Krievijas un Dānijas‒Norvēģijas ūnijas savstarpējie tirdzniecības līgumi datēti 16. gs. sākumā. Maiņas tirdzniecība starp norvēģu zvejniekiem un krievu tirgotājiem turpināja attīstīties līdz pat Kolas pussalas Baltās jūras krastam, kuru apdzīvoja pomori. Pieprasījums pēc graudiem Norvēģijas ziemeļos un zivīm Arhangeļskas apgabalā, kā arī atļauja pirmajiem attīstīt tirdzniecības sakarus ar norvēģiem (1810) pavēra pomoriem plašas darījumu iespējas.

Krievu un norvēģu valodas saskarsmes rezultātā radās jauns valodas variants – rusenošks (russenorsk). 18.‒19. gs. mijā šajā pidžinā sazinājās Trumses un Finnmarkas filkes tirdzniecības vietās, vēlāk tā lietojuma areāls piekrastes zonā pletās apmēram 700 km garumā no Trumses Norvēģijas ziemeļos līdz Kolas pussalai.

Rakstu avotos (1812) krievu-norvēģu pidžins pirmoreiz minēts kā tirdzniecības valoda Finnmarkas filkē. Vēlākie apraksti un atsevišķu vārdu piemēri rakstos sniegti 19. gs. vidū, svarīgākie pētījumi veikti 20. gs. Norvēģu filologs un slāvists Ūlafs Broks (Olaf Broch) publicējis pirmo valodniecisko pētījumu (1927) un apkopojis valodas materiālu vākumus (vārdu sarakstus un dialogus, 1930). Arktiskā pidžina un citu palīgvalodu iezīmes 1965. gadā pirmoreiz salīdzinājis vācu valodnieks Ginters Noimans (Günter Neumann). Slāvu valodas pētniece Sīri Sverdrupa-Lundene (Siri Sverdrup Lunden) 1978. gadā aprakstījusi vietniekvārdu moja, tvoja saistību ar tādu pašu formu parādībām sinokrievu pidžinā Aizbaikāla reģionā Krievijas–Ķīnas pierobežā. Kopš 20. gs. otrās puses pidžina pētniecībai pievērsies norvēģu valodnieks Ērnsts Hokons Jārs (Ernst Håkon Jahr).

Krievu-norvēģu pidžinvaloda russenorsk lietota tirdzniecības sakaru saziņas mērķiem Norvēģijas ziemeļos (tagad Trumses un Finnmarkas filkes galvenie darījumu centri) starp Krievijas pomoru etniskās kopienas tirgotājiem un norvēģu zvejniekiem no 18. gs. beigām līdz 1917. gadam.

Pidžinam nav kopīgas iezīmes ar citām pidžinvalodām, kuras izveidojušās uz kādas indoeiropiešu valodu saimes dominējošās valodas pamata. Abām vienas valodu saimes kontaktvalodām raksturīgs līdzvērtīgs statuss, kā arī sociālā vienlīdzība starp pidžina lietotājiem. Pidžinvaloda izceļas arī ar savu ilglaicīgo saziņas formu (aptuveni 150 gadus), nepaplašinot valodas funkcionālās sfēras, saglabājot ierobežotu vārdu krājumu un gramatiskās struktūras, iespējams, sezonālā lietojuma dēļ vasaras mēnešos.

Ap 1850. gadu pidžinvalodas prestižs piedzīvoja zināmu kritumu ‒ tajā turpināja sazināties norvēģu zvejnieki, bet lieltirgotāji, apgūstot krievu valodu Arhangeļskā, darījumu saziņā pārgāja uz krievu valodas lietojumu.

Tirdzniecības rakstura maiņa (pāreja uz skaidras naudas darījumiem, pomoru lieltirgotāju dominance, Stūrtinga izdotais aizliegums tiešiem darījumiem ar Finnmarkas iedzīvotājiem, 1917. gada Krievijas revolūcija) izbeidza pomoru darījumus Norvēģijas ziemeļu daļā, un krievu-norvēģu pidžins beidza pastāvēt. Runātāju skaits nav zināms.

Saglabātās rakstiskās liecības ļauj secināt, ka izrunas iezīmes noteica katra indivīda dzimtās valodas vai izloksnes īpatnības, dažas norvēģu un krievu valodai raksturīgās skaņas ir skārušas modifikācijas (redukcija, vienkāršošanās). Norvēģu valodā sastopami šādi svarīgākie skaņu pārveidojumi: labiālais priekšējās rindas patskanis /y/ > /y/, /ju/ vai /i/, piemēram, dyrt > djur ‘dārgs’, lyge > lygom/ ljugom/ ligom ‘melot’; nebalsīgais patskanis /h/ > /g/, piemēram, halvanna > galannja ‘pusotrs’; izskaņas balsīgais spraudzenis /v/ > /f/, piemēram, hav > gaf ‘jūra’. Būtiskākās krievu valodas skaņu modifikācijas: /x/ > /k/, piemēram, хлеб > klæba ‘maize’, орех > oreka ‘rieksts’; balsīgais līdzskanis /z/ > nebalsīgais līdzskanis /s/, piemēram, знай > snai ‘zini’, таможня > damosna ‘muitnīca’; sākumskaņa /mn/ > /n/, piemēram, много ли / mange ли [krievu много/ norvēģu mange + krievu apstākļa vārds ли] > nogoli/ nogli ‘daudz’/‘vai daudz’.

Krievu-norvēģu pidžinvalodā ir reducētas morfoloģiskās paradigmas. Lietvārdam un īpašības vārdam nav skaitļa un locījuma paradigmas. Lietvārdiem raksturīga galotne -a (iespējams, sāmu, zviedru valodas vai ziemeļnorvēģu izlokšņu ietekme), piemēram, klæba ‘maize’, mokka ‘milti’, silka ‘siļķe’, galotne -i krievu valodas aizguvumos, piemēram, kruski ‘krūze’, svedski ‘svece’, djengi ‘nauda’.

No krievu valodas aizgūtajiem īpašības vārdiem visbiežāk ir galotne -a, piemēram, mala ‘mazs’, bjela ‘balts’.

Darbības vārdam personas, laika, veida un citu kategoriju zudums, tipisks tā marķieris ir sufikss -om, piemēram, betalom ‘maksāt’, robotom ‘strādāt’, kralom ‘zagt’. Saitiņas funkcijā nelieto darbības vārdus “būt” un “piederēt”, tos izsaka prievārds po kopā ar vietniekvārdu vai lietvārdu.

Tipisks prievārds ir po/ paa ‘uz’, kurš norāda uz visu veidu attieksmēm, piemēram, klokka po ju ‘pulkstenis tavs’, po morradag ‘rīt’, po Troms reisom ‘uz Trumsi braukt’.

Plaši izplatīts vietniekvārda moja ‘es, man, mans’ un tvoja ‘tu, tev, tavs’ lietojums, tādējādi runātāji savu valodu apzīmējuši ar vārdkopu moja po tvoja ‘es tavā [valodā runāju]’.

Pārpratumu novēršanai darījumos saglabāti skaitļa vārdi pidžina runātāju dzimtajā valodā, t. i., norvēģiski vai krieviski.

Teikuma uzbūvei raksturīgs SVO (subjekts, verbs, objekts) modelis, piemēram, tvoja vegom fiska ‘tu sver zivis’ un sintaktisko sakaru veids ‒ sakārtojums ‒ ar izplatītu apstākļa vārda så ‘tad’ lietojumu nākamās teikuma daļas ievadā.

Nolieguma apstākļa vārds njet ‘ne-’ atrodas aiz pirmā teikuma locekļa (krievu valodas iezīme), piemēram, etta njet dobra ‘tas nav labi’, moja njet vros ‘es nemeloju’.

Jautājuma teikumu iezīmē runas intonācija, piemēram, Tvoja fisk kopom? ‘Tu pērc/ pirksi zivis?’; izteikta vārdu kārtas variācija, kas skaidrojams ar šīs pidžinvalodas izcelsmi tirdzniecības saziņas mērķiem, piemēram, Kak pris? ‘Kāda cena?’, Mangeli kosta? ‘Cik daudz maksā?’; vārda kanskje ‘varbūt’ ievada lietojums krieviski runājošo vidū, kas ieguvis pieklājības frāzes nokrāsu, piemēram, Kanskje tvoja vil glass tjai? ‘Varbūt tu vēlies glāzi tējas?’; SV kombinācija aiz apstākļa vārda (ziemeļnorvēģu dialektu iezīmes), piemēram, Kak tvoja levom? ‘Kā tu dzīvo?’

Plaši lietots apstākļa vārds kak, piemēram, Kak den? ‘Kas tas?’, Kak sort fiska? ‘Kāda veida zivis?’, vietas apstākļa vārds kor/ kodi < krievu куда, piemēram, Kor ju stova? ‘Kur tava māja?’, Kodi reisa? ‘Kur brauc?’

Krievu-norvēģu pidžina vārdu krājuma (ap 400 vārdiem) pieejamās tekstu liecības veido atsevišķi vārdi, nesaistīti teikumi, vārdu saraksti un dialogi. Apmēram puse no vārdu krājuma vienībām tekstos parādās tikai vienu reizi. Liecību lielāko daļu apkopojuši un latīņu alfabētā pierakstījuši norvēģu muitnieki un tirgotāji.

Pamatvārdu krājums apzīmē zivju, cenu, dažādu veidu preču nosaukumus un ierobežotas komunikācijas izteicienus. Pētījumi liecina, ka vārdu krājumu veido ap 50 % norvēģu (Ziemeļnorvēģijas dialekta), ap 40 % krievu valodas vārdu, kā arī lejasvācu, angļu, franču, sāmu, zviedru cilmes vārdi. Darbības vārds skaffom ‘ēst’ darināts no jūrniecības žargona. Tipiska iezīme ir paralēlismi, piemēram, stara/ gammel ‘vecs’, tvoja/ ju ‘tu’, ras/ dag ‘diena’, njet/ ikke ‘ne-’. Ievesto tirdzniecības preču nosaukumos saglabāti avotvalodas apzīmējumi, piemēram, no krievu valodas groppa < крупа ‘putraimi’, masla < масло ‘sviests’, spitski < спички ‘sērkociņi’.

Sufikss -mann apzīmē etniskās un sociālās grupas piederību, piemēram, russmann ‘krievs’ (krievu-norvēģu pidžina leksikona vissenākais datējums Rusmand tiesvedības dokumentos, 1785), kukmann ‘pircējs’.