No 1914. līdz 1916. gadam un 1917.–1918. gadā A. Rusteiķis bija Maskavas Dailes teātra (Московский Художественный театр) aktieris. Par A. Rusteiķa aktiera karjeras augstāko punktu, iespējams, uzskatāma Mocarta loma Maskavas Dailes teātra izrādē “Mazās traģēdijas” (Маленькие трагедии, 1915, rež. Aleksandrs Benuā, Александр Николаевич Бенуа), kas tika spēlēta partnerībā ar Konstantīnu Staņislavski (Константин Сергеевич Станиславский) Saljēri lomā. Paralēli darbam teātrī A. Rusteiķis filmējās; daļēji saglabājusies filma “Bēglis” (Беглец, 1914, rež. Aleksandrs Volkovs, Александр Александрович Волков), kurā A. Rusteiķis spēlē galveno lomu – Harunu.
No 1918. gada A. Rusteiķis dzīvoja Taškentā, strādāja Turkestānas Tautas izglītības komisariātā, vadīja teātra studiju. 1922. gadā kopā ar sievu Gaļinu un meitu Irēnu kā optants devās uz Lietuvu un kļuva par Lietuvas Valsts Operas (Lietuvos Valstybės opera) režisoru Kauņā.
1924. gadā Rusteiķis pārcēlās uz Latviju, kur darbojās kā aktieris un režisors Rīgas Krievu kamerteātrī un Krievu drāmas teātrī, mācīja aktiera meistarību lietuviešu jaunatnes biedrībā “Rūta” un kino studijās “Stars”, “Sfinkss” un “Latkino”.
1925. gadā A. Rusteiķis atveidoja vairākas epizodiskas lomas daļēji Latvijā uzņemtajā franču filmā “Mihails Strogovs” (Michel Strogoff, rež. Viktors Turžanskis, Victor Tourjansky, dzimis Вячеслав Константинович Туржанский).
Kā kinorežisors A. Rusteiķis sāka darboties 1928. gadā, lielāko daļu savu filmu uzņemot sadarbībā ar operatoru Jāni Sīli. Viņš bija režisors (visbiežāk arī scenārija autors vai līdzautors) šādām filmām: “Indrāni” (1928, kopā ar rež. Alfrēdu Amtmani-Briedīti), “Par tēvzemi” (1928), “Lāčplēsis” (1930), “Tā zeme ir mūsu” (1930), “Kāzu parašas Nīcā” (1931, arī “Kāzu parašas Nīcā 19. gs. vidū”, arī “Latviešu kāzas Nīcā” kopā ar rež. Kristapu Lindi), “Daugava” (1934), “Dzimtene sauc” (1935, arī “Kāzas Alsungā”), “Tēvu zemi sargājot” (1935–1937), “Zem baltzaļā karoga” (1936), “Aizsprosts” (1940) un citām.
No 1937. līdz 1940. gadam A. Rusteiķis bija režisors Sabiedrisko lietu ministrijas Sabiedriski kulturālā departamenta filmu nozarē.
Otrā pasaules kara laikā un pēc tā A. Rusteiķis strādāja par fotogrāfu Jūrmalā.