AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 17. novembrī
Egīls Gelderiņš

šautene Gewehr 88

(angļu bolt action rifle Mauser 88, vācu Infanteriegewehr 88, Reichsgewehr, franču fusil M-le 88, krievu винтовка системы Маузера образца 1888 г.), arī M. 1888
vairākpatronu manuāli pārlādējama šautene ar stacionāru centrālo patronkārbu – magazīnu, slīdošo aizslēgu un stobra kalibru 7,92 mm

Saistītie šķirkļi

  • Latvijas Neatkarības karš
  • Pirmais pasaules karš
  • šautene Gewehr 98
  • Vilhelms II
Šautene Gewehr 88 ar bojātu pastobri.

Šautene Gewehr 88 ar bojātu pastobri.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Īsa vēsture
  • 3.
    Ieroča veida tehnoloģiskā attīstība, daudzveidības raksturojums
  • 4.
    Raksturīgākie gadījumi ieroču pielietojumam
  • 5.
    Ieroču veida mūsdienu stāvoklis
  • Multivide 5
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Īsa vēsture
  • 3.
    Ieroča veida tehnoloģiskā attīstība, daudzveidības raksturojums
  • 4.
    Raksturīgākie gadījumi ieroču pielietojumam
  • 5.
    Ieroču veida mūsdienu stāvoklis

19. gs. 90. gadu sākumā Vācijas armijas bruņojumā nonāca jaunas šautenes Gewehr 88 jeb Gew.88, kuras nomainīja līdz tam apbruņojumā esošās vienpatronu manuāli pārlādējamās aizslēga šautenes Mauser Gewehr 71 un pārveidotās šautenes Gewehr 1884 ar zemstobra caurules veida patronkārbu. Gewehr 88 bija pirmā šautene Vācijā, kurai bija bezdūmu pulvera patronas. Šauteni izveidoja Prūsijas ieroču izmēģināšanas komisijā (Preußische Gewehr-Prüfungs-Kommission), apvienojot divu ieroču konstrukciju elementus – tai bija uzlabots Mauzera sistēmas 1871. gada parauga slīdošais aizslēgs, kura izgudrotājs bija Pēters Pauls Mauzers (Peter Paul Mauser), bet patronkārbas (magazīnas) radītājs bija austriešu ieroču konstruktors un rūpnieks Ferdinands fon Manlihers (Ferdinand Ritter von Mannlicher), tādēļ kompilēto ieroci sauca arī par “komisijas” šauteni. Uz Gewehr 88 bāzes 1890. gadā izveidoja arī karabīni Kar.88 ar īsāku stobru. Vairākas nepilnības patronkārbas konstrukcijā un jaunas, efektīvākas munīcijas radīšana 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā veicināja Gew.88 un Kar.88 nomaiņu ar modernāku Mauzera sistēmas šauteni Gewehr 98, bet 1888. gada “komisijas” šautene palika armijas dažādu aizmugures un rezerves vienību apbruņojumā līdz pat Pirmā pasaules kara beigām. Vārds Gewehr vācu valodā nozīmē šautene, tādēļ vācieši to bieži lietoja ieroču nosaukumos. Izmantoja arī saīsinājumu Gew. vai tikai burtu G. Agrāk vācieši vienmēr aiz saīsinājuma lika punktu, jaunākajos laikos pēc amerikāņu parauga punktu neliek. Skaitlis 88 ir gada skaitļa 1888. pēdējie cipari. Parasti tā apzīmē ieroča modeļa izgudrošanas un apstiprināšanas gadu, retāk – modeļa ieviešanas apbruņojumā gadu. Tā tiek veidoti ieroču nomenklatūras nosaukumi – Gew.88, Gew.98.

Īsa vēsture

Bezdūmu šaujampulvera parādīšanās radīja jaunu impulsu ieroču attīstībā. Vācija, tāpat kā lielākā daļa attīstīto valstu, 19. gs. 80. gados savas armijas bruņojumā sāka lietot patronkārbu (magazīnu) jeb manuāli pārlādējamas aizslēga šautenes ar samazinātu kalibru, kas nodrošināja lielāku ātršāvību un samazināja ieroča svaru. Atbildot uz Francijas armijā pieņemto Lebela sistēmas šauteni Fusil M-le 1886, Vācijā 1888. gadā izstrādāja t.s. “komisijas” šauteni Gewehr 88 jeb Reichsgewehr, kompilāciju ar Mauzera sistēmas aizslēgu un Manlihera konstrukcijas patronkārbu. Vienlaicīgi ar šauteni Gewehr 88 izstrādāja tādas pašas konstrukcijas karabīni Karabiner 88 jeb Kar.88 ar īsāku stobru un dažām konstruktīvām izmaiņām, to pieņēma Vācijas apbruņojumā 1890. gadā.

Šautenei Gew.88 un karabīnei Kar.88 lietoja Vācijā 1888. gadā radītu bezdūmu patronu 7,92x57 bez apmales, tikai ar gropi. Jaunās patronas misiņa čaulītei bija pudeļveida forma un ar melhioru apvilkta svina “strupā” lode ar noapaļotu galu. Ievērojami samazinājās patronas svars, tā varēja palielināt karavīra līdzi nesamo patronu skaitu. Daudzi ballistiskie rādītāji gan šautenei, gan karabīnei pārspēja citās valstīs radītos ieročus. Kad 1888. gada novembrī šautenes izmēģinājumi beidzās, Vācijas ķeizars Vilhelms II (Wilhelm II.) nekavējoties parakstīja pavēli par ieroča pieņemšanu apbruņojumā un nodēvēja to par Gewehr 88.

Pirmās šautenes armijā nonāca jau 1889. gada pavasarī. Kopā ar vēlākām modifikācijām vācieši saražoja apmēram 1,7 miljonus šo šauteņu un 200 000 karabīņu. Pēc 1898. gada tās aizstāja ar jaunā parauga Mauzera sistēmas šautenēm Gewehr 98. Pirmā pasaules kara laikā Gewehr 88 bija novecojušas, tādēļ tās izmantoja galvenokārt vācu aizmugures karaspēka vienību apbruņojumā.

Ieroča veida tehnoloģiskā attīstība, daudzveidības raksturojums

Šautenes Gewehr 88 konstrukcijai bija vairākas acīmredzamas novitātes. Stobrs bija ievietots lielāka diametra caurules veida metāla apvalkā, kas kopā ar stobru bija nostiprināts stobra kārbā. Ieroča konstruktori uzskatīja, ka gaisa slānis starp stobru un apvalku pasargās karavīru rokas no šāvienu sakarsētā stobra, vienlaikus tā brīvā vibrācija varētu palielināt trāpījumu precizitāti. Stobrā bija četras labās puses vītnes.

Patronkārbai bija nedaudz uzlabota un vienkāršota austriešu Manlihera sistēmas šautenes M.1886 konstrukcija. Tai nebija apakšējā vāka, bet patronas noturēja un bīdīja uz augšu patronu padevējs. Patronkārbā ievietoja rāmja veida Manlihera sistēmas aptveri ar sānu sienām un vaļēju augšu un apakšu, kurā ievietojās patronu padevēja ķepa. Šautenei Gew.88 bija slīdošais aizslēgs ar trīspozīciju drošinātāju aizslēga resgalī, kurš bija nedaudz pārveidots pēc Mauzera sistēmas 1871. gada parauga. Uzlabojumu autors bija Špandavas valsts arsenāla darbinieks Luijs Šlēgelmilhs (Louis Schlegelmilch). Tēmēklis palika bez nozīmīgām izmaiņām, tāpat kā šautenei Gewehr 1871, tam bija iezīmētas iedaļas līdz 2000 m. Vācu jaunā 1888. gada parauga 7,92 mm patrona bija viena no pirmajām masveidā ražotajām šauteņu patronām bez apmales. Rāmja veida aptverē varēja ievietot piecas patronas 7,92x57, un pēc pēdējās patronas izšaušanas aptvere izkrita no patronkārbas pa apakšējo atvērumu.

Šautenes spalu gatavoja no riekstkoka ar angļu tipa viengabala laidi un pastobri. Šauteni varēja izmantot arī tuvcīņai, pie stobra apskavas tievgalī labajā pusē bija T profila durkļa balsts, tā durkli pievienoja šaujamierocim sāniski labajā pusē. Kā auksto ieroci izmantoja gan veco vienasmens nažveida durkli M.1871, kuram bija misiņa rokturis un S formas šķērsis ar iestrādātu stobra uzmavas gredzenu, gan tā īsāko modifikāciju M.71/84, ar roktura koka uzliktņiem un stobra uzmavas gredzenu. Durkli karavīri pievienoja šaujamierocim tikai pirms tiešas saskarsmes ar pretinieku, pārējā laikā to nēsāja ar metālu apkaltā ādas makstī. 1890. gadā uz šautenes bāzes sāka ražot karabīni Kar.88, kurai gan patronkārba, gan aizslēgs bija tādi paši kā šautenei, tikai saīsināts stobrs un izmainīts aizslēga rokturis. Tas bija saplacināts un nolocīts uz leju, plecu siksnas stiprinājumi bija pielāgoti ērtākai lietošanai kavalēristu vidū. Spals sniedzās līdz stobra tievgalim, un karabīnei nebija paredzēts piestiprināms durklis. 1891. gadā parādījās karabīnes modifikācija artilēristiem, tās vienīgā atšķirība bija metāla āķis spala tievgalī, kas palīdzēja ieročus novietot piramīdā.

Kaut gan “komisijas” šautene bija līdzvērtīga un dažos rādītājos pārspēja gan franču un angļu, gan amerikāņu un krievu ražojumus, atklājās arī vairākas ieroča nepilnības. Stobra metāla apvalks palielināja ieroča svaru, starp stobru un apvalku uzkrājās mitrums, kas veicināja stobra rūsēšanu. Atklājās arī liels ražošanas brāķa īpatsvars, ko izraisīja sasteigtā armijas pārapbruņošana. Izcēlās pat skandāls ar pretenzijām pret galveno valsts pasūtījumu izpildītāju – firmu L.Loewe & CO.

20. gs. sākumā, parādoties uzlabotajai šautenei Gewehr 98 un 1904. gada parauga patronai ar smailo lodi Patronen S, lielai daļai šauteņu Gew.88 pārveidoja stobra patrontelpu šīs jaunās munīcijas lietošanai. Lai atšķirtu šādus pielāgotus ieročus, stobra kārbas virspusē iekala burtu S. Nākamā Gew.88 un Kar.88 modifikācijas izmaiņa notika, kad patronkārbas apakšējam atvērumam piemetināja metāla plāksni ar atsperi un padevēju, bet rāmja veida aptveri nomainīja pret plakano aptveri, kā šautenei Gew.98. Šādi ieroči ieguva apzīmējumu Gew.88/05 un Gew.88/14.

Raksturīgākie gadījumi ieroču pielietojumam

19. gs. pēdējā desmitgadē visa Vācijas armija bija apgādāta ar šautenēm Gew.88 un karabīnēm Kar.88, bet 19. gs. un 20. gs. mijā Vācijas armiju pārapbruņoja ar uzlabotām Mauzera sistēmas šautenēm Gew.98 un karabīnēm Kar.98, bet “komisijas” šautenes un karabīnes izņēma no apbruņojuma, kā arī lielā skaitā pārdeva Ķīnai kopā ar ražošanas iekārtām. Tur šis ierocis ieguva pilsētas nosaukumu, kur to sāka ražot masveidā – tip Hanyan. Notika vēl daži mēģinājumi modernizēt Gew.88, bet Pirmā pasaules kara laikā šie ieroči un tiem paredzētā munīcija bija novecojuši, ar tiem apbruņoja tikai otrās līnijas karavīrus un rezervistus. Plašāk lietoja 1905. un 1914. gada modifikācijas, ko pārveidoja lietošanai ar 1904. gada parauga patronām un plakanajām aptverēm.

Latvijas teritorijā vācu armijas noliktavās bija atrodami arī šādi ieroči. Latvijas Neatkarības kara laikā šautenes Gew.88 un karabīnes Kar.88 bija sastopamas gan vācu algotņu, gan brīvprātīgo bruņojumā, kuri bija atbraukuši cīnīties pret lieliniekiem, tās bija arī bermontiešiem un, protams, kā trofeju ieroči – Latvijas armijas karavīriem.

Ieroču veida mūsdienu stāvoklis

Sākotnējās šautenes Gew.88 un karabīnes Kar.88 modifikācijas ar rāmja veida aptveri, piemērotas šaušanai ar 1888. gada parauga patronu, mūsdienās reti sastopamas. Muzejos un ieroču kolekcijās biežāk atrodamas 20. gs. sākumā pārveidotās šī ieroča modifikācijas. Šautenes reti izmantotas kinoindustrijā. Dažreiz tās iespējams ieraudzīt Eiropas militārajos muzejos, kā arī, iespējams, atsevišķās privātās ieroču kolekcijās. 

Šautenes un karabīnes salīdzinoši tehniskie dati*

Autora veidota 

 

Patronas modelis

Ieroča

svars kg

/ ar durkli

Stobra garums

mm

Ieroča garums mm

Ieroča garums ar durkli mm

Lodes izšaušanas ātrums m/sek

Tēmēšanas maksimālais tālums m

Efektīvais šaušanas tālums m

šautene Gewehr 88

Patrone 88 7,92x57

3,8 / 4,4

 740

1250

1718

635

2050

1000

karabīne

Karabiner 88

Patrone 88 7,92x57

3,1

445

950

-

680

1200

-

* Literatūrā ir sastopami atšķirīgi minēto ieroču tehniskie dati. Autors izvēlējās balstīties uz ziņām, ko sniedz krievu militārais vēsturnieks Aleksandrs Žuks (Александр Афанасьевич Жук).

Multivide

Šautene Gewehr 88 ar bojātu pastobri.

Šautene Gewehr 88 ar bojātu pastobri.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

Karabīne Kar.88.

Karabīne Kar.88.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

Šautene Gewehr 88 jeb Infanteriegewehr 88, jeb Reichsgewehr.

Šautene Gewehr 88 jeb Infanteriegewehr 88, jeb Reichsgewehr.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

Neatkarības bataljona izlūku grupas virsnieki. Pirmais no labās apbruņots ar karabīni Kar.88. Kurzeme, 05.1919.

Neatkarības bataljona izlūku grupas virsnieki. Pirmais no labās apbruņots ar karabīni Kar.88. Kurzeme, 05.1919.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

Šautenes Gewehr 88 mehānismi.

Šautenes Gewehr 88 mehānismi.

Šautene Gewehr 88 ar bojātu pastobri.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

Saistītie šķirkļi:
  • šautene Gewehr 88
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Latvijas Neatkarības karš
  • Pirmais pasaules karš
  • šautene Gewehr 98
  • Vilhelms II

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Baer, L., Die leichten Waffen der deutschen Armeen von 1841–1945, Verlag Schwend GmbH, West Germany, 1976.
  • Ezell, E. C., Small arms of the world, Stackpole Books, Harrisburg, 1983.
  • Ford, R., Die Geschihte der Gewehre, Vom Vorderlader zum Sturmgewehr, Karl Müller Verlag, Erlangen, 2002.
  • Gelderiņš, E., Kājnieku apbruņojums Latvijas Atbrīvošanas cīņās, Latvijas Kara muzeja gadagrāmata, X, Rīga, LKM, 2009.
  • Глазков, В. B., Оружие Великой войны, Винтовки и карабины Российской армии, Русские Витязи, Москва, 2015.
  • Маркевич, В. Е., Ручное огнестрельное оружие, Санкт-Петербург, АСТ, Москва, Полигон 2005.
  • Miller, D., The Illustrated Directory of Guns, Leeds, UK, Colin Gower Enterprises, 2005.
  • Stone, G. C., A Glossary of the Construction, Decoration and Use of Arms and Armor in all countries and in all times, New York, Jack Brussel, Dover Publications, 1961.

Egīls Gelderiņš "Šautene Gewehr 88". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/92466-%C5%A1autene-Gewehr-88 (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/92466-%C5%A1autene-Gewehr-88

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana