoloÄ£ija". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-mugurkaulnieku-paleontolo%C4%A3ija (skatÄ«ts 10.03.2026)