Korporācijas nosaukums izvēlēts kā norāde uz piederību Latgalei (lacuania – ‘ezeru zeme’, ar to domājot Latgali).

Korporācijas “Lacuania” galvenie principi – “Darbs, saderība, dzimtene”. Šo principu īstenošanai dzīvē korporācijas biedri ievēro devīzi “Vires unitae agunt!” (‘Vienībā spēks!’).

Korporācijas “Lacuania” mērķi, formulēti 1939. gada redakcijā: “Pulcināt zem sava karoga Latvijas Universitātes studentus, izaudzināt viņus nacionāli valstiskā un tautas vienības garā par krietniem pilsoņiem un sabiedriskiem darbiniekiem, izkopt viņos pienākumu apziņu, goda prātu, savstarpēju draudzību un sabiedrisko taktu, veicināt interesi uz zinātni un mākslu, kā arī ar sporta nodarbēm veicināt biedru fizisko attīstību.”

Studentu korporācijas “Lacuania” krāsu salikums, kas lietots regālijās (krāsu atšķirības zīmēs): zils, melns, zelts. Krāsu nozīme: “Tikai zem zilajām dzimtenes debesīm, strādājot smagu, melnu darbu, gūsi zelta augļus.” Atšķirības zīmes: karogs, vapenis (ģerbonis), krāsu vairodziņš, krāsu lentes, šarfa, cirķelis, galvas sega (deķelis), krāsu rapieris. Korporācijas biedri korporācijas ikdienā un svētkos ievēro tradīcijas, kas izkoptas kopš korporācijas dibināšanas. Reglamentētajā pasākumu norisē ir dažādi atšķirīgi elementi, tostarp korporācijai “Lacuania” raksturīgās svētku dziesmas, uzsaucieni un citi.

Studentu korporācija “Lacuania” sastāv no konventa un filistru biedrības. Korporācijas darbību reglamentē iekšējie darbības noteikumi – komāns.

Aktīvie biedri darbojas konventā. Tā darbu vada un korporāciju reprezentē prezidijs, kas sastāv no trijām konventa vēlētām amatpersonām – seniora, viceseniora un sekretāra. Konventa vēlēts oldermanis ir atbildīgs par korporācijas jauno biedru (zēnu) audzināšanu un dzīvi korporācijā, par noteikumu un tradīciju ievērošanu. Arī citas konventa vēlētas amatpersonas (kasieris, magister cantandi, magister literarum u. c.) ir atbildīgas par noteiktām korporācijas darbības jomām.

Filistru biedrība vieno studijas pārtraukušos un beigušos korporācijas biedrus. Studentu korporācijas “Lacuania” filistru biedrība dibināta 07.12.1933., bet reģistrēta 19.12.1933. Padomju okupācijas laikā, 13.07.1940., filistru biedrība slēgta; tās darbība daļēji atjaunota un norisinājās nacistiskās okupācijas laikā. Korporācijas “Lacuania” filistru biedrības darbība atjaunota 06.12.1997. Rīgā.

12.05.1931. “Lacuania” uzņemta Latvijas studentu korporāciju jumtorganizācijā – Prezidiju konventā (PK). “Lacuania” darbojās PK sastāvā līdz tās darbības pārtraukšanai padomju okupācijas laikā 13.07.1940. Savukārt korporācijas “Lacuania” filistru biedrība 1935. gadā uzņemta Latvijas studentu korporāciju Filistru biedrību savienībā (FBS).

Pēc Otrā pasaules kara “Lacuania” darbojās 1948.–1949. gadā dibinātajā Latvijas Korporāciju apvienībā (LKA), kas pildīja PK un FBS funkcijas trimdā. No 05.11.1990. “Lacuania” līdzdarbojās atjaunotā PK darbībā, bet 2005. gadā korporācijas “Lacuania” filistru biedrība piedalījās FBS darbības atjaunošanā.

Korporācijas “Lacuania” komānu kā vecāka korporācija ir garantējusi “Talavija”.

Septiņi Latgales Studentu biedrības (dibināta 1921. gadā) dalībnieki, starp kuriem vairāki bijušie dažādu studentu korporāciju biedri, 07.12.1925. dibināja studentu biedrību “Unitas Letgalica”, kas reģistrēta 19.12.1925. un kuras darbība tika veidota pēc korporāciju organizācijas principiem. Biedrības “Unitas Letgalica” mērķi (formulēti 1925. gadā): “Apvienot Latvijas Universitātes studentus latgaliešus, izkopt viņos valstisku orientāciju un tēvu zemes mīlestību, nelokāmu raksturu, uzcītību, drošsirdību, goda un pienākuma apziņu un savstarpējās draudzības jūtas, attīstīt interesi uz zinātni, mākslu un literatūru, veicinot tādā kārtā izglītību, morāliskas un fiziskas spējas kā pie saviem biedriem, tā arī savā tautā.”

Studentu biedrības “Unitas Letgalica” pilnsapulcē 07.12.1927. tika pieņemts lēmums organizāciju pārveidot par studentu korporāciju “Unitas Letgalica”. Pārveides laikā, 1927. gada rudens semestrī, organizācijas prezidijā bija seniors Francis Ribulis, viceseniors Vitolds Krustāns, sekretārs Voldemārs Kazuliņš, bet oldermanis bija Benedikts Strods. Pirmā jau kā korporācijas ievēlētā vadība 1928. gada pavasara semestrī bija – seniors F. Ribulis, viceseniors V. Krustāns, sekretārs Vitolds Miļkevičs, oldermanis Staņislavs Grebežs.

Ņemot vērā studentu korporācijas “Lettgallia” iebildumus par nosaukuma līdzību, 03.1931. “Unitas Letgalica” konvents nolēma mainīt nosaukumu uz “Lacuania”. 20.05.1931. LU apstiprināti korporācijas statūti. 20. gs. 20.–30. gados korporācijā tika ievērots nerakstīts stingrs novadniecības princips – kaut arī nebija liegts iestāties citu novadu studentiem, korporācijā “Lacuania” faktiski tika uzņemti tikai latgalieši. Novadniecības princips ievērots arī trimdas apstākļos līdz 60. gadu vidum, kā arī 90. gadu pirmajā pusē pēc darbības atjaunošanas Latvijā. Vēlāk novadniecības princips beidza pastāvēt.

Padomju okupācijas laikā korporācija “Lacuania” slēgta 13.07.1940. ar sabiedrisko lietu ministra lēmumu. Padomju varas iestādes atsavināja korporācijas īpašumu, bet daudzi tās biedri kā Latvijas patrioti un padomju varai bīstamas personas bija pakļauti okupācijas varas iestāžu represijām un zaudēja dzīvību. Nacistiskās okupācijas laikā korporācija faktiski darbojās neoficiāli, jo oficiāli tika atzīta tikai korporācijas “Lacuania” filistru biedrība.

Korporācijas darbība atjaunota pēc Otrā pasaules kara bēgļu gaitās 1947. gadā Eslingenē, Vācijā; tur 08.11.1947. ievēlēts korporācijas jaunais prezidijs. 40. gadu beigās, kad norisinājās korporācijas biedru izceļošana no Vācijas, darbība apsīka, bet 08.12.1951. Toronto (Kanādā) tika atjaunota aktīva darbība, korporācijas vadību uzņemoties “Lacuania” biedriem Kanādā. Trimdā pastāvēja vairākas korporācijas kopas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Austrālijā, Kanādā un Zviedrijā. Korporācijas “Lacuania” Centrālais prezidijs pastāvēja no 1951. līdz 1999. gadam (pēdējā seniora nāvei); tas atradās galvenokārt Kanādā, epizodiski 60. gadu vidū – ASV.

Latvijā darbību “Lacuania” atjaunoja 10.1990.; par darbības atjaunošanas datumu pieņemts 10.10.1990., kad iesniegti reģistrācijas dokumenti LU prorektoram. 27.10.1990. tika uzņemti pirmie korporācijas “Lacuania” biedri pēc darbības atjaunošanas Latvijā. 21. gs. sākumā korporācijas kopas ārpus Latvijas darbību bija pārtraukušas un vairs nepastāv. Kopš 2001. gada korporācijas “Lacuania” konventa dzīvoklis ir namā Lejas ielā 7, Rīgā.

Par PK lēmumu un noteikto saistību nepildīšanu 03.03.2020. korporācija “Lacuania” izslēgta no PK. Pēc izslēgšanas “Lacuania” konvents darbību ir apturējis.

Korporācijā “Lacuania” uzņēma latviešu studentus. “Lacuania” rīkoja viesu vakarus, kuros interesentiem bija iespēja viesoties korporācijā. Pēc tam, kad interesenti bija viesojušies “Lacuania” konventa dzīvoklī, izrādījuši vēlmi iestāties korporācijā un bija saņēmuši divu korporācijas “Lacuania” biedru pozitīvas rekomendācijas, “Lacuania” konvents lēma par jauno biedru uzņemšanu. Korporācijas biedru gradācija: filistri, komilitoņi, zēni (arī – fukši). Korporāciju vidē korporācijas “Lacuania” biedri tiek saukti – lakuāņi.

1971. gadā korporācijā “Lacuania” bija 77 biedri. 2009. gadā korporācijā bija 84 biedri, no kuriem 59 – Latvijā. Starp korporācijas “Lacuania” biedriem daudzi ievērojami Latvijas valsts un sabiedriskie darbinieki, teologi un katoļu garīdznieki, kultūras un izglītības darbinieki. Par varonību Latvijas Neatkarības karā divi korporācijas biedri apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni. Ievērojamu ieguldījumu korporācijas “Lacuania” darbībā snieguši tās biedri Vladislavs Bernāns, Armands Brants, Jāzeps Grodnis, Staņislavs Jaundzems, Gatis Kaleinis, Jānis Kapustāns, Andris Kazaks, Aldis Miglinieks, Vilis Miklaševics, Jānis Niedra, Antons Rancāns, Onufrijs Rancāns, Francis Ribulis, Eduards Spravniks, Staņislavs Sprukulis, Eduards Šmugajs, Ēriks Upītis, Juris Urtāns, Māris Viļums, Kazimirs Znotiņš.

1952.–1996. gadā izdots internais (iekšējais) izdevums “Lacuanias Apkārtraksts” (saukts arī – “Lacuanias Apkārtraksts Rietumos”). 1969. un 1976. gadā iznāca izdevums “Darbs, saderība, dzimtene” (izdoti divi numuri). Līdz valsts okupācijai izdots zēnu humoriskais izdevums “Melnās briesmas”.