Jaunās publiskās vadības teorija nav homogēna teorija, jo tās elementi atšķiras dažādās valstīs, līdz ar to teorijas ierosinātās reformas Austrālijā atšķiras no reformām ASV vai Lielbritānijā. Pētnieki norāda, ka teorijas efektivitāte praksē ir apšaubāma, jo publisko pakalpojumu sniegšanā ne vienmēr var izveidoties konkurence, tā kā ir pakalpojumi, kurus sniedz tikai publiskais sektors. Atteikšanās no standartizētas pakalpojumu sniegšanas par labu elastīgai pieejai tika kritizēta, jo pārkāpj iedzīvotāju tiesības vienlīdzīgi saņemt pakalpojumus. Teorijā ir bijuši centieni nodalīt administratīvo reformu no politiskās ietekmes, koncentrējoties uz efektīvu finanšu un personāla vadību publiskās pārvaldes sektorā, bet vienlaikus nav bijis iespējams piedāvāt instrumentus birokrātu kontrolei, lai samazinātu publisko līdzekļu izšķērdēšanu. Teorijā tika piedāvāts ieviest jaunus vadības modeļus (piemēram, tīklveida pārvaldība publiskajā sektorā, stratēģiskās alianses starp iestādēm), bet, tā kā katra iestāde darbojas savas kompetences ietvaros, šādu modeļu ieviešana ir maz ticama. Teorija ir veidota, pamatojoties uz anglosakšu administratīvo sistēmu, līdz ar to teorijas idejas ir maz pielietojamas citās administratīvajās sistēmās (piemēram, vācu administratīvais modelis vai franču administratīvais modelis) vai pat konfliktē ar citu administratīvo sistēmu elementiem.