Zviedrijas Karalistes Patērētāju tiesību aizsardzības aģentūras (Konsumentverket) ģenerāldirektore un Patērētāju tiesībsardze (Konsumentombudsman, 01.07.1983.–04.10.1988.), tieslietu ministre (04.10.1988.–04.10.1991. un 07.10.1994.–21.09.2000.), Zviedrijas ārlietu ministre (10.10.2003.–21.03.2006.).

Dzimusi publicista Osvalda Freivalda un mājsaimnieces Laimas Freivaldes (dzimusi Kreicberga) ģimenē Rīgā. Otrā pasaules kara laikā ar ģimeni devās trimdā uz Vāciju un vēlāk, 1947. gadā, uz Zviedriju. Tēvs pēc kara aktīvi darbojās trimdas latviešu aprindās Zviedrijā un publicēja darbus gan par Baltijas valstu okupāciju, gan par latviešu karavīriem Otrajā pasaules karā.

Vidējo izglītību ieguvusi Katedrāles skolā (Katedralskolan) Upsālā, augstāko izglītību tiesību zinātnē –  Upsālas Universitātē (Uppsala universitet), kuru pabeidza 1969. gadā, saņemot tiesībzinātņu bakaulaura grādu (juris kandidatexamen). Jau studiju gados piedalījās sabiedriskajās diskusijās par dzimumu līdztiesību un noziedzības apkarošanu. Studiju gados iesaistījās arī studentu biedrībā “Upsālas radikālie juristi” (Radikala jurister i Uppsala).

Pēc studijām L. Freivalde turpināja karjeru Zviedrijas tiesu sistēmā, strādājot par tiesneša palīdzi no 1970. līdz 1972. gadam. 1974. gadā L. Freivalde tika norīkota par Sveas apgabaltiesas fiskāli (amata pakāpe zviedru tiesnešu apmācības sistēmā esošai personai). Pēc tam no 1974. līdz 1975. gadam bija pagaidu tiesnese Īres šķīrējtiesā (Hyresnämnden) Vesterosā. No 1975. līdz 1976. gadam strādājusi Riksdāga (Riksdagen) informācijas dienestā (Riksdagens upplysningstjänst). 1976. gadā uzsāka darbu Patērētāju tiesību aizsardzības aģentūrā, kur jau 1979. gadā tika paaugstināta par nodaļas vadītāju (byråchef). 1983. gadā Zviedrijas valdība L. Freivaldi iecēla par aģentūras ģenerāldirektori un Patērētāju tiesībsardzi.

Pēc vairākiem politiskajiem skandāliem, kuru rezultātā vairāki tieslietu ministri bija spiesti atkāpties no amata, toreizējais premjerministrs Ingvars Kārlsons (Ingvar Carlsson) 1988. gadā uzaicināja L. Freivaldi par tieslietu ministri savā sociāldemokrātiskajā valdībā. Modernās Zviedrijas kontekstā L. Freivalde bija viena no pirmajām sievietēm imigrantēm, kura valdībā ieņēma tik augstu amatu. Kopš stāšanās amatā L. Freivalde aktīvi veicināja Zviedrijas valdības kontaktu atjaunošanu ar Latviju. Šī darba rezultātā, pārstāvot Zviedrijas valdību, L. Freivalde piedalījās Zviedrijas konsulāta Rīgā atklāšanā 28.03.1990., kas tolaik bija pirmā ārvalstu konsulārā pārstāvniecība Rīgā, un vēlāk arī Zviedrijas vēstniecības atklāšanā 29.08.1991.

Pēc Zviedrijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas sakāves 1991. gada vēlēšanās L. Freivalde bija juriste vienā no lielākajām advokātu firmām pasaulē Baker & McKenzie. Šajā laikā L. Freivalde, pārstāvot Stokholmas Ekonomikas augstskolu, piedalījās pārrunās ar Latvijas un Zviedrijas valdību par tās filiāles – Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (Rīgas Ekonomikas augstskolas) – nodibināšanu 1994. gadā.

L. Freivalde atgriezās valdībā kā tieslietu ministre pēc 1994. gada vēlēšanām, kad I. Karlsona vadītā sociāldemokrātu partija izveidoja mazākuma valdību. Būdama ministres amatā, L. Freivalde piedalījās sagatavošanas darbā, lai Zviedrija iestātos Eiropas Savienībā (ES). Valdības darbā aizstāvēja pozīciju, ka Zviedrijai ir aktīvi jāatbalsta ES tālāka paplašināšanās, un L. Freivaldes vadītajai tieslietu ministrijai bija centrālā loma Zviedrijas oficiālajā palīdzībā, lai sagatavotu Latviju tās ceļā uz iestāšanos ES. Oficiālajos kontaktos ar Latviju aicināja arī šeit atcelt nāvessodu. Būdama tieslietu ministres amatā, L. Freivalde vadīja Zviedrijas tiesu sistēmas reformu un tiesu procesa likumu grozīšanu. L. Freivalde pievērsa arī pastiprinātu uzmanību ekonomisko noziegumu apkarošanai un nodibināja Ekonomisko noziegumu apkarošanas biroju (Ekobrottsmyndigheten). L. Freivalde attīstīja arī īpašu valsts atbalstu noziegumos cietušo atbalstam un aizsardzībai, pievēršot sevišķu uzmanību bērniem un sievietēm.

Tieslietu ministres amatā L. Freivalde bija līdz pat 2000. gada rudenim, kad politiska skandāla rezultātā nolēma atkāpties no amata, tādējādi protestējot pret, viņasprāt, masu mediju iejaukšanos privātajā dzīvē. Skandāla cēlonis bija kritika pret L. Freivaldes lēmumu privatizēt un nopirkt dzīvokli, kurš pirms privatizācijas bija Stokholmas pilsētas vispārējā labuma (t. i., pašvaldības īpašumā) īres dzīvoklis. Lai arī dzīvokļa privatizācija un pirkums bija juridiski korekts, L. Freivaldes rīcību kritizēja pazīstama sociāldemokrātiskās partijas Stokholmas vietējās nodaļas politiķe Annika Billstrēma (Annika Billström), kura vērsās pret vispārējā labuma īres dzīvokļu privatizāciju un pārdošanu. Savukārt premjerministrs un citi ministri pauda dziļu nožēlu par L. Freivaldes pieņemto lēmumu.

L. Freivalde no 2000. gada līdz 2003. gadam strādāja par Zviedrijas tēlotāja mākslas darbadevēju organizācijas “Zviedru tēlotāja māksla” (Svensk Scenkonst) vadītāju, bet drīz pēc Zviedrijas ārlietu ministres Annas Lindas (Anna Lindh) noslepkavošanas 2003. gadā toreizējais Zviedrijas premjerministrs Jērans Pēšons (Göran Persson) uzaicināja L. Freivaldi par ārlietu ministri savā sociāldemokrātiskajā valdībā. Šajā amatā L. Freivalde bija līdz 2006. gadam, kad viņa demisionēja, jo tika kritizēta par Ārlietu ministrijas iesaisti radikāli labējās partijas “Zviedru demokrāti” (Sverigedemokraterna) interneta avīzes SD-Kuriren mājaslapas slēgšanā 09.02.2006.

Karjeras sākumposmā L. Freivalde izcēlās kā sekmīga ierēdne patērētāju tiesību jomā, un arī vēlāk politiskajā karjerā L. Freivalde kopumā vērtējama kā teicama administratore, “komandas spēlētāja” Zviedrijas valdībā un aktīva Latvijas politisko centienu atbalstītāja.

Tomēr Zviedrijas politiskajā kontekstā L. Freivaldes veikums ir ticis vērtēts pretrunīgi. No vienas puses, L. Freivalde bija tieslietu ministre politiski ārkārtīgi sarežģītos laika periodos. L. Freivaldes pirmais periods tieslietu ministres amatā (1988–1991) saistāms ar nepieciešamību politiski stabilizēt Tieslietu ministrijas darbu, kuru bija ietekmējuši politiskie skandāli, kuru rezultātā ministri bija spiesti atkāpties.

Izteikti pozitīvi vērtējama L. Freivaldes iesaistīšanās Zviedrijas valdības oficiālo kontaktu veidošanā ar Latviju un Zviedrijas konsulāta izveidē Rīgā. Arī pēc atgriešanās valdības amatā 1994. gadā L. Freivalde bija iesaistīta gan Zviedrijai, gan Latvijai nozīmīgos procesos, piemēram, īpaši aizstāvot ES paplašināšanas nepieciešamību un veidojot Zviedrijas pozitīvo nostāju par Latvijas iestāšanos ES, kā arī sagatavojot Latviju ceļā uz iestāšanos ES. Zviedrijas kontekstā īpaši izceļams L. Freivaldes darbs tieslietu jomas modernizācijā.

Kopš 2003. gada, vadot Ārlietu ministriju, L. Freivalde bija atbildīga par Zviedrijas pozīcijas pārstāvēšanu sarunās par Latvijas un citu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu iestāšanos ES. Tomēr Zviedrijas presē L. Freivaldes veikums ārpolitikā ir izpelnījies salīdzinoši maz pozitīvas ievērības. Pēc zemestrīces Indijas okeānā un cunami katastrofas Dieinvidaustrumāzijas valstu piekrastē 26.12.2004., kurā gāja bojā vairāk kā 500 zviedru tūristu, Riksdāga konstitūcijas komisija (konstitutionsutskottet) L. Freivaldei veltīja kritiku par to, ka Ārlietu ministrijai nebija nodrošināta pietiekama rīcības kapacitāte, lai tā varētu reaģēt uz ārkārtējām dabas katastrofām un koordinētu darbību ar citām nozares ministrijām. Neskatoties uz šo kritiku, L. Freivalde neatkāpās no amata. 

L. Freivalde tika kritizēta arī par Ārlietu ministrijas iesaisti radikāli labējās partijas “Zviedru demokrāti” (Sverigedemokraterna) interneta avīzes SD-Kuriren mājaslapas slēgšanā 09.02.2006., kuru L. Freivaldes kritiķi salīdzināja ar valsts realizētu preses cenzūru. “Zviedru demokrāti” bija izsludinājuši kritisku karikatūru konkursu par islāma pravieti Muhammedu un 03.02.2006 pat publicējuši karikatūru mājaslapā. Ņemot vērā 2005. gadā radušās saspīlētās attiecības Dānijas un islāmticīgo valstu starpā pēc līdzīgu karikatūru publicēšanas dāņu laikrakstā Jyllands-Posten, L. Freivalde piekrita Ārlietu ministrijas ierēdņa Stefana Amēra (Stefan Amér) priekšlikumam sazināties ar SD-Kuriren tīmekļa mitināšanas pakalpojumu sniedzēju Levonline AB un informēt par iespējamo Zviedrijas interešu apdraudējumu, tajā pašā laikā paužot cieņu Zviedrijā valdošajai preses un izteiksmes brīvībai. Pēc šī ierēdņa apmeklējuma Levonline AB mājaslapu slēdza. Lai arī 21.03.2006. L. Freivalde atkāpās no amata, vēlāk Tieslietu kanclers (justitiekansler), kas ir Zviedrijas augstākā iestāde juridiskās pārraudzības veikšanai, Ārlietu ministrijas un L. Freivaldes rīcībā nekonstatēja nelikumības vai mēģinājumu īstenot cenzūru. Lai arī Riksdāga konstitūcijas komisija savā atzinumā piekrita šim Tieslietu kanclera secinājumam, tā apšaubīja šādas rīcības piemērotību.

1998. gadā L. Freivalde apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (II šķira) par ieguldījumu Zviedrijas kontaktu un attiecību atjaunošanā ar Latviju.