Raņķu pagasts atrodas Kuldīgas novada vidusdaļā, Ventas kreisajā krastā. Platība – 46,8 km². Iedzīvotāju skaits 2021. gadā – 363, apdzīvotības blīvums – 8,1 cilvēks uz kvadrātkilometru.

Pagasta teritorijā atrodas 3 ciemi – vidējciems Raņķi, kurā ir 157 iedzīvotāji, vidējciems Līdumnieki (saukts arī Skrunda–2 un Lokators), kas ir pamests ciems un bijusī Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) radaru stacija, bet pagasta dienvidu daļā, 11,4 km no centra, starp Skrundas dīķiem un autoceļu P116 atrodas mazciems Smilgas, kurā ir 14 mājas un 51 iedzīvotājs.

Raņķu pagasts robežojas ar Skrundas pilsētu un četriem pagastiem – Skrundas, Rudbāržu, Laidu un Snēpeles.

Attālums no Raņķu pagasta centra līdz novada administratīvajam centram Kuldīgai – 22 km, līdz Skrundai – 12 km, līdz galvaspilsētai Rīgai – 160 km.

Līdz Otrajam pasaules karam Raņķu pagasta teritorija bija ievērojami lielāka (1935. gadā – 150 km²) un tā pletās Ventas abos krastos. 1945. gadā Raņķu pagastā izveidoja Raņķu un Savenieku ciema padomes, bet pašu pagastu likvidēja. Mainījās administratīvā pakļautība: 1949.–1959. gadā Raņķu ciema padome ietilpa Skrundas rajonā, 1959.–1962. gadā – Saldus rajonā, 1962.–2009. – Kuldīgas rajonā. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009.–2021. gadā Raņķu pagasts bija Skrundas novada daļa, bet 2021. gadā tas tika iekļauts Kuldīgas novadā. Teritoriālo pārmaiņu rezultātā pagasta platība samazinājusies trīs reizes.

Pagasta teritorija atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā. Reljefs lēzeni viļņots. Virsas augstums vidēji ir 20–40 m virs jūras līmeņa. Nav bagāts ar tautsaimniecībā izmantojamo derīgo izrakteņu krājumiem, raksturīgi limnoglaciālie nogulumi – māls un smilts. Raņķu pagasts atrodas pie Ventas upes, tā austrumu malu rotā ainaviski skaistā upes ieleja ar ielokiem, krasta atsegumiem un terasēm. Iekšējie ūdeņi pieder pie Ventas upes noteces baseina. Pagastā lielākā Ventas kreisā krasta pieteka ir Ēnava, dienvidu daļā plūst Garūdenes lejtece, bet pa ziemeļrietumu robežu tek Lējējupe. Nav ezeru un lielu purvu, tikai vairāki dīķi (Kaķleju, Kalēju, Svētputņastes). Nelieli mežu masīvi, galvenā suga – priede. Reģistrētie dižkoki ir Ventmaļu liepa (apkārtmērs 4,7 m) un Allažu kļava (3,9 m). Labiekārtota atpūtas vieta Ventas ielokā – Sudmalnieku birzs ar pastaigu un dažādu aktivitāšu takām, makšķerēšanas vietām, ar estrādi tās centrā.

2021. gadā Raņķu pagastā reģistrēti 363 cilvēki. Vidējciems Raņķi ir lielākā apdzīvotā vieta, pagasta centrs, veidojies kā kolhoza “Ziedonis” ciemats, kur dzīvo apmēram trešdaļa iedzīvotāju. Viensētas un apdzīvotas vietas izvietojušās galvenokārt Ventas krastā un lielceļa tuvumā. Krasas iedzīvotāju skaita izmaiņas pagasts piedzīvoja 1997. gadā, kad, likvidējot armijas pilsētiņu, izbrauca Krievijas militārpersonas ar ģimenēm (1989. gadā Līdumniekos bija 1500 iedzīvotāji), un 1998.–2004. gadā, kad, likvidējot kolhozu, tika meklētas jaunas darbavietas ārpus pagasta (1989. gadā Raņķu kolhoza ciematā bija 217 iedzīvotāji).

1935. gadā pagastā bija 1631 iedzīvotājs. Padomju okupācijas iestādes 1941. gadā deportēja 44 un 1949. gadā – 167 raņķeniekus.

Iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties (2000. gadā – 601, 2005. gadā – 527, 2016. gadā – 442). Pagastā ir maz darbavietu. Iedzīvotāji izvēlas tuvējās pilsētas kā darba, mācību un pakalpojumu saņemšanas vietas.

Raņķu pagasta lauksaimniecības zemju kopplatība ir 2601,5 ha (56 % no kopējās platības). Meži aizņem 1387,8 ha (29,9 %). Vairums iedzīvotāju nodarbināti savās piemājas saimniecībās, ir neliels skaits lielāku saimniecību, kas nodarbojas ar lopkopību un laukkopību.

SIA “BiAgro Kurzeme” ir vienīgais uzņēmums Baltijā, kas rūpnieciski ražo cigoriņus. Visa izaudzētā cigoriņu raža tiek pārstrādāta SIA “Granova”, no kurienes tie nonāk kafijas rūpnīcā Polijā, kur no cigoriņiem gatavotais ekstrakts tiek izmantots kafijas ”Inka“ ražošanai. 

Raņķu pagastam ir laba transporta infrastruktūra. Teritoriju šķērso 1. šķiras autoceļš P116 (Kuldīga–Skrunda–Embūte), 2. šķiras autoceļš V1294 (Kurmāle–Ieras). Pagasta kopējais ceļu garums ir 43,7 km. Netālu atrodas Rīgas–Liepājas dzelzceļa līnija un valsts galvenais autoceļš A9. Ērta nokļūšana tuvākajās pilsētās un galvaspilsētā Rīgā ar sabiedrisko transportu.

Mobilo sakaru torņi nodrošina labu interneta pārklājumu un sakarus.

Pagasta centrā ir centralizēta ūdensapgāde, kanalizācija, ielu apgaismojums un atkritumu apsaimniekošana.

Pirmā skola Raņķu pagastā dibināta 1853. gadā nelielā ēkā ar salmu jumtu, skolotājs Kaspars Bergmanis (strādāja līdz 1900. gadam). 1890. gadā uzbūvēts jauns divstāvu ķieģeļu skolas nams. No 1853. līdz 1890. gadam skola bija vienklasīgā ar divām nodaļām, bet no 1890. līdz 1926. gadam skolā bija 4 klases, no 1932. gada – 6 klases. 1951. gada februārī ēka nodega un skola tika pārcelta uz Raņķu ciema padomes namu, kur tā pastāvēja līdz 1972. gadam, kad tā tika likvidēta un skolēni turpināja izglītību Skrundas vidusskolā. 1990. gadā jaunuzceltā ēkā atvēra Raņķu sākumskolu (ar 4 klasēm un bērnudārzu), kuru likvidēja 2007. gadā (bērnudārza grupiņa turpināja darboties līdz 2014. gadam).

Adresē “Sākumskola” mūsdienās darbojas Raņķu pagasta pārvalde, bibliotēka, izveidota pagasta un skolas vēstures ekspozīcija, ir telpas pasākumu rīkošanai, sarīkojumu zāle. Daudzveidīgas aktivitātes tiek organizētas arī pagasta centra laukumā un brīvdabas estrādē. Pagasta centrā atrodas medpunkts, tiek sniegti ārsta prakses pakalpojumi. Skrundas tuvums nosaka to, ka iedzīvotājiem ērti pieejami veselības pakalpojumi pilsētā.

Raņķu pagasta teritorija ietilpst Skrundas draudzes novadā, ticīgie pieder pie  Skrundas evaņģēliski luteriskās un Snēpeles evaņģeliski luteriskās  baznīcas draudzes.

2000. gadā tika noorganizēts pirmais Vispasaules raņķenieku saiets un pirmie Ventas svētki.

Mūsdienu Raņķu pagasta teritorija 12. gs. beigās atradās kuršu Bandavas zemē. 13. gs. tā nonāca Livonijas ordeņa valstī, no 1561. gada – Kurzemes un Zemgales hercogistē, no 1795. gada – Krievijai piederošajā Kurzemes guberņā.

Arheoloģiskie izrakumi Raņķu Kapenieku ugunskapos, kurus 1931. gadā vadīja Eduards Šturms, pierāda apkārtnes apdzīvotību kopš 11. gs. Te konstatēti 37, pārsvarā postīti, kuršiem raksturīgie apbedījumi ar bagātīgu kapu inventāru. Zinātnieku rīcībā nonākušas 857 bronzas laikmeta un 117 akmens laikmeta senlietas. Kapenieku ugunskapi  ir līdz mūsdienām vieni no vislabāk pētītajiem kuršu vēlā dzelzs laikmeta kapulaukiem Latvijas teritorijā. Atklāts ir jautājums, vai tur apbedīti  Raņķu pilskalna vai kādas citas, līdz šim nezināmas, apdzīvotas vietas iemītnieki. Kapenieku senkapi ir Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pie Kraķiem un Pieniķiem ir Kraķu senkapi, kas ir vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis. Uz Mazraņķu zemes (netālu no Plūdoņiem ) ir vietējās nozīmes piemineklis – sena kulta vieta Baznīckalns. Hercoga Jēkaba (Jakob Kettler) valdīšanas laikā Raņķos darbojās darvas ceplis. Mūsdienu pagasta teritorijā atradās Raņķu un Ieru kroņa muižas, Allažu, Vāres un Ropju muiža, un Mazraņķu pusmuiža. Agrārās reformas laikā muižu zeme tika sadalīta apmēram 80 vienībās.

Daļēji saglabājusies Allažu muižas (19. gs. 1. puse) apbūve. Pēdējie īpašnieki bija Ādolfs Georgs Vilhelms fon Hāns (Adolph Georg Wilhelm von Hahn) un viņa atraitne Frīda fon Firksa (von Fircks). Kungu mājas iekštelpu interjers pilnībā izpostīts, koka daļas pamazām tiek izlauztas un izmantotas kokmateriāliem. Samērā labi saglabājusies klēts (1826) un arī mūra stallis.

1905. gadā darbojās Raņķu pagasta rīcības komiteja, aktīvisti piedalījās Aizputes karā.

1935. gadā pagasta platība bija 15100 ha, tas pletās abos Ventas krastos, satiksmi pāri upei uzturēja divas celtuves. 1945. gadā Raņķu pagastā izveidoja Raņķu un Savenieku ciemu padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja.

Teritoriju smagi skāra 1941. un 1949. gada deportācijas, tika likvidētas vairāk nekā 50 saimniecību. Pēc Otrā pasaules kara, līdz 1954. gadam, apkārtnē darbojās nacionālie partizāni.  

1950. gadā tika izveidots Skrundas rajons un Raņķu ciema padome (no Kuldīgas apriņka). 1959. gadā Skrundas rajonu likvidēja, tā teritorijas pievienoja Saldus rajonam. 1962. gadā apvienoja Raņķu un Savenieku ciema padomes un no Saldus rajona pakļautības nodeva Kuldīgas rajonam. Daļa teritorijas tika iekļauta Skrundas pilsētciematā. 

1949. gadā izveidoja nelielas kolektīvās saimniecības, kuras attīstoties apvienoja un izveidoja kolhozus “Raņķi” un “Ziedonis”. 1973. gadā abus kolhozus apvienoja ar nosaukumu “Ziedonis”, 20. gs. 90. gados tas tika pārveidots par paju sabiedrību, kuru 1993. gadā likvidēja. Raņķu centrā tika uzbūvēts kolhoza ciemats.

Pagasta dienvidrietumu daļā tika uzcelta padomju okupācijas armijas Skrundas radiolokācijas stacijas pilsētiņa, kurā 1967. gadā sāka darboties stacijas “Dņepra” 1. kārta, bet 1971. gadā – 2. kārta. 1995. gada 4. maijā tika uzspridzināta radiolokācijas stacijas 84 m augstā jaunbūve. Stacija tika slēgta 1998. gada 31. augustā, Krievijas militārpersonas atstāja teritoriju 1999. novembrī.

1990. gadā Raņķu ciema padomi reorganizēja par pagastu. 2009. gadā to kā administratīvu teritoriju iekļāva Skrundas novadā. 2021. gadā Skrundas novadu iekļāva Kuldīgas novadā.

Pagasta centrā izveidotas akmens zīmes novadnieku piemiņai – Otrā pasaules karā kritušajiem raņķeniekiem (1988), revolucionāram Jurim Mežiņam (1989) un deportāciju upuriem (1991).