Baložu kūdras muzejdzelzceļš jeb Baložu kūdras bānītis ir 2,5 km garš 750 mm platuma šaursliežu dzelzceļš. Šis dzelzceļa sliežu posms ir saglabāts no Baložu kūdras fabrikas būvētā dzelzceļa, kas tika izmantots kūdras pārvadāšanai. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Baložu kūdras fabrika pakāpeniski samazināja gan kūdras ieguvi, gan dzelzceļu tīklu. Daļa noņemto sliežu ceļu un ritošais sastāvs tika izmantots, lai uzbūvētu jaunu kūdras dzelzceļu Inčukalnā. 2011. gadā kūdras dzelzceļa uzturētājs nolēma dzelzceļa atlikušo daļu nojaukt. 2013. gada pavasarī, iesaistoties biedrības “Bānīša Draugu klubs” biedriem, tika atkārtoti apsekots atlikušā posma stāvoklis un izstrādāts plāns, un sāktas sarunas par tā saglabāšanu un pārveidošanu par muzejdzelzceļu, kā arī kūdras muzeja izveidi. 2013. gada 28. augustā tika noslēgts līgums starp “Bānīša Draugu klubu” un Baložu dzelzceļa īpašniekiem SIA "Pindstrup Latvia". Muzejdzelzceļa kolekcijā atrodas vagoni un lokomotīves, kas savākti no bijušajiem kūdras dzelzceļiem, veidojot ievērojamu industriālā mantojuma kolekciju. Dzelzceļa kolekcijā ir vairāki unikāli objekti – 1976. gadā būvēts ESU1A sērijas lokotraktors, autentisks kūdras dzelzceļu ēdnīcas vagons, lokomotīve–drezīna TU6D–0389. 2014. gadā muzejdzelzceļš tika atvērts apmeklētājiem, bet no 2018. gada uzsāktas regulāras ekskursijas ar iespēju vasaras periodā reizi mēnesī izbraukt ar šaursliežu vilcienu, brauciena laikā apskatot kūdras fabriku un kūdras ieguves laukus. Pa veco kūdras bānīša sliežu ceļu ved pastaigu maršruts "Baloži–Ziepniekkalns".
Baložos atrodas piemiņas akmens Robertam Mūrniekam, pirmajam 1991. gada barikāžu upurim Latvijā, kuru 1991. gada 16. janvārī nogalināja OMON vienības kaujinieki.
Baložu pilsētas kultūras nama skvērā atrodas skulptūra ar strūklaku “Baložu varde” – simbols, kas redzams arī Baložu pilsētas ģerbonī.
A7 šosejas malā pie Titurgas ir izveidots granīta piemineklis "Via Continua", kas veltīts Latvijā bojā gājušajiem motociklistiem.