J. Ritums bija pazīstams sportists un sporta sacensību organizators Latvijā un trimdā Zviedrijā, kā arī aktīvs sabiedriskais darbinieks.

J. Ritums dzimis tēva redaktora Paula Rihtera (1940. gadā uzvārds latviskots kā Ritums) un mātes Annas Rihteres, dzimušas Batrakas, ģimenē.

J. Ritums beidza Rīgas Valsts tehnikumu (1928–1932) un Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultāti ar būvinženiera grādu (1932–1942). Studiju laikā darbojās kreiso studentu biedrībā “Zemgalija”, sociāldemokrātiskajā organizācijā “Strādnieku sports un sargs” un “Darba jaunatnē”. 1940. gadā, pirms padomju okupācijas, bija obligātajā karadienestā Latvijas armijā (dienējis 10. Aizputes kājnieku pulkā). 

Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā J. Ritums izvairījās no iesaukšanas bruņotajos spēkos. Devās bēgļu gaitās no Jūrkalnes ar Latvijas Centrālās padomes organizēto laivu “Centība” (10.11.1944.) un nokļuva Hervīkā (Gotlande Zviedrijā) pēc 13 stundu brauciena. Apmetās uz dzīvi Stokholmā un pēc septiņiem gadiem saņēma Zviedrijas pavalstniecību (1951). 

Studiju laikā dziedāja korī “Dziesmuvara”. Pēc studiju beigām J. Ritums piedalījās būvprojektu izstrādāšanā profesora Pāvila Pāvulāna birojā Rīgā (1942).

Latvijā J. Ritums spēlēja volejbolu, rokasbumbu, basketbolu un tenisu. Pirmajos trīs sporta veidos pārstāvēja sporta klubu “Starts”.

Volejbolā J. Ritums kļuva par Latvijas Universitātes fakultāšu meistaru, spēlējot Inženierzinātņu fakultātes komandā (1935). Volejbolu spēlēja arī Latvijas arodbiedrību sporta (LAS) komandā. Rokasbumbā J. Ritums izcīnīja Latvijas meistara nosaukumu ar komandu “Starts”(1943); šajā pašā gadā bija Rīgas apgabala meistars volejbolā “Starta” sastāvā. Basketbolu J. Ritums spēlēja Rīgas garnizona vienībā.

Trimdā Zviedrijā J. Ritums strādāja par konsultantu un būvkonstruktoru inženieru birojā Jacobson & Widmark AB Stokholmā (1945–1946) un par būvkonstruktoru Berggrēna (Berggren) inženieru birojā (1946–1956). Pēc tam nodibināja pats savu būvkonstrukciju uzņēmumu un strādāja tur līdz aiziešanai pensijā (1956–1976).

J. Ritums bija viens no pirmajiem basketbola celmlaužiem Zviedrijā, kurš kopā ar igauni Nikolasu Kalmu (Nicholas Kalm) noorganizēja basketbola spēli Stokholmā starp Latvijas un Igaunijas komandu izlasēm (16.02.1946). Spēle pulcēja pilnu halli (vairāk nekā 1600 skatītāju), kas bija lielākais skatītāju skaits Zviedrijas basketbolā 25 gadu laikā.

J. Ritums bija Stokholmas latviešu Sporta biedrības dibināšanas iniciators un vadītājs (1946–1948) un viens no sporta kluba “Rīga” dibinātājiem (1948). J. Ritums bija Zviedrijas latviešu Sporta pārvaldes vadītājs (1947–1980). Pēc Latviešu Sporta padomes trimdā nodibināšanas (1950; 1957–1993 Latviešu Sporta padome brīvajā pasaulē) Zviedrijas latviešu Sporta pārvalde kļuva par vienu no padomes sastāvdaļām. J. Ritums kopā ar Ali Strunki organizēja Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (Latvijas PSR) basketbola izlases spēles Zviedrijā (1967), zviedru–latviešu basketbola kausu Zviedrijā (Svensk-Lettiska Basketcupen, 1970) un piedalījās Baltijas kausa izcīņu organizēšanā starp Latvijas PSR, Igaunijas PSR, Zviedriju un Somiju (1971–1979).

J. Rituma un A. Strunkes vadītā un Jura Reneslāča trenētā sporta kluba “Rīga” sieviešu basketbola vienība “Daina” uzvarēja Zviedrijas sieviešu basketbola līgā (1956; Zviedrijas sieviešu basketbola meistara titulu ieviesa 1957. gadā). J. Rituma vadītā un J. Reneslāča trenētā vīriešu basketbola vienība “Rīga” izcīnīja Zviedrijas basketbola čempiona nosaukumu (1958) un vēl divus nākamos gadus iekļuva finālā, kur izcīnīja otro vietu (1959, 1960). Dažus gadus vēlāk J. Rituma vadībā sporta kluba “Rīga” astoņpadsmit un deviņpadsmit gadus vecie zēni izcīnīja Zviedrijas čempiona nosaukumu junioriem (1966).

J. Ritums bija pirmās Latviešu teātra izrādes Stokholmā (30.03.1946.) organizators un viens no Stokholmas latviešu teātra dibinātājiem (1952) un priekšsēdētājiem.

Viņš bija arī Latviešu palīdzības komitejas padomes un valdes loceklis, ilggadējs Zviedrijas latviešu Centrālās padomes 18. novembra rīcības komitejas priekšsēdētājs.

J. Ritums darbojās kā Latviešu Inženieru un arhitektu biedrības biedrs.

Viņš bija Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas (LSDSP) biedrs Zviedrijā (1945–1980), partijas Ārzemju komitejas loceklis (1963–1980), partijas laikraksta “Brīvība” redaktors (1964–1980), partijas vadītāja biedrs (1976–1980), izdevniecības “Memento” dibinātājs, vadītājs, īpašnieks un vienīgais darbinieks (1961–1980). J. Ritums bija Raiņa un Aspazijas fonda valdes loceklis (1965–1980), kasieris (1969–1980) un priekšsēdētājs (1976–1980), darbojās Raiņa un Aspazijas gadagrāmatas redakcijā (1967–1980) un piedalījās Raiņa un Aspazijas muzeja izveidošanā Kastaņolā (Lugāno, Šveice). Pirmo Pasaules brīvo latviešu apvienības Dziesmu dienu Visbijā, Gotlandē, Zviedrijā, (1979) rīcības komitejas priekšnieka biedrs un galvenais organizators.

J. Ritumu raksturo aktīvs darbs trimdas sporta un sabiedrisko aktivitāšu jomā. Kopā ar dažiem citiem latviešu basketbola entuziastiem viņš uzskatāms par vienu no basketbola pamatlicējiem Zviedrijā. J. Rituma vadītās latviešu komandas guva augstākos sasniegumus Zviedrijā. Nozīmīgs bija ieguldījums LSDSP darbībā, Raiņa un Aspazijas piemiņas iemūžināšanā, kā arī dažādu latviešu sabiedrības kultūras un sabiedrisko aktivitāšu organizācijā.

J. Ritumam piešķirta Latviešu Sporta padomes trimdā Lielā sporta nozīme (1967), Zviedrijas Basketbola savienības (Svenska basketbollförbundet) sudraba medaļa (1967). 01.–02.05.1981. Minsterē norisinājās 3. Eiropas latviešu meistarsacīkstes basketbolā “Jāņa Rituma basketbola piemiņas turnīrs” (kauss).