Akadēmiskā vienība tika slēgta padomju okupācijas laikā, 13.07.1940. Tās darbība ārpus Latvijas tika atjaunota daļēji – biedres sanāca neregulāri. “Latvietes” darbība Latvijā tika atjaunota 24.03.1990.

Akadēmiskā vienība “Latviete” ir piedalījusies Vienotņu vienkopas – studentu biedrību vienību savienības jumta organizācijas – dibināšanā 1925. gadā. No 1935. gada pastāvēja draudzība ar Kauņas Vītauta Dižā universitātes (Kauno Vytauto Didžiojo universitetas) korporācijām “Giedra” un “Vytautas”, tāpat uzturēja draudzīgus sakarus ar Latvijas Mākslas akadēmijas vienotni “Zaļā zeme”.

Kopš starpkaru perioda kopā ar citām vienotnēm (vēlāk vienībām), pavasara semestrim noslēdzoties, akadēmiskā vienība “Latviete” piedalās Darba svētku rīkošanā un atzīmēšanā, kuros tradicionāli tiek veikts kāds sabiedrībai derīgs darbs.

Akadēmiskās vienības “Latviete” 1938. gada statūtos minēts, ka tā “ir kulturāla studenšu biedrība, kas savos mērķos vadās no centieniem: zinātne, darbs, skaidrība, brīvība un tēvzeme”. No 2008. gada statūtos minēts, ka “akadēmiskā studenšu vienība “Latviete” ir akadēmiska mūža organizācija, kas cenšas draudzenēs ieaudzināt latvisku dzīvesziņu un savos mērķos vadās no pieciem centieniem: zinātne, darbs, skaidrība, brīvība un tēvzeme. Latviete iestājas par akadēmiski izglītotu sabiedrību un patriotiski audzinātu cilvēku tajā.”

Akadēmiskās vienības krāsas (karmīna sarkana un balta, kas savienota ar sudrabu), jauniešu (jeb kandidātu) krūšu nozīme (vienības simbols sudrabā), saviešu (jeb pilntiesīgo biedru) krūšu nozīme (vienības simbols sudrabā uz dzintara pamata), krāsu lente un segne (jeb cepure).

Akadēmiskās vienības devīze ir “Zinātne, darbs, skaidrība, brīvība, tēvzeme!”.

Akadēmiskās vienības “Latviete” augstākā lēmējinstitūcija ir pilnsapulce, tās valdi veido vecākā, vecākās vietniece, rakstvede, audzinātāja un kasiere. Valde vada sagaitas un reprezentē akadēmisko vienību.

1937. gadā tika izveidota vecdraugu biedrība, kas tika slēgta 1940. gadā. Vecdraugu biedru darbība kopš akadēmiskās vienības darbības atjaunošanas Latvijā nav atjaunota.

Studenšu vienotne “Latviete” tika nodibināta 01.03.1925. pēc tam, kad 1924. gadā grupa studentu un studenšu bija nolēmuši veidot jauna veida studentu organizācijas, kas uzsvaru liktu uz latviskajām tradīcijām, un saukt tās par vienotnēm. Neilgi pēc nodibināšanas “Latviete” kopā ar studentu un studenšu vienotnēm “Līdums”, “Ausma”, “Zelmenis” izveidoja LU studentu biedrību vienību savienību “Vienkopa”, kura pastāvēja līdz 1935. gadam. 24.05.1935. akadēmiskā vienība “Latviete” kopā ar vienībām “Austrums”, “Ziemelis”, “Atauga”, “Ziemeļniece”, “Līdums”, “Ausma”, “Dzimtene” un “Kāvi” izveidoja LU studentu biedrību “Vienību savienība”. Līdz vienības slēgšanai tā vairākkārt mainīja atrašanās vietu. 1927. gadā tā atradās Laboratorijas ielā un no 1932. līdz 1940. gadam – Krišjāņa Valdemāra ielā 69.

Studenšu vienotne (no 1935. gada vienība) aktīvi darbojās, izstrādāja iekšējās tradīcijas un līdz pat 13.07.1940. uzņēma jaunas biedres. Vienību savienība izdeva laikrakstu “Studenta Dzīve”, kura izdošanā aktīvi iesaistījās arī “Latvietes”. Viena no galvenajām iekšējām tradīcijām bija Augstie (vēlāk Darba) svētki, kuru laikā 1933. gadā Pociema pamatskolā ierīkoja Antona Austriņa piemiņai veltītu ekspozīciju. Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā vienības darbība oficiāli netika atjaunota. Sākoties otrreizējai padomju okupācijai, daļa no biedrēm Latviju pameta un devās uz Rietumiem.

Trimdā akadēmiskās vienības darbība oficiāli netika atjaunota, tomēr dažreiz biedres sapulcējās Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas pilsētās. 70. gados Zviedrijā dzīvojošās četras “Latvietes” reizi gadā pulcējās vienības gadasvētkos un aktīvi piedalījās Zviedrijas Vienību savienības pasākumos. Padomju okupētajā Latvijā akadēmiskās vienības darbība oficiāli bija aizliegta, tomēr Latvijas teritorijā palikušās biedres turpināja neoficiāli tikties, par aizbildinājumu minot biedru dzimšanas dienas.

Akadēmiskā vienība savu darbību Latvijā atjaunoja 24.03.1990., tā tika reģistrēta pie LU 23.05.1993., drīz pēc tam pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara uzņemtas pirmās biedres. 23.09.1993. akadēmiskajā vienībā “Latviete” pievienojās Latvijā neatjaunotās studenšu vienības “Ausma” Latvijā palikušās biedres.

12.02.1994. kopā ar vienībām “Austrums”, “Līdums,” biedrību “Fraternitas Rusticana” un konkordiju “Valdemārija” akadēmiskā vienība “Latviete” piedalījās kopēja paziņojuma par sadarbību parakstīšanā. 17.04.1997. vienība piedalījās sadraudzības deklarācijas parakstīšanā ar vienību “Austrums”, konkordijām “Valdemārija” un “Zinteniece” un biedrībām “Fraternitas Rusticana” un “Dzintars”. Pēc darbības atjaunošanas Latvijā “Latvietes” aktīvi strādā pie tradīciju atjaunošanas un turpināšanas, katru gadu turpinot rīkot vai apmeklējot citu akadēmisko vienību organizētos Darba svētkus.

Pēc darbības atjaunošanas Latvijā vienība īrējusi telpas dažādās vietās: no 1990. līdz 1997. gadam – Basteja (tagad Zigfrīda Annas Meierovica) bulvārī 6, no 1998. līdz 2005. gadam – Miera ielā 86, no 2008. gada – akadēmiskās vienības “Austrums” namā Ģertrūdes ielā 123.

Akadēmiskajā vienībā “Latviete” uzņem Latvijas augstākajās izglītības iestādēs studējošas studentes vai absolventes. Pirms pilnsapulce lemj par jauno biedru uzņemšanu, katra akadēmiskā gada rudens un pavasara semestrī notiek viesu vakari, kuros studentēm un absolventēm ir iespēja viesoties vienībā, iepazīt tās biedres, kā arī nolasīt referātu par sev aktuālu tēmu. Akadēmiskās vienības biedru gradācija: vecbiedres, savietes, jaunietes un goda biedres.

1935. gadā organizācijā bija 34 biedres, kopumā līdz slēgšanai 1940. gadā tika uzņemtas apmēram 150 biedres. Atsevišķas Austrālijā dzīvojošas biedres iestājās akadēmiskajā studentu vienībā “Atāls”. Trimdā uzņemtas aptuveni 40 biedres. 1992. gadā vienībā Latvijā bija 48 biedres, 2020. gada pavasarī bija apmēram 20 biedres.

Pazīstamākās akadēmiskās vienības biedres:

Anna Āboliņa – gleznotāja,

Anna Būmerte (pseidonīms ‒ Ausma Roga) – žurnāliste un rakstniece,

Elvīra Kociņa – rakstniece,

Irma Grebzde – rakstniece.

Līdz akadēmiskās vienības slēgšanai 1940. gadā pazīstamākā tās goda biedre bija rakstniece Zenta Mauriņa. Pēc darbības atjaunošanas Latvijā par goda biedrēm uzņemtas ārste Ciemalda Lūkina, komponiste Lūcija Garūta, mākslas zinātniece Ramona Umblija, aktrise un režisore Venta Vecumniece, aktrise Elvīra Baldiņa, dziesminiece Maija Cālīte, dzejnieces Skaidrīte Kaldupe un Lija Brīdaka un Jāņa Akuratera muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa.