Sengrieķu valodā par krāzi sauc viena vārda beigu patskaņa savilkšanos kopā ar otra vārda sākuma patskani. Krāzi vārdā apzīmē, virs patskaņa rakstot koronidas zīmi (᾿), piemēram,

τὸ ὄνομα – τοὔνομα (vārds)

τὸ ἀληθές – τἀληθές (patiesība)

καὶ ἄν – κἄν (un ja)

καλὸς καὶ ἀγαθός – καλὸς κἀγαθός (skaists un krietns).

Krāze daudz izmantota sengrieķu liriskajā dzejā un drāmā.

Terminu mūsdienās lieto gan valodniecībā, gan literatūrzinātnē. Valodniecībā krāzi aplūko kā kontrakcijas jeb skaņu saplūšanas veidu. Literatūrzinātnē to izmanto, lai apzīmētu vienu no elīzijas paveidiem. Dzejā krāze ir viens no hiāta jeb patskaņu sadures novēršanas līdzekļiem. Termins sinairese/sinerēze (συναίρεσις) ir krāzes sinonīms, kuru parasti lietot dzejas teorijā un attiecina arī uz divu sakaņu saplūšanu vienā vārdā. Tam pretējs termins ir diairese.

Krāze ir ļoti izplatīta modernajās valodās, piemēram, angļu, franču, itāļu un spāņu, kur tā tiek aplūkota kā kontrakcijas veids, kas veidojies no valodas izrunas.

Latviešu valodai krāze nav raksturīga, bet dzejā tiek lietoti tai radniecīgie skaņu zudumi – sinkope (patskaņa zudums vārda vidū) un apostrofs (vienas vai vairāku skaņu atmešana vārda beigās).