V. Zaļkalns bija vadošais latviešu trimdas sociāldemokrātu aktīvists, sabiedriskais darbinieks, žurnālists, redaktors un piedalījās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) darbības atjaunošanā Latvijā.

V. Zaļkalns dzimis grāmatveža Jāņa Eižena Zaļkalna (dzimis Grīnbergs; īsi pirms Otrā pasaules kara uzvārds latviskots) un bērnudārza audzinātājas Almas Zaļkalnas, dzimušas Zvejnieces, ģimenē; ģimenē arī māsa. Apmeklēja mātes vadīto Augustdorfas latviešu bērnudārzu (1951–1953), pēc tam mācījās Augustdorfas latviešu pamatskolā – 1957. gadā to pārcēla uz Minsteri –, kuru absolvēja 1960. gadā. Pēc pāris gadu pārtraukuma pabeidza Minsteres Latviešu ģimnāziju (1960–1962, 1969–1972). Bija māceklis tekstilfabrikā (1962–1965), beidza vakarskolu Āhenē ar reālskolas apliecību (1966). Sācis mācīties par tekstilinženieri, ieguvis vadmalas gatavotāja arodizglītību ar amatniecības ģildē noliktiem zeļļa eksāmeniem aušanā, vērpšanā, audeklu krāsošanā un apretūrā. Studēja pedagoģiju Pedagoģiskajā augstskolā Bonnā (Pädagogische Hochschule Bonn), mācījās dziedāšanu Āhenē (uzstājās solo latviešu sarīkojumos). Studēja vēsturi Bonnas Universitātē (Universität Bonn) pie profesora Jēkaba Ozola, latviešu valodu – Bonnas Universitātē pie Austra Graša (1972–1974) un Stokholmas Universitātē (Stockholms universitet) pie profesores Veltas Rūķes-Draviņas (1975–1979); studijas nepabeidza. Kādu laiku bija studentu korporācijas “Lettgallia” biedrs. 

V. Zaļkalns bija Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības (ELJA) Centrālās valdes loceklis (1972–1973), Centrālās valdes priekšsēdētājs (1973–1974) un izdevuma “ELJA Informācija” galvenais redaktors (1977–1978). Eiropas vasaras kursu ierosinātājs, dejoja Menhengladbahas apkārtnes latviešu tautas deju kopā un vadīja Diseldorfas latviešu tautas deju kopu “Sprigulītis” (1970–1973).

1974. gada vasarā V. Zaļkalns pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā. 1982. gadā ieguva Zviedrijas pilsonību. Sākumā iztiku pelnīja, strādājot par biroja darbinieku, pastnieku un dārznieku. Bija mājas valodas (latviešu valodas) skolotājs un skolotājs Stokholmas latviešu sestdienas skolā.

No 1974. gada V. Zaļkalns bija LSDSP biedrs Zviedrijā, partijas Ārzemju komitejas loceklis (1975–2002), priekšsēdētāja vietas izpildītājs un priekšsēdētājs (no 1990. gada), partijas mēnešraksta “Brīvība” redaktors (1980–2002) un partijas jaunatnes kopas mēnešraksta “Darba Jaunatne” redaktors (1980–1982).

V. Zaļkalns kopā ar Uldi Siliņu bija humora un satīras žurnāla “Rūgtais apinis” izdevējs un redaktors (1976–1986), kopā ar Lilitu Zaļkalni – izdevniecības “Memento” izdevējs (1980–2002), viens no “Raiņa un Aspazijas fonda” (RAF) un ”Kultūras glābšanas biedrības” (KGB) skaņu plašu izdevējiem.

V. Zaļkalns darbojās RAF (1982–2002).

Viņš bija arī Latvijas tautas augstskolas “Abrene” (Francijā) pārstāvis Zviedrijā (1988).

V. Zaļkalns piedalījās LSDSP darbības atjaunošanā Latvijā (1989).

V. Zaļkalns bija Minsteres Latviešu ģimnāzijas audzēkņu “Mičotāju ansambļa” vadītājs un solists 36 folkloras izrādēs Vācijā, Anglijā, Zviedrijā, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Kanādā, Austrālijā un Beļģijā (1971–1975). Viņa vadībā “Memento” izdeva vismaz 45 grāmatas, notis, brošūras un citas publikācijas. 

V. Zaļkalns un Māris Graudiņš bija Baltijas Brīvības un miera kuģa brauciena ierosinātāji (1985. gada jūlijā). Braucienu atspoguļoja vairāk nekā 2000 preses rakstos, neskaitot raidījumus. Kuģa braucienā V. Zaļkalns nepiedalījās. Pēc Baltijas Brīvības un miera kuģa brauciena, ar to cieši saistīts, norisinājās Kopenhāgenas Baltiešu tribunāls. Atzīmējot Eiropas drošības un sadarbības konferences desmitgadi, notika protesta demonstrācijas Kopenhāgenā, Stokholmā un Helsinkos, kā arī Baltijas nākotnes seminārs Stokholmā, atgādinot pasaules medijiem par Baltijas valstu alkām pēc taisnīga miera un neatkarības.

V. Zaļkalns bija Zviedrijas radio (Sveriges Radio, Radio Sweden) latviešu raidījumu redakcijas vadītājs (no 1989. gada marta). 

Zviedrijas Radio raidījumā “Vilnis Zaļkalns in memoriam” paustie draugu un domubiedru atvadu vārdi (2002) un V. Zaļkalna raidījums “Popūrija” (2002). Zviedrijas Radio izdeva dubultkompaktdisku “Radio Vilnis” V. Zaļkalna piemiņai (2005). 

V. Zaļkalna portretu darinājis Tenis Grasis seniors un Eduards Keišs. V. Zaļkalns ir pieminēts Jura Kronberga un Ulža Bērziņa dzejā.