19.07.1851. Jelgavā nodibināta peldu biedrība Dousche (Dousche – Bade – Gesellschaft in Mitau). Biedrības mērķis bija izplatīt aktīva dzīvesveida idejas pilsētas vācu sabiedrībā, galveno uzmanību vēršot drošai atpūtai pie ūdens, peldētapmācībai un slīcēju glābšanai.
Līdz 20. gs. sākumam peldētapmācību un sacensību organizēšanu atklātajās ūdenstilpnēs uzņēmās tās sporta biedrības, kuru ietvaros darbojās atsevišķas peldēšanas sekcijas vai peldēšanas entuziastu grupas. Līdz 1903. gadam peldēšanas sporta aktivitātes organizēja Rīgas airētāju klubs (Rigaer Ruder-Club), Rīgas jahtklubs (Rigaer Yachtclub), Vidzemes jahtklubs (Livländischer Yachtclub) un sporta biedrība Kaiserwald. 1903. gadā Rīgas Jūrmalā darbību sāka Majoru peldēšanas skola. 26.04.1905. nodibināta Majoru Peldēšanas (Peldu) biedrība. Šo datumu pieņemts uzskatīt par Latvijas peldēšanas sporta aizsākumu.
Līdz 20. gs. sākumam peldētapmācība noritēja dalītās grupās sievietēm un vīriešiem. Arī peldēšanas veidi un citas nodarbes uz ūdens bija reglamentētas starp dzimumiem. Vīrieši apguva un sacentās peldēšanā uz krūtīm, uz muguras un sāniem, kā arī niršanā, lekšanā no tramplīna vai torņa un slīcēju glābšanā. Īpašu ievērību guva sacīkstes garajās distancēs: Daugavas vai Lielupes šķērsošana un peldējums Dubulti–Majori. Sievietes sacentās tikai peldējumā uz krūtīm, pārējie peldēšanas veidi nebija pieļaujami.
Līdz Pirmajam pasaules karam ievērojamākos sasniegumus guva Herberts Pauls Georgs fon Kūlbergs (Herbert Paul Georg von Kuhlberg), kas piedalījās 1912. gada olimpiskajās spēlēs, un peldētājs Kārlis Bensons. 1913. gada Viskrievijas I olimpiādē 400 m brīvā stila peldējumā K. Bensons izcīnīja sudraba godalgu.
21.‒22.07.1923. notika pirmās Latvijas meistarsacīkstes peldēšanā, bet 06.07.1924. ‒ apvienotās meistarsacīkstes peldēšanā, daiļlēkšanā un ūdenspolo.
Latvijas izlases peldētāji pirmo reizi starptautiskajās sacensībās piedalījās 18.07.1937. Piritā (Igaunijā), kad spēkiem mērojās Latvijas un Igaunijas valsts vienības. Rezultātu kopvērtējumā uzvaru izcīnīja Igaunija. Starpkaru periodā augsti rezultāti peldēšanā netika sasniegti. Slēgto peldbaseinu neesamība bija galvenais iemesls, kādēļ sporta veidā nebija vērojama attīstība.
Padomju okupācijas apstākļos, pēc Otrā pasaules kara, Latvijas sportisti pārstāvēja Padomju Sociālistisko Republiku Savienību (PSRS). PSRS sporta meistare Lilija Pētersone (dzimusi Bunkša) 1948., 1949. un 1950. gadā piedalījās PSRS čempionātos, kur izcīnīja čempiones un vicečempiones titulus 400 un 200 m brasa peldējumos, bet Agris Kārkliņš ir pirmais Latvijas peldētājs, kurš 100 m brīvajā stilā veica ātrāk par 1 minūti (00:59,7; 15.05.1961.). Abi peldētāji bija iekļauti PSRS izlases sastāvā.
Pieaugot sportistu skaitam, 1948. gadā Republikas Fiziskās kultūras un sporta komitejas peldēšanas sekcija pieņēma lēmumu ‒ turpmāk organizēt divas atsevišķas sacensības: jauniešiem – meistarsacīkstes, pieaugušajiem – čempionātu. Šāds iedalījums saglabājies līdz mūsdienām.
20. gs. 50. gadu beigas iezīmēja pagriezienu Latvijas peldēšanas attīstībā. 20.09.1958. Rīgas Elektrotehniskās rūpnīcas VEF pārbūvētā kokapstrādes ceha vietā atklāja 25 m peldbaseinu, bet 03.11.1963. ‒ Brīvprātīgo arodbiedrību sporta biedrības “Daugava” sporta kompleksu Rīgā, K. Barona ielā. VEF sporta kluba slēgtais 25 m peldbaseins bija otrā šāda veida celtne Latvijā. Pirmo slēgto četru celiņu 25 m baseinu atklāja 1954. gadā Liepājas Karostas teritorijā, taču sporta bāzes pieejamība bija kontrolēta un ierobežota gan pilsētas iedzīvotājiem, gan republikas sportistiem.
1965. gadā atklāja Brīvprātīgās sporta biedrības “Darba rezerves” atklāto peldbaseinu (50 m) Daugavpilī. 20. gs. 70. gados Latvijas peldēšanas sports piedzīvoja strauju uzplaukumu: izveidojās jaunas treniņu bāzes, sporta skolas Jelgavā, Valmierā, Rēzeknē, Liepājā un Rīgā.
01.06.1989. Ķīpsalā atklāja Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) peldbaseinu (50 m). Mūsdienās Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseins ir nozīmīgākā sacensību norišu vieta Latvijā.
Latvijas Peldēšanas federācija ir apstiprinājusi peldēšanas sporta klašu normatīvus. Katra sportista sasniegtie rezultāti, kas uzrādīti 25 vai 50 m peldbaseinā, atbilst konkrētai sporta klasei: starptautiskās klases sporta meistars, sporta meistars, sporta meistarkandidāts vai I–IV klases peldētājs.
