Dzimis 1882. gadā no Viļķenes Pagasta Vidzemē uz Baltkrieviju pārcelušos saimnieka ģimenē, piederēja luterticībai (literatūrā izplatījies nepamatots apgalvojums par piederību pareizticībai). Neraugoties uz dažkārt literatūrā minēto, F. Briedis brīvi runāja latviski, lai gan saskaņā ar laikabiedru liecībām kautrējies runāt akcenta dēļ. Mācījās Lovžas pagasta skolā (1900. gadā beidza), Vitebskas evaņģēliski luteriskās draudzes skolā, 1902.–1905. gadā – Daugavpils pilsētas skolā. Pēc tās beigšanas, romantiskas vilšanās dēļ F. Briedis nolēma iestāties pareizticīgo Beloberežskas klosterī (Белобережская пустынь) pie Brjanskas, taču ceļā uz to pārliecinājies par klostera mūku nodošanos alkoholam, no nodoma attiecās. 1905.–1906. gadā pašmācības ceļā sagatavojās un 1906. gadā nokārtoja eksterņa pārbaudījumu Orlas kadetu korpusā, iegūstot savvaļnieka tiesības karadienestam; no 09.1906. mācījās un 08.1909. beidza Vladimira kājnieku junkurskolu (vēlākā Vladimira karaskola) Pēterburgā ar I šķiru kā pirmais sekmju ziņā (vārds iegravēts goda plāksnē skolas zālē).
03.1914. kara apgabala štābā Viļņā sekmīgi pārvarēja pirmo iestājpārbaudījumu kārtu Nikolaja Ģenerālštāba akadēmijā (Николаевская академия Генерального штаба), iegūstot tiesības kārtot tiešos iestājpārbaudījumus Pēterburgā 08.1914. (nenotika sakarā ar Pirmā pasaules kara sākšanos).
1912. gadā stājās laulībā ar Daugavpils dzelzceļa darbnīcu grāmatveža meitu – pareizticīgo Kseniju Libermani, saglabājot savu piederību luterticībai.