Korporācijas nosaukums izvēlēts, godinot Akadēmisko skautu klubu, kura biedri bija lielākā daļa korporācijas “Fraternitas Academica” dibinātāju.

Korporācijas “Fraternitas Academica” mērķi, formulēti 1925. gada redakcijā: “Pulcināt ap sevi Latvijas Universitātes studentus akadēmiskās dzīves izkopšanai, attīstīt goda prātu, pienākumu un tikumības apziņu, piekopt atturību, veicināt zinātnes, literatūras, mākslas un sporta attīstību, pabalstīt morāliski un materiāli biedrības locekļus studiju laikā un arī pēc tam, tādā veidā izaudzinot raksturā krietnus un stiprus pilsoņus, lai viņi vēlāk varētu ņemt aktīvu dalību un būt lietderīgi Latvijas valsts kulturālajā un sabiedriskā darbā.”

Mūsdienu redakcijā mērķī saglabāta esence: studentu pulcināšana akadēmiskās dzīves izkopšanai, goda prāta un pienākuma apziņas attīstībai, izaudzinot krietnus un stiprus pilsoņus, kuri spēj aktīvi piedalīties Latvijas valsts kulturālajā un sabiedriskajā dzīvē.

Kopš 1928. gada korporācijas “Fraternitas Academica” krāsas, kas lietotas regālijās (krāsu atšķirības zīmēs): melns, gaiši zaļš, zelts (līdz 1928. gadam: melns, zaļš, zelts). Krāsu skaidrojums ‒ no dzīves grūtībām (melns), caur zaļo jaunību, uz zelta nākotni. Atšķirības zīmes: karogs, vapenis (ģerbonis), krāsu vairodziņš, krāsu lentes, šarfa, cirķelis, galvas sega (deķelis), krāsu rapieris.

“Fraternitas Academica” devīzes ir “Tautai un tēvijai!” un “Amicus optima vitae possessio!” (‘Draugs – dzīves labākais ieguvums!’). “Fraternitas Academica” biedri korporācijas ikdienā un svētkos ievēro tradīcijas, kas izkoptas kopš korporācijas dibināšanas. Reglamentētajā pasākumu norisē ir dažādi atšķirīgi elementi, tostarp korporācijai “Fraternitas Academica” raksturīgās svētku dziesmas, uzsaucieni un citi.

Studentu korporācija “Fraternitas Academica” sastāv no konventa un filistru biedrības. Korporācijas darbību reglamentē iekšējie darbības noteikumi – komāns.

Aktīvie biedri piedalās konventā. Tā darbu vada un korporāciju reprezentē prezidijs, kas sastāv no trijām konventa vēlētām amatpersonām – seniora, viceseniora un sekretāra (agrāk dažkārt saukti par I šaržēto, II šaržēto un III šaržēto). Konventa vēlēts oldermanis ir atbildīgs par korporācijas jauno biedru (zēnu) audzināšanu un dzīvi korporācijā, par noteikumu un tradīciju ievērošanu. Arī citas konventa vēlētas amatpersonas (ekonoms (oikonoms), kasieris, magister cantandi jeb kantu maģistrs, magister paucandi jeb pauku maģistrs, arhivārs, tiesneši u. c.) ir atbildīgas par noteiktām korporācijas darbības jomām.

Filistru biedrība vieno studijas pārtraukušos un beigušos korporācijas biedrus. Filistru biedrības izveide uzsākta 1927. gadā, bet tā reģistrēta Rīgas apgabaltiesā 21.03.1928. kā korporācijas “Fraternitas Academica Latviensis” filistru biedrība (07.03.1933. pārreģistrēta kā korporācijas “Fraternitas Academica” filistru biedrība). Padomju okupācijas laikā, 13.07.1940., filistru biedrība tika slēgta; tās darbība daļēji atjaunota un norisinājās nacistiskās okupācijas laikā. 17.06.1991. pieņemti atjaunotās filistru biedrības statūti.

08.11.1927. korporācija (ar nosaukumu “Fraternitas Academica Latviensis”) uzņemta Latvijas studentu korporāciju jumtorganizācijā – Prezidiju konventā (PK) ‒, kurā darbojās līdz tā darbības pārtraukšanai padomju okupācijas laikā, 13.07.1940. Savukārt korporācijas filistru biedrība 1929. gadā uzņemta Latvijas studentu korporāciju Filistru biedrību savienībā (FBS). Pēc Otrā pasaules kara “Fraternitas Academica” darbojās 1948.–1949. gadā dibinātajā Latvijas Korporāciju apvienībā (LKA), kas pildīja PK un FBS funkcijas trimdā (no LKA izstājās 11.2019.; dalību LKA atjaunoja 11.2020.). 1990. gadā korporācija “Fraternitas Academica” piedalījās PK darbības atjaunošanā, bet 07.11.2007. korporācijas “Fraternitas Academica” filistru biedrība iestājās atjaunotajā FBS.

Korporācijas komānu kā vecāka studentu korporācija garantējusi “Lettonia”. Kopš 23.11.1934. korporācijai “Fraternitas Academica” ir draudzības līgums ar latviešu studentu korporāciju “Tervetia”. Īslaicīgi, līdz padomju okupācijas sākumam 1940. gadā, pastāvēja 05.11.1938. noslēgtais “Fraternitas Academica” draudzības līgums ar Kauņas Vītauta Dižā universitātes (Vytauto Didžiojo universitetas) korporāciju “Šarūnas” (dibināta 1929. gadā; darbību nav atjaunojusi).

Korporācijas “Fraternitas Academica” priekšvēsture tiek saistīta ar 1923. gadā Latvijas Skautu centrālās organizācijas (LSCO) sastāvā dibināto Akadēmisko skautu klubu. 04.02.1925. Akadēmiskā skautu kluba biedru sapulcē tika pieņemts lēmums par nepieciešamību veidot korporāciju un ievēlētas pirmās amatpersonas, un šis datums ir pieņemts par korporācijas “Fraternitas Academica” dibināšanas datumu. 1925. gada gaitā notika korporācijas izveide; korporācijai tika izvēlēts nosaukums “Fraternitas Academica”, un par tās dibinātājiem kļuva 22 studenti, no kuriem 17 bija Akadēmiskā skautu kluba biedri un pieci – LU Teoloģijas fakultātes studenti. 11.11.1925. korporācija reģistrēta Rīgas apgabaltiesā. Korporācijas “Fraternitas Academica” prezidijā 1925. gada rudens semestrī tika ievēlēti – seniors Vladimirs Žuniņš, viceseniors Oskars Krauze un sekretārs Kārlis Nollendorfs, bet par pirmo oldermani kļuva O. Krauze.

1927. gadā korporācijas nosaukums mainīts uz “Fraternitas Academica Latviensis”, jo ar nosaukumu “Fraternitas Academica” pastāvēja vācu studentu korporācija Tartu, Igaunijā. Lēmums par nosaukuma maiņu pieņemts korporācijas konventā 28.03.1927.; Rīgas apgabaltiesā nosaukums uz “Fraternitas Academica Latviensis” pārreģistrēts 16.11.1927. Korporācijas konventā 16.01.1933. pieņemts lēmums atjaunot korporācijas sākotnējo nosaukumu “Fraternitas Academica”; šo nosaukumu 08.02.1933. apstiprināja LU Padome, un 21.02.1933. tas tika pārreģistrēts Rīgas apgabaltiesā.

Padomju okupācijas laikā korporācija slēgta 13.07.1940. ar sabiedrisko lietu ministra rīkojumu. Padomju varas iestādes atsavināja korporācijas īpašumu, bet daudzi korporācijas “Fraternitas Academica” biedri bija pakļauti okupācijas varas iestāžu represijām. Nacistiskās okupācijas laikā korporācija faktiski darbojās neoficiāli, jo oficiāli tika atzīta tikai “Fraternitas Academica” filistru biedrība.

Korporācijas darbība pilnvērtīgi atjaunota pēc Otrā pasaules kara bēgļu gaitās Eslingenē (Vācijā) 1947. gadā, kad tika ievēlēts pirmais “Fraternitas Academica” prezidijs pēc kara. Trimdā pastāvēja vairākas korporācijas “Fraternitas Academica” kopas: Bostonas, Čikāgas, Kalifornijas, Ņujorkas, Ohaio-Mičiganas, Rietumpiekrastes, Vašingtonas (Kolumbijas distriktā) un Vidienes kopas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV); Anglijas kopa Lielbritānijā; Austrālijas kopa; Rietumvācijas kopa; Skandināvijas kopa (darbojās Norvēģijā un Zviedrijā dzīvojošie biedri); Toronto kopa Kanādā.

“Fraternitas Academica” atjaunoja darbību Latvijā 04.02.1990., kad Jūrmalā notikušajā korporācijas konventā pieņemts lēmums par darbības atjaunošanu un pieņemti statūti. 28.03.1990. korporācijas statūtus apstiprināja LU. No 1990. gada rudens semestra līdz 1995. gada rudens semestrim vienlaicīgi pastāvēja korporācijas Globālais prezidijs un prezidijs Latvijā. Kopš 1996. gada korporācijas “Fraternitas Academica” Globālais prezidijs atrodas Rīgā. Kopš 1995. gada korporācijas “Fraternitas Academica” konventa dzīvoklis ir namā Baznīcas ielā 45 (Rīgā).

Studentu korporācijā “Fraternitas Academica” uzņem latviešus, kuri ir imatrikulēti studenti valsts akreditētās augstskolās vai augstskolā ir ieguvuši profesionālo vai akadēmisko augstāko izglītību. Korporācijas “Fraternitas Academica” biedrs nevar būt par biedru organizācijā, kas piekopj pretnacionālu un pret kristīgām vērtībām vērstu darbību, kā arī korporācijas “Fraternitas Academica” biedrs nevar būt citas korporācijas biedrs. “Fraternitas Academica” rīko viesu vakarus, kuros studentiem ir iespēja viesoties korporācijā. Pēc tam, kad interesenti ir viesojušies “Fraternitas Academica” konventa dzīvoklī un izrādījuši vēlmi iestāties korporācijā, “Fraternitas Academica” konvents lemj par jauno biedru uzņemšanu. Korporācijas biedru gradācija: filistri, tautieši (arī – komilitoņi), zēni (arī – fukši). Korporāciju vidē studentu korporācijas “Fraternitas Academica” biedri tiek saukti – akadēmiķi.

1925. gadā “Fraternitas Academica” dibinātāji bija 22. Pēc četriem gadiem korporācijā bija 62 biedri, 1939. gadā – 151, 1965. gadā – 140 biedri, 1971. gadā – 134. 2010. gada pavasara semestrī korporācijā “Fraternitas Academica” bija 67 biedri, no kuriem 37 – Latvijā. 2020. gada oktobrī korporācijā “Fraternitas Academica” ir 60 biedri, no kuriem 41 – Latvijā, 19 – citviet pasaulē.

Starp korporācijas “Fraternitas Academica” biedriem daudzi ievērojami Latvijas valsts un sabiedriskie darbinieki, zinātnieki, virsnieki, politiķi. Līdz 1940. gadam korporācijā bija salīdzinoši liels teologu skaits. Par varonību Latvijas Neatkarības karā divi vēlākie “Fraternitas Academica” biedri apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni. Ievērojamu ieguldījumu korporācijas darbībā snieguši vairāki tās biedri, kuru vidū Andrejs Baidiņš, Jānis Alfreds Dzelzītis, Arturs Gružāns, Alfrēds Gulbis, Aivars Helmuts, Tālivaldis Laimons Klintājs (dzimis Šteins, arī Šteins-Neimanis), O. Krauze, Kārlis Līdaka (dzimis Līdaks), Akselis Herberts Mangulis, Osvalds Mednis, K. Nollendorfs, Vilnis Pētersons (LKA seniors), Alfreds Plakans, Gatis Švika, Osvalds Uršteins, Rūdolfs Veldre.

1952.–1985. gadā trimdā izdots korporācijas “Fraternitas Academica” internais (iekšējais) žurnāls “Melns-Zaļš-Zelts” (kopā izdoti 19 numuri, Nr. 1.–4. Kanādā, Nr. 5., 6. Venecuēlā, Nr.7.–19. ASV). No 50. gadiem līdz 2009. gadam ārpus Latvijas izdots “Fraternitas Academica apkārtraksts” (kopā izdoti 262 numuri). 2012.–2014. gadā iznāca “Fraternitas Academica Filistru biedrības apkārtraksts” (kopā trīs numuri). Ne vēlāk kā no 20. gs. 30. gadiem tiek izdota zēnu satīriskā avīze “Spīles” (daži numuri izdoti arī pēc darbības atjaunošanas Latvijā).