AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2022. gada 28. decembrī
Vilnis Strautiņš

angļu rags

(angļu english horn, vācu Englischhorn, franču cor anglais, krievu английский рожок)
koka pūšaminstruments

Saistītie šķirkļi

  • Johans Sebastiāns Bahs
  • koka pūšaminstrumenti
  • oboja
  • pūtēju orķestris
  • simfoniskais orķestris
  • stīgu orķestris
Angļu rags.

Angļu rags.

Avots: Shutterstock.com.

Satura rādītājs

  • 1.
    Galvenās un atšķirīgās iezīmes no citiem mūzikas instrumentiem
  • 2.
    Vēsture
  • 3.
    Angļu raga ietekme uz mūziku
  • 4.
    Nozīmīgākie darbi, autori un izpildītāji
  • Multivide 1
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Galvenās un atšķirīgās iezīmes no citiem mūzikas instrumentiem
  • 2.
    Vēsture
  • 3.
    Angļu raga ietekme uz mūziku
  • 4.
    Nozīmīgākie darbi, autori un izpildītāji
Galvenās un atšķirīgās iezīmes no citiem mūzikas instrumentiem

Palielināts obojas paveids, skan kvintu zemāk par uzrakstīto (in F). Notis raksta vijoles atslēgā. Atšķirībā no obojas, angļu raga korpuss ir garāks, piltuvei ir bumbierveida forma, mēlīti ar instrumentu savieno metāla pievadcaurulīte.

Vēsture

Instruments parādījās ap 1730. gadu. Nosaukums “angļu” izveidojies nejauši: sākotnēji instrumenta korpusa divas daļas tika leņķveidīgi savienotas – cor anglè (franču ‘stūrains rags’), bet laika gaitā instruments iztaisnojās un nosaukums pārveidojās par pavisam līdzīgi skanošo cor anglais ‘angļu rags’. Angļu raga priekštecis ir oboe da caccia (itāļu ‘medību oboja’), kuru orķestrī pirmais iekļāva vācu komponists Johans Sebastians Bahs (Johann Sebastian Bach) savos skaņdarbos – kantātē “Ļaudis, slavējiet Dieva mīlestību” (Menschen, rühmet Gottes Liebe, BWV 167, 1723), Sv. Jāņa pasijā (Johannes-Passion, BWV 245, 1724), Sv. Mateja pasijā (Mattäus-Passion, BWV 245, 1727) “Ziemassvētku oratorijā” (Weihnachtsoratorium, BWV 248, 1734).

Angļu raga ietekme uz mūziku

Paliekošu vietu orķestrī angļu rags ieguva sākot ar komponistu romantiķu skaņdarbiem – franču komponista Hektora (Ektora) Berlioza (Hector Berlioz) “Fantastisko simfoniju” (Symphonie fantastique, 1830) un uvertīru “Romas karnevāls” (Roman Carnival, 1844); itāļu komponista Džoakino Rosīni (Gioacchino Rossini) operu “Vilhelms Tells” (Guillaume Tell, 1829); vācu komponista Riharda Vāgnera (Wilhelm Richard Wagner) operu “Tristāns un Izolde” (Tristan und Isolde, 1857–1959); čehu komponista Antonīna Dvoržāka (Antonin Dvořák) 9. simfoniju “No Jaunās Pasaules” (Z nového svéta, 1893); somu komponista Žana Sibēliusa (Johan, "Jean", Julius Christian Sibelius) simfonisko poēmu “Tuonelas gulbis” (Tuonelan joutsen, 1895). Pašreizējo angļu raga formu izveidojuši franču mūzikas instrumentu meistari Frederiks Trjebērs (Frédéric Triébert) un Anrī Brods (Henri Brod) 19. gs. 30. gados. Diapazons pēc skanējuma: (es)e - b2(d3).

Angļu ragu izmanto galvenokārt simfoniskajā orķestrī un pūtēju orķestrī, parasti – viens instruments oboju grupā, arī kā soloinstrumentu.

Nozīmīgākie darbi, autori un izpildītāji

Angļu ragam kā soloinstrumentam rakstījuši itāļu komponists Gaetāno Doniceti (Gaetano Donizetti) – Koncertīno angļu ragam un orķestrim (Concertino, 1816); vācu komponists Pauls Hindemits (Paul Hindemith) – Sonāte angļu ragam un klavierēm (Sonata, 1941); šveiciešu un franču komponists Artūrs Onegers (Oscar-Arthur Honegger) – Kamerkoncerts flautai, angļu ragam un stīgu orķestrim (Concerto da camera, 1948); Pēteris Vasks – Koncerts angļu ragam un orķestrim (1989). Pazīstamākie angļu raga spēlētāji ir Tomass Steisijs (Thomas Stacy, Amerikas Savienotās Valstis), Dominiks Vollenvēbers (Dominik Wollenweber, Vācija), Valters Klingners (Walter Klingner, Vācija), Žans Klods Malguārs (Jean–Claude Malgoire, Francija).

Multivide

Angļu rags.

Angļu rags.

Avots: Shutterstock.com.

Angļu rags.

Avots: Shutterstock.com.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Johans Sebastiāns Bahs
  • koka pūšaminstrumenti
  • oboja
  • pūtēju orķestris
  • simfoniskais orķestris
  • stīgu orķestris

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Avramecs, B. un V. Muktupāvels, Mūzikas instrumentu mācība. Tradicionālā un populārā mūzika, Rīga, Musica Baltica, 1997.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Joppig, G., The Oboe and the Bassoon, London, B.T.Batsford, 1988.
  • The New Grove Dictionary of Music and Musicians, 2nd edn., 29 vol., London, Macmillan Publishers Ltd, New York, Grove, 2001.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Vilnis Strautiņš "Angļu rags". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 28.11.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4167 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana