AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 22. decembrī
Raimonds Cerūzis

Gustavs Bauers

(Gustav Adolf Bauer; 06.01.1870. Darkēmenā, Austrumprūsijā, tagad Ozjorska, Krievija–16.09.1944. Berlīnē, Trešajā reihā, tagad Vācija)
vācu politiķis un valstsvīrs

Saistītie šķirkļi

  • Filips Šeidemans
  • Frīdrihs Eberts
  • Hermanis Millers
  • Vācu Impērija
  • Veimāras republika
Gustavs Bauers. 20. gs. 20. gadi.

Gustavs Bauers. 20. gs. 20. gadi.

Avots: Popperfoto via Getty Images/Getty Images, 79658217.

Gustavs Bauers

Vārds, uzvārds Gustavs Bauers (Gustav Adolf Bauer)

Profesija politiķis

Augstākais ieņemtais amats

  • kanclers

Laiks, kurā ieņemts augstākais amats 14.08.1919.– 26.03.1920.

Dzimšanas datums 06.01.1870.

Dzimšanas vieta Darkēmena Austrumprūsijā

Miršanas datums 16.09.1944.

Miršanas vieta Berlīne

Apbedījuma vieta Glīnikes/Nordbānas draudzes kapsēta

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Politiskā darbība
  • Multivide 1
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Politiskā darbība

Vācu Impērijas (Veimāras republikas) ministru prezidents (21.06.1919.–14.08.1919.), pēc Veimāras republikas konstitūcijas spēkā stāšanās – kanclers (14.08.1919.–26.03.1920).

Politiskā darbība

Dzimis luterticīgā tiesu izpildītāja ģimenē. Mācījies Kēnigsbergas tautskolā. No 1884. gada rakstvedis advokātu birojā. Smagas slimības laikā 1888. gadā zaudējis kāju. No 1895. gada aktīvi līdzdarbojies vācu arodbiedrību kustībā, kļuva par vienu no tās ievērojamākajām personībām un vienlaicīgi pieslējās Vācijas Sociāldemokrātiskajai partijai (Sozialdemokratische Partei Deutschlands, SPD). No šīs partijas G. Baueru 1912. gadā ievēlēja Vācijas Reihstāgā. Novembra revolūcijas Vācijā laikā darba ministrijas valsts sekretārs, pēcāk darba ministrs Frīdriha Eberta (Friedrich Ebert) un Filipa Šeidemaņa (Philipp Scheidemann) valdībās. Par Vācu Impērijas ministru prezidentu G. Bauers kļuva pēc tam, kad iepriekšējais valdības vadītājs F. Šeidemanis, protestējot pret Versaļas līgumu, atkāpās no amata. Kaut gan pats G. Bauers nepiekrita miera līguma noteikumiem, viņa vadītais ministru kabinets parakstīja Versaļas miera līgumu, cerībā, ka izdosies Antanti pārliecināt mainīt atsevišķus līguma punktus. Drīz izrādījās, ka tas nav iespējams.

G. Bauera valdība veica Vācijas vēsturē apjomīgāko nodokļu un finanšu reformu, reformas iedzīvotāju sociālajā nodrošināšanā, kā arī pārņēma valsts pārziņā dzelzceļa infrastruktūru. G. Bauera valdība 1920. gada ziemas nogalē zaudēja SPD atbalstu Reihstāgā un 26.03.1920. bija spiesta atkāpties. Kanclera posteni pārņēma G. Bauera partijas biedrs un draugs Hermanis Millers (Hermann Müller). G. Bauers turpināja līdzdarboties arī šajā un turpmākajās valdībās, ieņemot valsts kases un transporta ministru amatus. 1924. gadā tika apvainots korupcijā un uz laiku atstādināts no Reihstāga deputāta amata. 1924. gadā iestājās jaunveidotajā kreiso spēku apvienotajā kaujinieku organizācijā (Reichsbanner). Politikā turpināja darboties līdz 1928. gadam. Nacionālsociālistu valdīšanas laikā īslaicīgi tika apcietināts par aizdomām nodokļu krāpniecībā. Atšķirībā no citiem redzamiem vācu sociāldemokrātiem, G. Baueru nacionālsociālisti nerepresēja.

Multivide

Gustavs Bauers. 20. gs. 20. gadi.

Gustavs Bauers. 20. gs. 20. gadi.

Avots: Popperfoto via Getty Images/Getty Images, 79658217.

Gustavs Bauers. 20. gs. 20. gadi.

Avots: Popperfoto via Getty Images/Getty Images, 79658217.

Saistītie šķirkļi:
  • Gustavs Bauers
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Filips Šeidemans
  • Frīdrihs Eberts
  • Hermanis Millers
  • Vācu Impērija
  • Veimāras republika

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Braun, B., Die Reichskanzler der Weimarer Republik. Zwölf Lebensläufe in Bildern, Düsseldorf, Droste, 2011.
  • Kolbs, E., Veimāras republika, Rīga, Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, 1997.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Rintelen, K., Ein undemokratischer Demokrat: Gustav Bauer. Gewerkschaftsführer – Freund Friedrich Eberts – Reichskanzler. Eine politische Biographie, Frankfurt am Main, Lang, 1993.
  • Winkler, H.A., Weimar 1918–1933: Die Geschichte der ersten deutschen Demokratie, 4. durchgesehene Aufl., München, C. H. Beck, 2005
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Raimonds Cerūzis "Gustavs Bauers". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/4723-Gustavs-Bauers (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/4723-Gustavs-Bauers

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana