Translatoloģijā pētnieki, lai aprakstītu tulkošanas tehnikas, lieto dažādus terminus, piemēram, skotu valodnieks Džons Ketfords (John C. Catford), runājot par tulkošanas tehnikām, lieto jēdzienu “pārveidojumi/maiņa” (shift), bet britu pētnieks Pīters Ņūmarks (Peter Newmark) “tulkošanas tehnikas” savukārt dēvē par “tulkošanas procedūrām”. Somu pētniece Rīta Jēskeleinena (Riitta Jääskeläinen) – par “lokālajām stratēģijām” un attiecina tās uz specifiskām darbībām, ko izvēlas veikt tulkotājs, kad jāpieņem lēmums un jāatrisina tulkošanas problēma. Ungāru izcelsmes britu valodnieks Sandors Hervejs (Sándor G.J. Hervey) un britu atdzejotājs, valodnieks Īans Higinss (Ian Higgins) šķir “stratēģiskos lēmumus” (meklējot atbildes uz tādiem jautājumiem, piemēram: “Kas būs tulkojuma mērķauditorija?”; “Kādam teksta veidam tas pieder?” u. c.) un “detalizētos lēmumus” (gramatisko un leksisko problēmu risinājumi), kurus tulkotājs spēj pieņemt tikai tad, kad pieņemti stratēģiskie lēmumi. Savukārt translatologs Endrū Čestermens (Andrew Chesterman) tulkošanas tehnikas, kā arī tulkošanas stratēģijas dēvē par “mēmiem”.