Astoņstaru zvaigzne sastopama dažādās kultūrās daudzviet pasaulē. Oktagrammas lietojuma konteksti, simbolika un nosaukumi, piemēram, latviešu folklorā – auseklis – ir ļoti dažādi. Ir kultūras, kurās oktagramma ir ar mitoloģiju un reliģiju saistīts simbols. Ļoti plaši tā tiek lietota kā ornaments tradicionālajos rokdarbos un tautas mākslā. Oktagramma tiek izmantota arī oficiālajā un reprezentatīvajā simbolikā, piemēram, karogos un emblēmās; iedvesmojoties no tradicionālā lietojuma, astoņstaru zvaigzne ir arī mūsdienu dizainā bieži sastopama zīme.

Pastāv vairākas versijas par oktagrammas izveidošanos. Viena no tām astoņstaru zvaigznes izcelsmi saista ar krusta simboliku. Cita savukārt to skaidro ar grieķu krusta un Svētā Andreja krusta kombināciju – taisnā un slīpā krusta salikumu. Tāpat astoņstaru zvaigzne veidojas no četras reizes krustotiem nogriežņiem, kas staru galos savienoti ar lauztā līkloča līniju.

Lai arī dažādās kultūrās šim ornamenta piedēvēta dažāda nozīme un saturs, bieži tas tiek saistīts ar debesu sfēru, zvaigznēm, planētām, jo īpaši Veneru, skaidrojot to kā astronomisku simbolu. Daudzviet saglabājušies priekšstati par simbola labvēlīgo un aizsargājošo ietekmi.

Viens no senākajiem šī simbola lietojumiem saistīts ar Mezopotāmiju jeb Divupi. Šai kultūrā astoņstaru zvaigzne pazīstama ar nosaukumu “Ištaras zvaigzne” un saistīta ar mezopotāmiešu auglības, mīlestības un kara dievieti Ištaru (šumeru avotos pazīstama kā Inanna), kas saistīta ar Veneru.

Tāpat oktagramma tiek saistīta ar Veneru Dienvidamerikas pamatiedzīvotāju mapuču kultūrā, kuri dzīvo vēsturiskajā Araukānijas reģionā (mūsdienu Čīles un Argentīnas teritorijā). Mapuču kultūrā tiek lietoti dažādi nosaukumi, lai apzīmētu oktagrammu: “Arauko zvaigzne” (spāņu La estrella de Arauco), El guñelve (spāņu). Simbols ticis lietots karogos, kas izmantoti ilgstošā militārā konfliktā starp mapučiem un koloniālo Spāniju. Senākais tā lietojums datēts ar 16. gs. Saglabājušās arī liecības par zilu karogu ar baltu astoņstaru zvaigzni vidū no 18. gs.

Oktagrammu var veidot kombinējot citas ģeometriskas figūras, piemēram, no diviem četrstūriem, kas pārklājas un rotē 45 grādu leņķī. Šādi tiek veidota oktagramma, ko lieto islāma mākslā – Rub el Hizb, kas ir viens no visbiežāk sastopamajiem simboliem islāma ģeometriskajā mākslā. Tulkojumā no arābu valodas tas nozīmē ’sadalīts ceturtdaļās’. Rub el Hizb ir arābu kaligrāfijā lietots simbols, kas Korānā sadala tekstu fragmentos. Bizantijas arhitektu ietekmē senākais oktagrammas lietojums islāma mākslā fiksēts 7. gs. celtajā musulmaņu Klints kupola svētnīcā Jeruzalemē. Sākot ar 9. gs. tas kļūst par vienu no galvenajiem islāma arhitektūras dekoratīvajiem elementiem.

Hinduismā oktagramma pazīstama kā Lakšmi zvaigzne jeb Ašta Lakšmi simbols, kas apzīmē labklājības dievietes Lakšmi astoņas manifestācijas un astoņi zvaigznes stari simbolizē astoņas labklājības veidus.

Kristīgajā tradīcijā astoņstaru zvaigzne simbolizē augšāmcelšanās un atdzimšanu, un tiek saistīta ar kristībām. Oktagramma lietota arī kā Jaunavas Marijas simbols. Pašreizējā Romas katoļu baznīcas galvas pāvesta Franciska (latīņu Franciscus) ģerbonī iekļauta astoņstaru zvaigzne, kas simbolizē Jaunavu Mariju.

Oktagrammai piešķirtas dažādas semantiskās nozīmes pasaules tautu tradicionālajā mākslā. To skaidro kā saules, zvaigznes, sniegpārsliņas, zieda vai cilvēka atveidu. Ornaments tiek izstrādāts dažādās rokdarbu tehnikās – izšuvumos, adījumos, kokgriezumos, austajās tekstīlijās. Neatkarīgi no semantiskā skaidrojuma vai rokdarbu tehnikas oktagramma tiek lietota kā labvēlīga un aizsargājoša zīme.

Ļoti plaši oktagramma izplatīta Ziemeļeiropas tautu rokdarbu tradīcijās. Īpašu popularitāti astoņstaru zvaigznes motīvs iemantojis Norvēģijas adīšanas tradīcijās un tiek uzskatīts par Norvēģijas nacionālo simbolu. Tur šis motīvs pazīstams ar nosaukumu Selbu roze (selburose) un plaši izmantots cimdos, ko tā arī dēvē par Selbu cimdiem. Līdztekus pašu cimdu popularitātei pazīstams ir arī stāsts par to izcelsmi. Tā tiek saistīta ar Selbu pilsētu, kur 1857. gadā zemnieku meitene Marita Emstāda (Marit Emstad) noadījusi divkrāsainus dūraiņu ar astoņlapu rozes (åttebladrose) ornamentu, kas pēc izrādīšanas vietējā baznīcā, kļuvuši populāri visā valstī. Lai arī astoņstaru zvaigznes motīvs norvēģu rokdarbu tradīcijā bijis pazīstams pirms tam, tieši divkrāsainu cimdu adīšana ar šo kā vispopulārāko ornamenta motīvu aizsākusies Selbu. Tradīcijai komercializējoties, Selbu cimdi suvenīra formā kļuva populāri ārpus Norvēģijas kā cimdi slēpošanai. Pieskaņojoties tam, ornamenta saturiskā interpretācija no rozes mainījās uz sniegpārsliņu.

Igaunijā šis ornaments pazīstams ar nosaukumiem kaheksakand, pügalrist un Muhu mänd. Nosaukums Muhu mänd nāk no Muhu salas, kur oktagramma ir iecienīts rokdarbu motīvs. Izšuvumos un adījumos tas ir viens no centrālajiem motīviem. Muhu salas tautas tērpā īpaši krāšņi tas izmantots vainagos un priekšautos. Pats nosaukums tulkojumā nozīmē ‘Muhu priede’, jo cēlies no darbarīka, kas ticis izgatavots no priedes galotnītes. Astoņstaru zvaigznes motīvs ir Kihnu salas vīriešu džemperu adīšanas tradīcijas pamatā. Džemperus sauc par Kihnu Troi un tos parasti veido divkrāsu adījumā, visbiežāk izmantojot melnu un baltu krāsu. Oktagramma lietota daudzu Igaunijas pašvaldību karogos un ģerboņos.

Astoņstaru zvaigznes motīvs izplatīts arī slāvu tautu tradicionālajos rokdarbos. Ukrainā tas bieži lietots Lieldienu olu (писанка) izdaiļošanā, izmantojot īpašu vaska un krāsu tehniku. Tāpat šis motīvs raksturīgs baltkrievu tradicionālajai tautas mākslai.

Lietuvā astoņstaru zvaigznes ornaments arī ir populārs, īpaši cimdu rakstos. Tāpat kā Latvijā, Lietuvā tas sastopams no 16. gs., bet īpašu popularitāti ieguvis 20. gs.

Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) astoņstaru zvaigzne ir izplatīts motīvs tekstilmozaīku ornamentā. Zvaigznes ar dažādu staru skaitu ir universāls motīvs tekstilmozaīku veidošanā, katrai no tām ir savs nosaukums. Piemēram, astoņstaru zvaigzne, ko veido astoņi rombi, tiek saukta par Lemuāna zvaigzni (Lemoyne star). Ornaments šādi nosaukts par godu francūzim Žanam Batistam Lemuānam (Jean Baptiste Le Moyne), kurš 1718. gadā nodibināja Ņūorleānas pilsētu, un kura ģimenes ģerbonī bijusi attēlota astoņstaru zvaigzne.

Kvēkeru reliģiskā organizācija oktagrammu lietojusi 19. gs. beigās. Simbols ir veidots no divām četrstaru zvaigznēm, vienas sarkanas, otras melnas. 1947. gadā britu un amerikāņu kvēkeru organizācijas saņēma Nobela miera prēmiju par darbu miera un humānās palīdzības jomā, tādēļ tiek lietota arī šī simbola versija ar miera dūju zvaigznes vidū.

Astoņstaru zvaigzne jau kopš viduslaikiem ir iecienīts motīvs heraldikā. Mūsdienās sastopama vairāku valstu oficiālajā simbolikā, karogos un emblēmās. Astoņstaru zvaigzne, kuras stari simbolizē astoņas senās tjurku ciltis, kopā ar baltu pusmēnesi attēlota Azerbaidžānas Republikas karogā un valsts ģerbonī.

Krievijas Federācijas Čuvašijas Republikas karogā trīs oktagrammas virs pasaules koka zariem ir saules simbols, kas simbolizē saules gaismu, dod dzīvību un aizsargā. Mordovijas Republikas karogā uz baltas krāsas laukuma attēlota sarkanbrūna oktagramma, kas simbolizē sauli, un tā ir sadalīta četrās daļās, kas attiecas uz četrām ciltīm. Līdzīgi Udmurtijas Republikas karogā uz balta fona attēlotā oktagramma simbolizē sauli, kam jāaizsargā cilvēki no neveiksmēm.