Balstoties uz atkārtotos izlūkgājienos iegūto informāciju, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 1. rotas komandieris F. Briedis piedāvāja 12. Sibīrijas strēlnieku divīzijas vadībai ar savu rotu veikt uzbrukumu Vācijas armijas 376. kājnieku pulka 2. bataljona priekštilta pozīcijām, kas atradās izvirzījumā Misas upes labajā krastā pie Plakanciema. Uzbrukuma plāns tika akceptēts, atbalstot to ar artilērijas uguni un 45. Sibīrijas strēlnieku pulka pusrotas demonstratīvu uzbrukumu. F. Brieža vadītie strēlnieki naktī uz 17./30.10.1915., izmantojot pārsteiguma momentu, iebruka vāciešu priekštilta nocietinājumu kreisajā flangā. Tā kā tas apdraudēja atgriezt visa priekštilta nocietinājumos esošo vāciešu bataljonu, bataljona komandieris majors Cīlbergs (Zielberg) pieņēma lēmumu pamest pozīcijas un atkāpties uz Misas upes kreiso krastu. Latviešu strēlnieki pēc veiksmīgā uzbrukuma ar trofejām un gūstekņiem atkāpās izejas pozīcijās. Strēlnieki zaudēja astoņus kritušos, vēl viens strēlnieks vēlāk mira no kaujā gūtajiem ievainojumiem, un septiņus ievainoja, bet saņēma gūstā 28 vāciešus. Vāciešu pusē bija četri kritušie, 45 ievainotie un 61 bez vēsts pazudušais.
Neveiksmīga bija 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku 1. un 4. rotas dalība uzbrukumā 24.10./6.11.1915. Šajā uzbrukumā latviešu strēlnieku vienības bija pakļautas 48. Sibīrijas strēlnieku pulka komandierim. Uzbrukuma mērķis – Olaines muižas rajonā atspiest vāciešu vienības uz Misas upes kreiso krastu. Latviešu strēlnieku vienības uzbruka virzienā no Kūtniekiem uz Olaines muižu. Atklāto purvaino uzbrukuma vietu diennakts gaišajā laikā intensīvā aizsardzības ugunī strēlniekiem neizdevās šķērsot, vienības nogūlās un vēlāk, ciešot zaudējumus, atkāpās. 48. Sibīrijas strēlnieku pulka daļas Olaines muižu ieņēma, bet vāciešu pretuzbrukuma rezultātā bija spiestas to atkal atstāt. Strēlnieki zaudēja 21 kritušo, 64 ievainotos un 19 bez vēsts pazudušos. Vācijas armijas 10. landšturma pulka 2. bataljona, kas aizsargāja frontes sektoru, kurā uzbruka latviešu strēlnieki, zaudējumi bija 11 krituši un 15 ievainoti karavīri.
10./23.11.1915. naktī F. Brieža komandētā 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 1. rota veica vēl vienu uzbrukumu Vācijas armijas pozīcijām, ar mērķi papildināt izlūkošanas datus un traucēt vāciešiem pozīciju nostiprināšanas darbos. Ar plostiem pārcēlušies pār Misas upi pie Veisu mājām, strēlnieki sekmīgi pārvarēja dzeloņdrāšu aizžogojumus, ielauzās vācu ierakumos un pēc sekmīgā uzbrukuma atgriezās savās pozīcijās. 10./23.11.1915. uzbrukumā 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons zaudēja divus ievainotus strēlniekus, bet ieguva 11 gūstekņus un ložmetēju.