Mākslu terapija ir veselības aprūpes joma, kas ir mērķēta uz pacienta vai klienta fiziskās un psihiskās veselības uzlabošanu, sociālo problēmu risināšanu, preventīvo darbu, kā arī personības izaugsmi. Tā notiek individuāli vai grupā, klātienē vai attālināti diplomēta (sertificēta) mākslas terapeita vadībā un ietver izvērtēšanas un vienošanās posmu, intervences posmu un darba novērtējuma posmu. Mākslu terapija var notikt klātienē vai attālināti kā īstermiņa vai ilgtermiņa process.
Izdala četras mākslu terapijas specializācijas: deju un kustību terapiju, drāmas terapiju, mūzikas terapiju un vizuāli plastiskās mākslas terapiju. Deju un kustību terapijā izmanto daudzveidīgus deju un kustību elementus un specifiskas metodes, balstoties pieņēmumā, ka cilvēka ķermeņa pozām un kustībām ir saistība uz cilvēka kognitīvajiem procesiem un emocionālajiem stāvokļiem. Te izmanto arī dažādus rekvizītus, piemēram, lakatus, audumu, bumbas utt., kā arī mūziku. Drāmas terapijā radošajā procesā izmanto teātra elementus, tostarp lomu spēli, rekvizītus, maskas, grimu, marionetes un tamlīdzīgi. Te fokuss ir vērsts uz aktīvu darbību un izspēli, piemēram, jaunu uzvedības modeļu apguvi caur lomu spēli, vai uz emociju regulācijas prasmju trenēšanu. Mūzikas terapijā izmanto gan receptīvās mūzikas terapijas, t. i., mūzikas klausīšanos, gan aktīvās mūzikas terapijas metodes, tostarp instrumentālās un vokālās improvizācijas, dziesmu vai skaņdarbu sacerēšanu. Savukārt vizuāli plastiskajā mākslas terapijā pacienti vai klienti tiek aicināti zīmēt, gleznot, veidot no māla vai plastilīna, salikt kolāžu vai atrast citu vizuālu mākslinieciskas izteiksmes veidu.
Visās specializācijās izvērtēšanai un intervencei izmanto mākslas līdzekļus, tehnikas un paņēmienus, radošo procesu un tā rezultātu, kā arī sarunu par šo radošo procesu vai radīto darbu. Mākslas terapeiti bieži strādā multiprofesionālā komandā dažādās profesionālajās vidēs – veselības un sociālās aprūpes, izglītības iestādēs vai privātpraksē. Mākslu terapijas konceptualizācijas pirmsākumi ir rodami mākslas, psiholoģijas un psihoterapijas teorijās. Mūsdienās to raksturo integratīvi eklektiskā pieeja.
Dažādās pasaules valstīs, pateicoties profesijas attīstības specifikai, mākslas terapeits var būt viena profesija (piemēram, Nīderlandē, kur nostiprināts kreatīvās terapijas statuss), viena profesija ar noteiktu specializāciju (piemēram, Latvijā) vai tās var būt dažādas profesijas, kā deju un kustību terapeiti, drāmas terapeiti, mūzikas terapeiti, mākslas terapeiti (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Lielbritānijā).
Latvijā mākslu terapija ir reglamentēta profesija, tāpēc to var praktizēt speciālists, kurš ir ieguvis maģistra grādu veselības aprūpē un mākslas terapeita profesionālo kvalifikāciju un kurš ir reģistrēts kā ārstniecības persona. Pēc noteiktiem kritērijiem tiek veikta arī mākslas terapeitu sertifikācija. Mākslas terapeita obligāta prakses sastāvdaļa ir arī supervīzija.
