Hipokratiskais zvērests ir svinīgi dots solījums, kurā nosaukti ārsta ētikas pamatprincipi un pienākumi un kas veidots pēc hipokratiskā korpusa traktāta “Zvērests” (Ὅρκος) tradīcijām. Kādi tieši ir šie ētikas pamatprincipi un pienākumi, ir atkarīgs no valsts, kurā tie definēti, taču tie tiek regulāri atjaunoti, līdz ar to zvērestam ir dažādas versijas dažādās valodās. Pārkāpjot kādus no ētikas pamatprincipiem un/vai pienākumiem, var tikt ierosinātas disciplinārlietas, kuras var rezultēties ar licences zaudēšanu. Taču tas parasti var notikt nevis hipokratiskā zvēresta neievērošanas dēļ, bet gan konkrētās ārstniecības iestādes ētisko principu neievērošanas dēļ.

Ar hipokratiskā zvēresta sacerēšanu un atjaunošanu bieži nodarbojas dažādas medicīnas asociācijas. Viena no tādām ir Pasaules Medicīnas asociācija (World Medical Association). Tā ir organizācija, kas pārstāv visu specialitāšu un tautību ārstus un cenšas definēt visā pasaulē pieņemamus ārsta ētikas pamatprincipus. Pasaules Medicīnas asociācijas Ženēvas deklarācija (Declaration of Geneva) pieņemta Pasaules Medicīnas asociācijas 2. Ģenerālajā asamblejā 1948. gada septembrī Ženēvā, Šveicē, ar uzdevumu piemērot hipokratiskā korpusa traktātu “Zvērests” 20. gs. vajadzībām. Tai ir vairāki grozījumi, un pēdējie tika veikti Pasaules Medicīnas asociācijas 68. Ģenerālajā asamblejā 2017. gada oktobrī Čikāgā, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), – tika izveidota jaunākā hipokratiskā zvēresta versija angļu valodā “Ārsta solījums” (The Physician’s Pledge). Latvijas Ārstu biedrības mājaslapā ievietots šī zvēresta tulkojums ar komentāriem latviešu valodā.

Dažkārt gan latviešu, gan citās valodās termini “Hipokrata zvērests” un “hipokratiskais zvērests” tiek lietoti ar vienu nozīmi. Lai gan abi zvēresti ir cieši saistīti, tomēr tas nav viens un tas pats. Hipokrata zvērests ir hipokratiskā korpusa traktāts ar nosaukumu “Zvērests”, kas sarakstīts sengrieķu valodā laika posmā no 5. līdz 3. gs. p. m. ē. un kurā nosaukti ārsta ētikas pamatprincipi. Hipokratiskais zvērests ir jebkurš zvērests, kas veidots pēc tradīcijas, kura radusies no hipokratiskā korpusa traktāta “Zvērests”. Nosaukuma veidošanos var aplūkot pēc analoģijas ar medicīnas terminu latīņu valodā facies Hippocratica, burtiski ‘hipokratiskā seja’, ar ko tiek nosauktas tipiskas mirēja sejas pazīmes. Tātad tā nav paša Hipokrata (Ἱπποκράτης) seja, bet gan hipokratiskā seja jeb mirēja seja. Tāpat arī hipokratiskais zvērests nav paša Hipokrata rakstīts traktāts.

Hipokratiskajam zvērestam parasti nav juridiska spēka, galvenokārt tas ir iniciācijas simbols, kas kalpo kā pāreja no viena posma uz citu. Tajā atkarībā no laika un kultūras tiek nosaukti ārsta ētikas pamatprincipi un pienākumi.

Jaunākajā Ženēvas deklarācijas zvēresta versijā var novērot divas daļas. Pirmajā definēti ētikas pamatprincipi pret pacientu, otrajā – pret ārsta profesiju, savu veselību un kolēģiem. Attiecībā uz pacientu zvēresta devējs apsolās kalpot cilvēcei, pacienta veselību un labklājību vienmēr uztvert kā vissvarīgāko, respektēt pacienta autonomiju un pašcieņu un uztvert cilvēka dzīvību ar visaugstāko cieņu. Tiek solīts, ka pacienta vecums, reliģija, etnikons, kāda slimība vai nespēja, dzimums, pilsonība, seksuālā orientācija, sociālais stāvoklis, politiskā piederība vai jebkurš cits aspekts neietekmēs profesionālo pienākumu izpildi. Tiek solīts neizpaust pacienta noslēpumus pat pēc pacienta nāves. Attiecībā uz ārsta profesiju tiek solīts veikt profesionālos pienākumus pēc labākās sirdsapziņas un pēc labākās medicīniskās prakses, godāt ārsta profesiju un tradīcijas, izturēties cieņpilni pret saviem skolotājiem, kolēģiem un studentiem, dalīties ar medicīnas zināšanām, rūpēties par savu veselību, labklājību un profesionālo attīstību un nepielietot medicīnas zināšanas cilvēktiesību un pilsoniskās brīvības pārkāpšanai. Pēdējā teikumā šajā zvērestā tiek teikts, ka solījums tiek sniegts svinīgi un no brīvas gribas un tiek apliecināts arī godavārds.

Iespējams, hipokratiskā zvēresta tradīcijas sākums meklējams hipokratiskā korpusa traktāta “Zvērests” pirmajos pārveidojumos. Viens no šādiem pārveidojumiem ir izteiciena primum non nocere ‘vispirms nekaitēt’ piedēvēšana hipokratiskā korpusa traktātam “Zvērests”. Tā izcelsme visticamāk saistāma ar 17. gs. Tomēr hipokratiskajā korpusā var atrast līdzīgu ideju. Traktāta “Vietējas slimības” (Ἐπιδημίαι) 1. grāmatā 11. nodaļā rakstīts – ἀσκεῖν περὶ τὰ νοσήματα δύο, ὠφελεῖν ἢ μὴ βλάπτειν, askein peri ta vosēmata dyo, ōfelein ē mē blaptein ‘strādājot pie slimībām, divas [lietas jāatceras] – palīdzēt vai nekaitēt’.

Tā kā hipokratiskā zvēresta tradīcija ir sena, tā pārveidojumi bijuši dažādi. Visbiežāk mainīts saturs, jo laika gaitā mainījušies ārsta ētikas pamatprincipi un/vai pienākumi, piemēram, mūsdienu hipokratiskā zvēresta versijās nav iedomājams solīt, ka ārsts neveiks nekādas ķirurģiskas procedūras. Saturs var tikt piemērots kādai konkrētai ārstniecības nozarei, piemēram, ASV osteopātiem ir savs atsevišķs zvērests. Retāk saglabāts tāds pats saturs kā hipokratiskā korpusa traktātā “Zvērests”, nomainot vien dievus, kas piesaukti. Mūsdienās hipokratiskā zvēresta versijās parasti vairs netiek piesaukti dievi vai svētie, tādējādi norobežojoties no jebkāda reliģiska konteksta.

Aptuveni 5. gs. p. m. ē. Senajā Grieķijā tika izveidotas medicīnas skolas, kurās varēja mācīties ikviens, māceklim nebija jābūt Asklēpiadu dzimtas pārstāvim, kā tas bija līdz šim. Tas nozīmēja, ka medicīnu varēja apgūt daudz plašāks cilvēku loks. Šajā periodā, kurā ārstu skaits pieauga, visticamāk radās nepieciešamība nošķirt profesionālus ārstus no tiem, kas tikai par tādiem uzdevās. Tas varētu būt viens no faktoriem, kas vecināja hipokratiskā traktāta “Zvērests” sacerēšanu. Ar tā palīdzību varēja piesaistīt ārstus ētikas principu ievērošanai un radīt nošķīrumu no cilvēkiem, kas tikai uzdevās par ārstiem, bet bija bez atbilstošas izglītības.

Kopš zvēresta tradīcijas aizsākumiem viens no būtiskākajiem diskusiju avotiem ir aborts un eitanāzija. Hipokratiskā korpusa traktātā “Zvērests” tiek apsolīts neveikt abortu un eitanāziju. Viduslaikos pastāvēja tā saucamie kristīgie manuskripti, kuros tās vietas traktāta “Zvērests” tekstā, kas norāda uz veidu, kā aborts veicams, pilnībā izmainītas. Jaunākajā Ženēvas deklarācijas hipokratiskā zvēresta versijā netiek pieminēts ne aborts, ne eitanāzija, toties tiek pateikts, ka tiks respektēta pacienta autonomija un pašcieņa un visaugstākajā cieņā tiks uzlūkota cilvēka dzīvība. Tādējādi rasta iespēja no šīs diskusijas “par vai pret” atkāpties.

Diskusijas dažkārt rodas par zvēresta pildīšanu vai nepildīšanu. Pacienti mēdz piesaukt zvērestu, mēģinot ārstam norādīt uz nepilnībām pienākumu izpildē un/vai ētikas pamatprincipu ievērošanā. Tomēr, visticamāk, lielākā daļa pacientu nav iepazinušies ne ar vienu hipokratiskā zvēresta versiju. Līdz ar to pastāv pretruna, ka parasti ir zināms par hipokratiskā zvēresta eksistenci, taču reti ir zināms tā saturs.

1994. gadā “Latvijas Vēstnesī” (10.09.1994., Nr. 106) tika publicēti Ārstniecības noteikumi (Ministru kabineta noteikumi Nr. 177, Rīgā 30.08.1994.), kuros norādīts, ka viens no ārstniecības personas reģistrācijas nosacījumiem ir zvēresta nodošana. Tas minēts 46. punktā: “Nepieciešams nosacījums ārstniecības personas reģistrācijai Labklājības ministrijas reģistros ir zvēresta nodošana Latvijā akreditētā medicīnas augstskolā vai medicīnas ētikas kodeksa parakstīšana Centrālās medicīnas ētikas komitejas sēdē.” 1997. gadā tika pieņemts Ārstniecības likums, kas arī pieejams “Latvijas Vēstnesī” (01.07.1997., Nr. 167/168). Ārstniecības likumam nomainot Ārstniecības noteikumus, zvērests vairs netika pieminēts, līdz ar to Latvijā tā arī neizveidoja vienotu hipokratisko zvērestu.

Gan Latvijas Universitātei, gan Rīgas Stradiņa universitātei ir savas hipokratiskā zvēresta versijas latviešu un latīņu valodā. Kopš 2018. gada Rīgas Stradiņa universitāte izmanto arī jaunāko Ženēvas deklarācijas hipokratiskā zvēresta versiju, ko latīniski iztulkoja Ieva Fībiga un Māris Strads.

Pastāv vairāki varianti, kā zvērestu saukt – ārsta solījums, ārsta zvērests, Hipokrata zvērests, hipokratiskais zvērests, svinīgais solījums un tamlīdzīgi. Nosaukumu dažādība dažkārt rada neskaidrības, kura zvēresta versija ir kura, it īpaši, ja tā rakstīta latīņu valodā.