AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 13. augustā
Līva Bodniece

afairese, literatūra

(no sengrieķu ἀφαίρεσις, aphairesis ‘noņemšana’, kas cēlies no sengrieķu darbības vārda ἀφαιρέω, aphaireo ‘noņemt’; angļu apheresis/aphaeresis, vācu Aphärese, franču aphérèse, krievu афереза), arī aferēze
vienas vai vairāku skaņu zudums vārda sākumā

Saistītie šķirkļi

  • apostrofs jeb apokope, literatūrā un valodniecībā
  • cezūra, literatūrā
  • diairese, literatūrā
  • elīzija, literatūrā
  • hiāts, literatūrā
  • krāze, literatūrā un valodniecībā
  • patskanis
  • sengrieķu literatūra
  • sinkope, literatūrā un valodniecībā
  • valodniecība

Satura rādītājs

  • 1.
    Termina lietojums
  • 2.
    Termina lietojums dzejas metrikas teorijā
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Termina lietojums
  • 2.
    Termina lietojums dzejas metrikas teorijā
Termina lietojums

Valodniecībā un arī dzejas teorijā terminu lieto, lai apzīmētu skaņu zudumu vārda sākumā. Termina latīņu cilmes sinonīms ir “prodelīzija”.

Termina lietojums dzejas metrikas teorijā

Afairese ir elīzijas paveids – patskaņa vai zilbes zudums vārda sākumā. Atšķirībā no elīzijas, kuru rakstībā neatspoguļo, afairese parasti tiek fiksēta pierakstā. Afairese ļauj metriskajā dzejā izmantot vārdus, kuri citādi nebūtu ietilpināmi pantmērā. Tiek uzskatīts, ka afairese, līdzīgi kā elīzija, varētu būt radusies no sarunvalodas skanējuma.

Sengrieķu literatūrā afairese visbiežāk lietota komēdijā un traģēdijā. To lieto arī citos dzejas žanros un prozā, kā arī senajās inskripcijās. Afairese sengrieķu valodā rodas, ja vārdam, kas beidzas ar garu patskani vai divskani, seko vārds, kas sākas ar īsu patskani – α, ε, ο. Īsais patskanis parasti netiek ne izrunāts, ne rakstīts, piemēram,

ἐκεῖνος, ekeĩnos raksta kā κεῖνος, keĩnos (tas),

ἐκαλεῖτο, ekaleĩto – καλεῖτο, kaleĩto (viņš sauca).

Latīņu valodā afairese veidojas, ja vārdam, kas beidzas ar īsu patskani un m, seko vārds, kas sākas ar patskani. Visbiežāk afairese veidojas no esse (būt) formām. Tā var atspoguļoties tikai izrunā, piemēram,

magnum est – tiek izrunāts kā magnum ‘st (liels ir),

bonum est – bonum’st (labs ir).

Un tā var būt redzama arī rakstībā:

captus est rakstot captest (ir sagūstīta),

ille est – illest (tas ir),

necesse est – necessest (ir vajadzīgs).

Retāka afaireses forma ir priedēkļu atmešana, saglabājot vārdā arī priedēkļa nozīmi, piemēram,

auferre vietā raksta ferre  (aiznest),

eruere – ruere (izrakt),

relinquere – linquere (atstāt).

Līdzīgs afaireses lietojums sastopams arī modernajās valodās. Piemēram, angļu valodā afairesi lieto gan sarunvalodā, gan literāros tekstos, izdalot arī sīkākus tās paveidus. Bieži vārda sākuma skaņu zudums nav saistīts ar iepriekšējā vārda beigām, bet ir nepieciešams pantmēra skanējumam dzejā.

Var tikt atmests tikai pirmais patskanis, piemēram,

against raksta kā ‘gainst (pret),

especially – specially (īpaši),

alone – lone (viens).

Var atmest zilbi, piemēram,

 because – ‘cause (tāpēc),

until – till (līdz).

Latviešu valodai afairese nav raksturīga, bet tiek lietoti tai radniecīgie skaņu zudumi – sinkope (patskaņa zudums vārda vidū) un apostrofs (vienas vai vairāku skaņu atmešana vārda beigās). Afairesei pretēja ir skaņu pievienošana vārda sākumā – protēze (πρόθεσις).

Saistītie šķirkļi

  • apostrofs jeb apokope, literatūrā un valodniecībā
  • cezūra, literatūrā
  • diairese, literatūrā
  • elīzija, literatūrā
  • hiāts, literatūrā
  • krāze, literatūrā un valodniecībā
  • patskanis
  • sengrieķu literatūra
  • sinkope, literatūrā un valodniecībā
  • valodniecība

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Dupriez, B., A Dictionary of Literary Devices: Gradus, A-Z, Toronto, University of Toronto Press, 1991.
  • Lausberg, H. (ed.), Handbook of literary rhetoric: a foundation for literary study, Leiden, Boston, Köln, Brill, 1998.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Cushman, S. et al. (eds.), The Princeton Encyclopedia of Poetry and Poetics, Princeton, Princeton University Press, 2012.
  • Цисык, А.З. и И.А. Шкурдюк, Античная метрика, Минск, Белорусский государственный университет, 2004.

Līva Bodniece "Afairese, literatūra". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/91217-afairese,-literat%C5%ABra (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/91217-afairese,-literat%C5%ABra

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana