Viena no redzamās gaismas primārajām funkcijām ir apgaismojuma radīšana. Dienas laikā Saule kalpo par ideālu baltās gaismas avotu, bet nakts stundās vai iekštelpās optimāla apgaismojuma radīšanai jāizmanto mākslīgie avoti. Apgaismojuma industrija veido būtisku daļu no elektroenerģijas patēriņa, tādēļ tās mūsdienu aktuālākās problēmas ir saistītas ar avotu energoefektivitātes uzlabošanu un viediem risinājumiem automatizētai apgaismojuma kontrolei.
Vairākos pielietojumos ierobežojumi, kas saistīti ar cilvēka redzi, tiek pārvarēti, izmantojot speciālas optikas sistēmas un starojuma detektorus. Redzamās gaismas savākšana un fokusēšana ir daudzu optikas ierīču, piemēram, mikroskopu un teleskopu, darbības pamatā. Mikroskopija apvieno metodes, ar kurām ir iespējams aplūkot tuvus objektus ļoti lielā palielinājumā, tādējādi vizualizējot sīkas strukturālas nianses. Optiskos mikroskopus izmanto bioloģisku un medicīnisku pētījumu veikšanā, materiālzinātnē, ģeoloģijā, inženierijā, kriminālistikas analīzē, industrijā un citās nozarēs. Teleskopi ir piemēroti attālu priekšmetu aplūkošanai un pētījumiem, tādēļ tos plaši izmanto astronomijā.
Redzamo gaismu var izmantot, lai pārraidītu vai saglabātu informāciju. Drošai kuģu navigācijai vēl joprojām tiek izmantoti bāku gaismas signāli, savukārt automašīnu satiksmes organizēšanai svarīgi ir luksofori un pagriezienu indikatori. Ikdienā aktuāla informācija redzamās gaismas veidā tiek saņemta no televizoru, datoru un viedierīču ekrāniem. Gaismu var izmantot arī informācijas ierakstam datu nesējos, piemēram, optiskajos diskos.
Redzamajai gaismai ir daudzveidīgs pielietojums ārpus apgaismojuma un informācijas tehnoloģijām. Saules šūnas izmanto, lai gaismas enerģiju pārvērstu elektriskajā. Gaismas pastiprināšana, izmantojot inducēto starojumu (light amplification by stimulated emission of radiation, laser), ir nozīmīga daudzās zinātnes un tehnikas jomās, piemēram, ļoti precīzai attāluma noteikšanai, lāzerķirurģijai, metināšanai un citiem pielietojumiem. Lāzeru starojumu var izmantot pat kā optisko pinceti (optical tweezers, Nobela prēmija fizikā 2018. gadā), lai veiktu manipulācijas ar nanomēroga izmēru objektiem. Medicīnā redzamo gaismu izmanto gan diagnostiskiem, gan terapeitiskiem nolūkiem. Veselībai nozīmīgus parametrus, kā, piemēram, pulsu un skābekļa piesātinājumu asinīs, var monitorēt ar optiskajiem sensoriem, kas integrēti nēsājamās viedierīcēs (pulksteņos, aprocēs, gredzenos). Daudzu fundamentālu un lietišķu pētījumu, kā arī praktisko pielietojumu stūrakmens ir spektroskopija – starojuma un vielas mijiedarbības procesu raksturošana. Elektromangētisko starojumu redzamās gaismas diapazonā izmanto optiskās spektroskopijas metodēs (absorbcijas spektroskopijā, luminiscences spektroskopijā, Ramana spektroskopijā).