AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 1. jūlijā
Liene Apine

parapeldēšana

(angļu para swimming, vācu Para-Schwimmen, franču para natation, krievu параплавание)
sacensību sporta veids sportistiem ar fiziskiem (S1–S10), redzes (S11–S13) vai intelektuāliem traucējumiem (S14)

Saistītie šķirkļi

  • peldēšana
  • peldēšanas sports
  • peldēšanas sports atklātos ūdeņos
  • peldēšanas sports Latvijā

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Pamatnoteikumi
  • 3.
    Sporta inventārs
  • 4.
    Īsa vēsture
  • 5.
    Nozīmīgākās sacensības
  • 6.
    Parapeldēšana paraolimpiskajās spēlēs
  • 7.
    Nozīmīgākās organizācijas
  • 8.
    Ievērojamākie sportisti
  • 9.
    Ievērojamākās sacensību vietas
  • 10.
    Atspoguļojums mākslā un literatūrā
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Pamatnoteikumi
  • 3.
    Sporta inventārs
  • 4.
    Īsa vēsture
  • 5.
    Nozīmīgākās sacensības
  • 6.
    Parapeldēšana paraolimpiskajās spēlēs
  • 7.
    Nozīmīgākās organizācijas
  • 8.
    Ievērojamākie sportisti
  • 9.
    Ievērojamākās sacensību vietas
  • 10.
    Atspoguļojums mākslā un literatūrā
Kopsavilkums

Parapeldēšana, tāpat kā klasiskā peldēšana, darbojas saskaņā ar Starptautiskās Peldēšanas federācijas (Fédération Internationale de Natation, FINA, kopš 2022. gada – World Aquatics) noteikumiem, un sacensības notiek šādos peldēšanas veidos: brīvajā stilā (krauls), uz muguras (krauls uz muguras), brasā un tauriņstilā, kā arī kompleksajā peldējumā individuāli un stafetēs. Atšķirībā no vieglatlētikas, kur sportistiem ir iespēja izmantot dažādas palīgierīces, lai aizvietotu trūkstošās ķermeņa daļas, peldēšanā tas ir aizliegts.

Pamatnoteikumi

Lai nodrošinātu godīgu konkurenci, sportistus klasificē pēc viņu funkcionālajām spējām. Izmantojot klasifikāciju, tiek noteikts, kuri sportisti ir tiesīgi startēt attiecīgajā sporta veidā un kā šie sportisti pēc tam tiek sagrupēti sacensībām, lai pēc iespējas samazinātu šo sportistu fizisko traucējumu ietekmi uz sportisko sniegumu. Sportistu klasifikāciju jeb sadalījumu sporta klasēs regulē Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas (International Paralympic Committee) klasifikācijas kodekss un standarti.

Parapeldēšanā sportistu klasifikācijas process ietver:

  • medicīnisko novērtējumu – medicīniskās dokumentācijas pārskatīšana un fiziskā pārbaude, lai izprastu sportista traucējumu raksturu un pakāpi;
  • fiziskos testus – sportisti veic noteiktas fiziskas aktivitātes, kuru laikā tiek novērtēta traucējumu ietekme uz peldēšanas spējām;
  • tehnisko novērtējumu, kas notiek baseinā. Pārbaudes laikā klasifikatori novēro, kā sportists veic startus, apgriezienus, sitienus un finišus sacensību apstākļos;
  • novērošanu sacensībās. Dažkārt klasifikatori novērtē sportistus sacensību laikā, lai nodrošinātu, ka viņu klasifikācija ir precīza. Sportisti tiek vēroti arī ārpus baseina un sporta aktivitātēm, lai precīzi noteiktu funkcionālās spējas un novērstu godīgas spēles principu pārkāpumus.

Atkarībā no klasifikācijas klases sportisti para peldēšanā sacenšas dažādos individuālajos peldēšanas veidos un stafetes peldējumos.

Individuālās distances parapeldēšanā

Autores veidota.

Distance

Peldēšanas stils

Sporta klase

50 m

brīvais stils

S1–13

100 m

brīvais stils

S1–14

200 m

brīvais stils

S1–14

400 m

brīvais stils

S6–14

800 m

brīvais stils

S6–14

1500 m

brīvais stils

S6–14

50 m

uz muguras

S1–13

100 m

uz muguras

S1–14

200 m

uz muguras

S6–14

50m

brass

SB1–9; SB11–13

100 m

brass

SB1–9; SB11–14

200 m

brass

SB4–9; SB11–14

50m

tauriņstils

S1–13

100 m

tauriņstils

S5–14

200 m

tauriņstils

S8–14

75m

kompleksais peldējums

SM1–4

100m

kompleksais peldējums

SM1–13

150 m

kompleksais peldējums

SM1–4

200 m

kompleksais peldējums

SM3–14

400 m

kompleksais peldējums

SM8–14

Stafetes parapeldēšanā*

Autores veidota

Distance

Peldēšanas stils

Sporta klase

4x50 m

brīvais stils

S1–10 (maksimums 20 punkti)

4x100 m

brīvais stils

S1–10 (maksimums 34 punkti)

4x100 m

brīvais stils

S14

4x50 m

kompleksā stafete

S1–10 (maksimums 20 punkti)

4x100 m

kompleksā stafete

S1–10 (maksimums 34 punkti)

4x100 m

kompleksā stafete

S14

4x100 m

brīvais stils

S11–13 (maksimums 49 punkti)

4x100 m

kompleksā stafete

S11–13 (maksimums 49 punkti)

jauktā** 4x50 m

brīvais stils

S1–10 (maksimums 20 punkti)

jauktā 4x50 m

kompleksā stafete

S1–10 (maksimums 20 punkti)

jauktā 4x100 m

brīvais stils

S1–10 (maksimums 34 punkti)

jauktā 4x100 m

kompleksā stafete

S1–10 (maksimums 34 punkti)

jauktā 4x100 m

brīvais stils

S14

jauktā 4x100 m

kompleksa stafete

S14

jauktā 4x100 m

bīvais stils

S11–13 (maksimums 49 punkti)

jauktā 4x100 m

kompleksā stafete

S11–13 (maksimums 49 punkti)

* Stafetē vienā komandā var peldēt sportisti ar atšķirīgām sporta klasēm, taču kopējais spēka punktu skaits nedrīkst pārsniegt maksimāli noteikto.

** Jauktajā stafetē vienā komandā var peldēt gan sievietes, gan vīrieši ar atšķirīgām sporta klasēm, taču spēka punktu skaits nedrīkst pārsniegt maksimāli noteikto.

Lai gan parapeldēšanā darbojas tie paši noteikumi, kas klasiskajā peldēšanā, ņemot vērā sportistu funkcionālos traucējumus, ir dažas atšķirības. Piemēram, starts brīvajā stilā, brasā, tauriņstilā un individuālajos jauktajos posmos ir ar niršanu, savukārt sportistus ar līdzsvara problēmām atbalsta personāls var palīdzēt līdzsvarot. Sportistiem, kuriem ir tikai viena pilnībā funkcionējoša kāja, pēdai nav jābūt starta platformas priekšpusē, ja vien viena roka vai rokas daļa atrodas starta platformas priekšpusē. Sportistiem, kuriem nefunkcionē abas kājas vai to nav, ir atļaut startēt arī ūdenī, taču vienai rokai ir jābūt saskarē ar starta vietu līdz brīdim, kad tiek dots starta signāls.

Aizvien populārāka kļūst parapeldēšana atklātos ūdeņos: okeānos, jūrās, upēs un ezeros. Lai piedalītos parapeldēšanas sacensībās atklātos ūdeņos, sportistam ir jābūt vismaz 14 gadus vecam. Sacensības notiek trīs dažādās distancēs: 1,5 km, 3 km un 5 km. S11, S12 un S1‒4 klases sportisti drīkst izmantot asistenta palīdzību – uzraudzību no laivas.

Sporta inventārs

Paraolimpiskais peldbaseins neatšķiras no olimpiskā peldbaseina – tas ir 50 m garš un 25 m plats. Tajā ir astoņi (pasaules čempionātu minimālās prasības) vai 10 celiņi (paraolimpisko spēļu prasības) 2,5 m platumā, tomēr sacensību laikā tiek izmantoti tikai astoņi. Celiņus atdala ar viļņu slāpētājiem. Baseina minimālais dziļums 1,35 m, bet ūdens temperatūrai jābūt no 25℃ līdz 28℃. Baseinu galos var būt izvietoti mīksti, skārienjutīgi paneļi, kas tiek izmantoti, lai precīzi noteiktu sportista finiša laiku.

Parapeldēšanas pamata inventārs ir peldbikses vai peldkostīms, peldēšanas brilles un peldcepure. Sportistiem, kuriem trūkst kādas no ķermeņa daļām, baseinā liegta protēžu vai citu individuālo palīgierīču izmantošana. Palīgierīces (piemēram, protēzes, ratiņkrēslu u. c.) drīkst izmantot, lai nokļūtu līdz baseinam. Sacensību laikā tikai neredzīgo peldētāju asistentiem ļauts izmantot palīgierīci – garu nūju ar mīkstu galu, lai, piesitot peldētājam, brīdinātu viņu par tuvošanos sienai pirms apgrieziena vai finiša.

Atkarībā no invaliditātes pakāpes peldētāji sacensības var sākt stāvus, sēdus, sēžot blakus starta pozīcijai, kā arī jau esot ūdenī. Starta līniju var aprīkot ar īpašām iekārtām. Šīs īpašās iekārtas pie starta līnijas nepieciešamas, lai visiem sportistiem neatkarīgi no viņu invaliditātes tiktu nodrošināta drošība un godīga konkurence.

Starta līnijas specializēto aprīkojumu pirms sacensībām pārbauda sertificēti speciālisti.

Modificēti starta bloki

Iespējams regulēt starta bloku augstumu, piemērojot to sportistiem ratiņkrēslos vai ar ierobežojumiem kāju funkcionalitātē. Bloki nodrošina stabilitāti startā. Sportisti ar līdzsvara problēmām drīkst izmantot platformas ar papildu atbalstu, taču tā, lai tas nesniegtu priekšrocības attiecībā pret citiem sportistiem.

Taktilie marķieri un skaņas signāli

Peldētājiem ar redzes traucējumiem taustes marķieri (paaugstināta virsma vai faktūra) bieži tiek novietoti uz baseina sienas vai ap starta zonu. Šie marķieri palīdz peldētājiem orientēties uz starta līnijas un izprast savu novietojumu attiecībā pret baseina malu, nodrošinot, ka viņi sacensību laikā nejauši nenopeld no trases vai nepareizi novērtē savu atrašanās vietu. Skaņas signāli peldētājus ar redzes traucējumiem informē, kad sākt peldējumu.

Pielāgojami rokturi un siksnas

Peldētājiem, kuriem ir ievērojama ķermeņa augšdaļas invaliditāte, starta bloki var būt aprīkoti ar papildu rokturiem vai balstiem, lai palīdzētu viņiem stabilizēt ķermeni un sagatavoties startam. Startam no ūdens tiek izmantotas arī speciālas siksnas, kas, tāpat kā rokturi, ļauj peldētājiem stabilizēt ķermeņa augšdaļu un sagatavoties startam arī gadījumos, kad sportistam ir ierobežota kāju kustība vai kāju nav vispār.

Palīgierīces piekļuvei ratiņkrēslā

Lai palīdzētu sportistiem ar smagiem kustību traucējumiem no ratiņkrēsla nokļūt ūdenī vai uz starta līnijas pie baseina, var izmantot pārcelšanas krēslu. Šie krēsli ir viegli un paredzēti, lai sportisti varētu ērti iekļūt baseinā, ja sāk startu ūdenī, vai tikt pacelti uz starta bloku. Daži parapeldētāji ar ierobežotām ķermeņa apakšdaļas funkcijām var izmantot rampu, nevis kāpnes, lai nokļūtu uz starta bloka. 

Atbalsta personāls sportistiem ar smagiem traucējumiem

Gadījumos, kad peldētājiem, lai nokļūtu pozīcijā pie starta līnijas, nepieciešama papildu fiziska palīdzība, drīkst būt pavadonis vai personīgais asistents. Asistents var palīdzēt sportistam nostāties uz starta līnijas, veicot nepieciešamos stājas pielāgojumus vai noturot sportista līdzsvaru pirms ielekšanas ūdenī.

Vizuālie līdzekļi laika noteikšanai

Daži peldētāji ar redzes traucējumiem startā paļaujas uz elektriskiem vai vizuāliem palīglīdzekļiem. Tie var būt monitori vai atpakaļskaitīšanas taimeri ar īpašu krāsu kodējumu.  

Īsa vēsture

Parapeldēšanas attīstība aizsākās pēc Otrā pasaules kara, kad pieauga interese par sporta iespējām karā ievainotajiem un sakropļotajiem. Cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem tika izveidotas dažādas rehabilitācijas un sporta programmas, tostarp peldēšana. 50. gadu sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un Eiropā notika pirmās sacensības peldēšanā cilvēkiem ar invaliditāti ‒ peldēšana no rehabilitācijas kļuva par augsta līmeņa sacensību sportu.

Parapeldēšana vīriešiem un sievietēm vasaras paraolimpiskajās spēlēs iekļauta kopš 1960. gada, kad spēles notika Romā, Itālijā. Lai nodrošinātu godīgu konkurenci, 20. gs. 70.–80. gados tika izstrādāta klasifikācijas sistēma peldētāju grupēšanai, pamatojoties uz viņu invaliditāti. Tas palīdzēja padarīt sportu iekļaujošāku un konkurētspējīgāku.

Pirms 1972. gada paraolimpiskajām spēlēm Heidelbergā, Vācijā, tika nodibināta Starptautiskā Paralizēto peldēšanas apmācības asociācija (International Swimming Training Association for the Paralysed), kas faktiski darbojās kā Sporta tehniskā komiteja (Sports Technical Committee).

Pirmais pasaules čempionāts parapeldēšanā notika 1973. gadā. 1976. gada paraolimpiskajās spēlēs Toronto peldēšanā pirmo reizi startēja sportisti ar amputācijām un vājredzīgie sportisti. Tas izraisīja ievērojamu medaļu skaita pieaugumu. Salīdzinājumā ar Heidelbergā sadalītajām 56 medaļām, Toronto notika cīņa par 146 zelta medaļām. Sportisti ar cerebrālo trieku parapeldēšanā pirmo reizi startēja 1980. gada paraolimpiskajās spēlēs Ārnemā, Nīderlandē.

1984. gadā spēles Les Autres klase (sportistiem ar dažādiem veselības stāvokļiem, kas izraisa kustību traucējumus, bet neietilpst tradicionālās klasifikācijas sistēmas noteiktajās invaliditātes grupās). Sidnejas 2000. gada paraolimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās peldētāji ar intelektuālās attīstības traucējumiem.

Nozīmīgākās sacensības

Paraolimpiskās spēles ir parapeldēšanā prestižākās sacensības sportistiem ar invaliditāti. Tās notiek reizi četros gados. Nākamās nozīmīgākās sacensības ir Pasaules čempionāts parapeldēšanā. Tas notiek kopš 1990. gada reizi divos gados un to organizē Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas struktūrvienība World Para Swimming. Pasaules parapeldēšanas sērijas (World Para Swimming Series) ir ikgadējas sacensības, ko dažādās valstīs un reģionos (Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Okeānijā) organizē World Para Swimming. Šīs ir starptautiskas sacensības, kurās para peldētāji var nopelnīt reitinga punktus dalībai Pasaules čempionātos un paraolimpiskās spēlēs. Pirmo reizi Pasaules parapeldēšanas sēriju sacensības notika 2018. gadā Melnburnā, Austrālijā.

Parapeldēšanā ir arī vairākas nozīmīgas reģionālas sacensības. Reizi divos gados notiek Eiropas čempionāts parapeldēšanā (kopš 1989. gada). 2018. gadā pirmo reizi notika Panamerikas čempionāts parapeldēšanā, savukārt 2015. gadā ‒ Āzijas čempionāts parapeldēšanā. Tas parasti notiek ik pēc diviem vai četriem gadiem, atkarībā no tā, kad notiek Āzijas paraspēles un Paraolimpiskās spēles. 2020. gadā pirmo reizi notika Āfrikas čempionāts parapeldēšanā. Āfrikas čempionāts vēl nav ieguvis noteiktu regularitāti, bet plānots to organizēt reizi divos līdz četros gados (līdzīgi kā Āzijas čempionātu). Okeānijas čempionāts parapeldēšanā ir reģionālas sacensības para peldētājiem no Austrālija, Jaunzēlande, Fidži, Papua-Jaungvinejas un citām Klusā okeāna salu valstīm. Čempionāts tiek organizēts sporādiski un bieži tiek iekļauts citos sporta pasākumos, piemēram, Okeānijas paraolimpiskajā čempionātā vai nacionāla līmeņa sacensībās.

Vairākas valstis (piemēram, Portugāle, Lielbritānija, Kanāda, Tanzānija u. c.) organizē nacionālos čempionātus parapeldēšanā.

Dažādos pasaules reģionos tiek organizētas reģionālās spēles, kuru programmā tiek iekļauta arī parapeldēšana, piemēram, Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (Association of Southeast Asian Nations, ASEAN) paraspēles, Panamerikas spēles, Āzijas paraspēles, Āfrikas spēles.

Parapeldēšana paraolimpiskajās spēlēs

Parapeldēšana tika iekļauta jau pirmajās paraolimpiskajās spēlēs, un tas ir otrs lielākais sporta veids pēc atlētu skaita.

Paraolimpiskajās spēlēs trīs spēcīgākās valstis parapeldēšanā ar visvairāk izcīnītajām medaļām ir Amerikas Savienotās Valstis (ASV) – 724 medaļas, no kurām 283 ir zelta, Lielbritānija – 707 medaļas un Nīderlande – 439 medaļas.

Parapeldēšana paraolimpiskajās spēlēs

Avots: World Para Swimming tīmekļa vietne.

Gads

Valstis

Disciplīnas

Vīrieši

Sievietes

Kopā

1960

15

62

45

32

77

1964

13

63

65

33

98

1968

24

68

161

103

264

1972

33

56

169

110

279

1976

34

145

260

103

363

1980

36

191

293

148

441

1984

43

347

349

192

541

1992

56

163

295

192

487

1996

50

168

274

183

457

2000

62

170

356

220

576

2004

61

167

330

229

559

2008

62

141

323

224

547

2012

74

148

344

260

604

2016

79

152

329

264

593

2020

74

146

341

263

604

2024

37

141

325

280

605

Nozīmīgākās organizācijas

Nozīmīgākā organizācija parapeldēšanā ir Worlds Para Swimming, kas dibināta 1992. gadā. Sākotnēji tā bija daļa no plašākas Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas struktūras, kas pārraudzīja visus ūdens sporta veidus sportistiem ar invaliditāti. Laika gaitā organizācija specializējās un koncentrējās tikai uz parapeldēšanu, attīstoties par īpašu nodaļu Starptautiskajā Paraolimpiskajā komitejā. Organizācija ir atbildīga par klasifikācijas sistēmu izstrādāšanu, starptautisku sacensību organizēšanu un pārraudzību. Parapeldēšanu globāli pārvalda arī Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja.

Nozīmīgas ir arī reģionāla līmeņa organizācijas ‒ Amerikas Paraolimpiskā komiteja (Americas Paralympic Committee, APC), Āzijas Paraolimpiskā komiteja (Asian Paralympic Committee, AsPC), Eiropas Paraolimpiskā komiteja (European Paralympic Committee), Āfrikas Paraolimpiskā komiteja (African Paralympic Committee, AfPC), Okeānija Paraolimpiskā komiteja (Oceania Paralympic Committee, OPC).

Nacionālā līmenī par parapeldēšanu atbild nacionālās paraolimpiskās komitejas un federācijas.

Ievērojamākie sportisti

ASV sportiste Triša Zorna-Hudsona (Trischa Zorn-Hudson) ir visgodalgotākā sportiste paraolimpisko spēļu vēsturē, septiņās spēlēs iegūstot 55 medaļas, no kurām 41 zelta. 2012. gadā Zorna-Hudsona tika uzņemta Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas Slavas zālē.

Natālija du Toita (Natalie du Toit) no Dienvidāfrikas bija viena no diviem parasportistiem, kas piedalījas 2008. gada olimpiskajās spēlēs. N. du Toita ir vēsturē trešā sportiste ar amputāciju, kas jebkad kvalificējusies nevis paraolimpiskām, bet olimpiskām spēlēm, iegūstot 16. vietu 10 km peldējumā.

Ukrainas parapeldētājs Andrijs Trusovs (Андрій Андрійович Трусов) 2024. gada paraolimpiskajās spēlēs Parīzē sasniedza pasaules rekordu 50 m brīvajā stilā S7 medicīniskajā klasē. Sportists veica distanci 26,38 sekundēs.

Ievērojamākās sacensību vietas

Parasportistiem svarīga ir objekta pieejamība. Būtiska ir bezšķēršļu piekļuve baseiniem, ģērbtuvēm un skatītāju zonām, adaptīvās funkcijas, piemēram, rampas, lifti un specializēts aprīkojums, kā arī uzlabotas laika noteikšanas sistēmas un zemūdens kameras precīziem rezultātiem un analīzei.

Londonas ūdens sporta centrs (London Aquatics Centre) atrodas Londonā, Karalienes Elizabetes olimpiskajā parkā. Tajā notika 2012. gada paraolimpiskās spēles, un tas ir pilnībā pieejams parasportistiem. Tokijas ūdens sporta centrā (東京アクアティクスセンタ) norisinājās 2020. gada paraolimipskās spēles. Penteada olimpisko baseinu kompleksā (Complexo Olímpico de Natação de Penteada) Madeirā ir starptautiskiem standartiem atbilstoši baseini, kas pieejami parapeldētājiem. Šajā kompleksā 2022. gadā notika Pasaules čempionāts parapeldēšanā. Tāpat nozīmīgas parapeldēšanas sacensību vietas ir Sidnejas Olimpiskā parka ūdens centrs (Sydney Olympic Park Aquatic Centre), Olimpiskais ūdens sporta stadions (Estádio Aquático Olímpico) Brazīlijā, Tolkrosas Starptautiskais peldēšanas centrs (Tollcross International Swimming Center) Glāzgovā, Pekinas Nacionālais ūdens centrs jeb “Ūdens kubs” (北京国家游泳中心), Pītera van den Hogenbanda peldēšanas stadions (Pieter van den Hoogenband Zwemstadion) Eindhovenā, Mančestras ūdens sporta centrs (Manchester Aquatics Centre), kā arī Hamada ūdens centrs (مركز حمد للألعاب المائية ) Dohā.

Atspoguļojums mākslā un literatūrā

Režisoru Īana Bonota (Ian Bonhôte) un Pītera Tetgija (Peter Ettedgui) “Uzlecošais fēnikss” (Rising Phoenix, 2020) ir dokumentālā filma, kas pēta paraolimpisko spēļu vēsturi un nozīmi, koncentrējoties uz vairākiem ievērojamiem sportistiem.

“Neapturamā. Džesikas Longas stāsts” (Unstoppable: Jessica Long’s Story, 2014) ir dokumentālā filma, kas seko Džesikas Longas (Jessica Tatiana Long), vienas no vēsturē visvairāk godalgotajām parapeldētājām, dzīvei un karjerai. Filmas režisore ir Lora Braunsone (Laura Brownson).

Režisora Niko fon Glāzova (Niko von Glasow) filma “Mans ceļš uz Olimpiju” (My Way to Olympia, 2013) seko vairākiem paraolimpiskajiem sportistiem, tostarp peldētājiem, gatavojoties 2012. gada Londonas paraolimpiskajām spēlēm.

“Strāva: atklājot okeāna dziedinošos spēkus” (The Current: Explore the Healing Powers of the Ocean, 2014) ir dokumentālā filma, kurā ir parādīti parapeldētāji kopā ar citiem sportistiem ar invaliditāti. Filma atklāj, kā sportisti izmanto ūdeni un okeānu rehabilitācijai un savu spēju uzlabošanai. Filmas režisori ir Kurts Millers (Kurt Miller) un Hanss Rozenvinkels (Hans Rosenwinkel).

“Peldēšanas komanda” (Swim Team, 2016) ir dokumentālā filma par jauniešiem ar autismu, kuri nolemj izveidot konkurētspējīgu peldēšanas komandu. Filmas režisore ir Lara Stolmena (Lara Stolman).

Pirms nozīmīgiem parasporta pasākumiem, piemēram, paraolimpiskajām spēlēm, bieži tiek veidotas mākslas izstādes, piemēram, izstāde “Gars kustībā” (Spirit in Motion) Tokijā pirms 2020. gada paraolimpiskām spēlēm.

Paraspeldētāju dzīvesstāsti bieži tiek apkopoti autobiogrāfijās un memuāros. Piemēram, Dž. Longa savu dzīvesstāstu aprakstījusi autobiogrāfijā “Nenogremdējā: no Krievijas bāreņa līdz pasaules čempionei paraolimpiskajā peldēšanā” (Unsinkable: From Russian Orphan to Paralympic Swimming World Champion, 2018).

Elijas Simondsas (Ellie Simmonds) grāmata “Elija Simmondsa: peldēšanas sensācija” (Ellie Simmonds: Swimming Sensation, 2009) vēsta par par E. Simmondsas ceļu uz augstākā līmeņa sacensībām, kā arī pieredzi paraolimpiskās spēlēs.

Saistītie šķirkļi

  • peldēšana
  • peldēšanas sports
  • peldēšanas sports atklātos ūdeņos
  • peldēšanas sports Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas (International Paralympic Committee) tīmekļa vietne
  • Tīmekļa vietne “World Para Swimming”

Ieteicamā literatūra

  • Brittain, I., The Paralympic Games Explained, London, Routledge, 2009.
  • DePauw, K. P. and Gavron, S. J., Disability Sport, Leeds, Human Kinetics, 2005.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Liene Apine "Parapeldēšana". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/252788-parapeld%C4%93%C5%A1ana (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/252788-parapeld%C4%93%C5%A1ana

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana