Baloži ir pilsēta Ķekavas novadā, kas atrodas 14 km uz dienvidiem no Latvijas galvaspilsētas Rīgas, 10 km uz ziemeļiem no Ķekavas novada centra Ķekavas pilsētas un 25 km uz ziemeļrietumiem no Ķekavas novada pilsētas Baldones.

Baložu pilsēta robežojas ar Ķekavas pagastu (tajā skaitā ar Ķekavas pagasta ciemiem – Lapeniekiem, Krustkalniem, Rāmavu), Olaines novada Olaines pagastu un Rīgas pilsētu. Kā Ķekavas novada administratīvo teritoriju Baložus pārvalda Ķekavas novada pašvaldības Baložu pilsētas pārvalde.

Baložu pilsētas teritoriālā platība ir 7,1 km², iedzīvotāju skaits 2024. gadā – 6846.

Apdzīvotā vieta izveidojās 20. gs. otrajā pusē, kad padomju okupācijas laikā, 1947. gadā, purvainajā teritorijā tika izveidota kūdras fabrika un strādnieku ciemats. Apdzīvotās vietas nosaukums “Baloži” pārņemts no vietējās mežniecības. 1958. gadā Baloži kļuva par pilsētciematu, bet pilsētas statuss tika piešķirts 1991. gada 14. novembrī.

Intensīva teritorijas apbūve notika 20. gs. 50.–70. gadu laikā, kad pilsētciemata teritorija tika paplašināta līdz autoceļam Rīga–Bauska (A7 šoseja), iekļaujot apdzīvoto vietu Titurgas ciematu un pēc pilsētas statusa piešķiršanas – arī teritorijas no Ķekavas pagasta un Olaines pagasta. Arī mūsdienās iedzīvotāju vidū pieņemts sarunvalodā nodalīt Baložu pilsētas centru un Titurgu.

Pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas Baložu pilsēta tika pievienota Ķekavas novadam.

Baložu pilsētas simbols ir varde, kas redzama pilsētas ģerbonī un karogā. Pilsētas ģerbonis apstiprināts 1997. gadā. Ģerboņa vairogs ir ar horizontālu dalījumu augšdaļā. Augšā – trīs zaļas ūdensrožu lapas uz zelta fona, bet apakšā – zelta varde uz zaļa fona. 

Pilsētas reljefs ir līdzens, ko nosaka tās atrašanās vieta Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā. Pie Baložiem ir izteikti purvains apvidus, kas ļāvis laika gaitā attīstīt kūdras ieguvi un veidot rūpniecisko un ciema infrastruktūru.

Pilsētas teritorijā atrodas Titurgas ezers, no kura iztek Titurgas upe, kas ietek Sausajā Daugavā. Titurgas upē tiek ievadīts Ostvalda kanāls (8 km garš kanāls un grāvju sistēma Ķekavas pagasta, Olaines pagasta un Baložu pilsētas apkārtnē), kas meliorācijas vajadzībām izveidots 1898. gadā.

Baložu pilsēta ir izveidojusies kā purva kūdras ieguves ciemats Medema purva daļā. Medema purvs plešas 3400 hektāru plašā teritorijā Rīgas pilsētas dienvidu daļā, Ķekavas novadā pie Baložiem, Mārupes novada dienvidaustrumos un Olaines novada ziemeļu daļā. Purvu šķērso valsts autoceļš A8 (Rīga–Jelgava–Lietuvas Robeža). Medema purvā kūdras ieguve vairs nenotiek, tā vietā tiek veicināta purva rekreācija, daļa teritorijas ir apmežota, un tajā vērojama plaša floras un faunas daudzveidība.

Ievērojamu daļu Baložu pilsētas teritorijas aizņem meži, un tiem ir liela nozīme ainavas stabilizēšanā un vietējā rekreācijā, kā arī antropogēnā slodze – iedzīvotāji mežus izmanto pastaigām, sportošanai, ogošanai un sēņošanai. 

Ap 1945. gadu sākās kūdras ieguve un izstrāde tagadējā Baložu pilsētas teritorijā. 1947. gadā tika dibināta kūdras fabrika “Baloži”, savu nosaukumu iegūstot no netālu esošās mežsaimniecības Rīgas apriņķī. Pie kūdras fabrikas izveidojās apdzīvota vieta, vēlāk – strādnieku ciemats. 1957. gadā tika iekārtota kūdras ieguves mašīnu izmēģinājumu rūpnīca. Sākumā ciemats ietilpa Olaines ciema teritorijā, bet 1958. gadā ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu pārveidots par atsevišķu vienību – pilsētciematu ar savu Darbaļaužu deputātu padomi un tās izpildu komiteju.

1974. gadā Baložu ciemata teritorijai pievienoja daļu bijušā Katlakalna pagasta teritorijas līdz Bauskas šosejai. Kūdras ieguve un transports bija pilnīgi mehanizēti. Uz Baložu staciju tika izvadīti Olaines un Medema purva šaursliežu izvadceļi. Produkcijas veidi bija kūdras briketes, gabalkūdra, amonizēta kūdra, pakaiškūdra, substrāta kūdras plātnes. 1978. gadā kūdras fabrikai “Baloži” tika pievienota Latvijas kūdras mašīnbūves rūpnīca. 80. gados 75 % fabrikas kopprodukcijas bija tehnoloģiskas iekārtas frēzkūdras ieguvei un to rezerves daļas, kā arī izstrādājumi elektroniskajai un radiotehniskajai rūpniecībai. Produkciju izveda uz vairākām Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) republikām, kā arī uz Somiju. 1997. gada 27. jūlijā privatizācijas rezultātā tika izveidota akciju sabiedrība “Baloži”.

Baložu ciematam raksturīga padomju laiku blokmāju (piecstāvu daudzdzīvokļu māju) un citu tipveida ēku apbūve. 20. gs. 60. gados izstrādāja projektu kotedžu tipa divdzīvokļu mājām ar piemājas dārzu.

1980. gadā sāka Ķekavas pārvietojamās mehanizētās kolonnas (PMK) ciemata būvi, kam tika piešķirts nosaukums Titurga. 10 gadu laikā uzbūvēja apmēram 500 ēku, sadzīves pakalpojumu centru, ambulanci, kafejnīcu un tirdzniecības centru. Titurgas ciemats 1988. gadā saņēma Valsts prēmiju par lielisku plānojumu.

20. gs. 90. gados tika pilnīgi pārtraukta sabiedriskā celtniecība, celtniecības darbi noritēja vienīgi privātajā sektorā un dārzkopības sabiedrībās, notika intensīva dārziņu apbūvēšana. Aktīva nekustamā īpašumu projektu attīstība Baložos sākās 2000. gadā, kad tika izstrādāts pilsētas attīstības plāns. Pilsētā strauji attīstījās individuālā un daudzstāvu apbūve. 2009. gadā pēc administratīvi teritoriālās reformas Baloži tika iekļauti Ķekavas novadā, notika būtiska pilsētas infrastruktūras attīstība, piemēram, tika izbūvēti veloceliņi.

Apdzīvotības blīvums 2024. gadā Baložos – 999,4 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

Iedzīvotāju nodarbošanās ir cieši saistīta ar Baložu pilsētas atrašanos līdzās Rīgas pilsētai. Liela daļa strādājošo iedzīvotāju ir nodarbināti Rīgā, kā arī citviet Ķekavas novadā (blakus Baložiem Krustkalnos un Rāmavā ir nozīmīgi loģistikas centri) un novada administratīvajā centrā Ķekavā. Baložu pilsētā strādājošie tiek nodarbināti galvenokārt pilsētā esošajās pašvaldības iestādēs un uzņēmumos (administrācija, izglītība, infrastruktūra), vietējos ražošanas, mazumtirdzniecības un citos uzņēmumos. Bezdarba līmenis pilsētā ir zems.

Pilsētas ekonomisko attīstību vēsturiski ir noteikusi tajā izveidotā kūdras fabrika, bet mūsdienās nozīmīgs aspekts ir pilsētas atrašanās līdzās galvaspilsētai Rīgai, ko nosaka arī tiešais sabiedriskā transporta savienojums. Kūdras ieguves apjomi ir ievērojami samazinājušies, tomēr joprojām notiek purvos, kas atrodas netālu. Kūdras ieguvi veic a/s “Baloži” (īpašnieks ir Dānijā reģistrētais “Pindstrup Mosebrug A/S”), kas atrodas Baložos. Pilsētā nav lauksaimniecības zemes, ir vairāki dārzkopības kooperatīvi un mazdārziņi. Ekonomiku raksturo neliela apjoma ražošana, mazumtirdzniecība, dažādi pakalpojumi, piemēram, komunālā saimniecība, namu apsaimniekošana, remontdarbi, speciālistu konsultācijas un citi. 

Mazumtirdzniecības uzņēmumi pilsētā ir veikali “Mego”, “Mini top!”, “Jaunais veikals”, “Malejas”, SIA “Merss”; preču un pakalpojumu sniedzēji: dāvanu veikals “Balonu brīnumi”, apģērbu veikals “on-stock.lv”, dārzniecības preču veikals “Neslinko” un citi.

Naktsmītnes pieejamas viesnīcās “100% atpūta” un “365 brīvdienas”.

Ēdināšanas pakalpojumus nodrošina restorāni “Maxi Pizza”, “Titurgas stāsti”, kafejnīcas “Pie Ērikas” un “Būt Cafe”, ātrās ēdināšanas restorāni “11 brieži” un “BarBurger”. Tuvākā degvielas uzpildes stacija atrodas Krustkalnos.  

Uz Baložiem var nokļūt, braucot pa valsts nozīmes autoceļu A7 (Rīga–Bauska). Izbraucot no Rīgas pilsētas teritorijas aiz Ķekavas novada Krustkalniem, atrodas pagrieziens uz Baložiem un pieturvieta “Titurga”, kur pietur starppilsētu autobusi. No Rīgas uz Baložiem kursē Rīgas Satiksmes autobuss 23. maršrutā Rīga (Abrenes iela)–Baloži, kā arī SIA “Sabiedriskais autobuss”, maršrutā nr. 5432  Rīga– Rāmava–Baloži vai Baložu skola–Rāmava–Dienvidu tilts–Rīga. Pie pagrieziena uz Baložiem piestāj starppilsētu autobusi, kuru maršruts ved uz Rīgu vai no tās pa A7 šoseju, piemēram, Rīga–Iecava–Bauska, Rīga–Baldone–Vecumnieki un citi. Nozīmīgs satiksmes infrastruktūras objekts Baložu pilsētas tuvumā ir Dienvidu tilts. Tas savieno Baložus ar Dienvidu tilta atzaru starp Bauskas ielu un Jelgavas šoseju, kā arī atjauno ceļu caur Olaines pagastu. Būtiski, ka no 2021. gada pie Baložiem notiek Ķekavas apvedceļa būvdarbi, tādēļ līdz 2023. gada jūlijam tiek slēgts Bauskas šosejas posms no pagrieziena uz Baložiem līdz Katlakalnam.Posmā no Titurgas uz Baložu centru ir izbūvēts veloceliņš.

Pilsētā veselības aprūpes pakalpojumus sniedz Baložu doktorāts un ģimenes ārsti. Pieejamas divas “Mēness aptieka” tīkla aptiekas “Titurgas aptieka” un “Sentor Baloži” aptieka. 

Baložos atrodas vispārējās vidējās izglītības iestāde Baložu vidusskola un Ķekavas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde “Avotiņš” (2009). 

Baložu pilsētas kultūras namā darbojas dažādi kolektīvi: bērnu deju kolektīvs “Ābolītis”, vidējās paaudzes deju grupa “Baloži”, “J-AR deju studija”, līnijdeju klubs “Jautrie zābaciņi”, Baložu tautas teātris, senioru vokālais ansamblis “Atvasara”, pirmsskolas vecuma bērnu vokālais ansamblis “Balodīši”, “YAMAHA mūzikas skola”.

Baložu pilsētas bibliotēkā pieejamas ne tikai grāmatas, bet arī ir veikts ievērojams novadpētniecības darbs – apkopots un popularizēts liels apjoms novadpētniecības materiāla.

Baložu sabiedriskais centrs tika izveidots, lai paplašinātu Baložu pilsētas iedzīvotāju izglītošanās un pieredzes apmaiņas iespējas, dažādojot mūžizglītības programmas, aktivizējot plašāku iedzīvotāju iesaistīšanos sabiedriskajos procesos, lai rosinātu jauniešus līdzdarboties sabiedriskajā dzīvē. 

Pilsētā ir pieejamas dažādas sporta nodarbības, izveidots badmintona klubs “Baloži”. Titurgā ir izbūvēts 3x3 basketbola laukums. 2022. gadā atklāts Baložu vidusskolas jaunais korpuss un sporta laukums ar stadionu.

Baložu kūdras muzejdzelzceļš jeb Baložu kūdras bānītis ir 2,5 km garš 750 mm platuma šaursliežu dzelzceļš. Šis dzelzceļa sliežu posms ir saglabāts no Baložu kūdras fabrikas būvētā dzelzceļa, kas tika izmantots kūdras pārvadāšanai. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Baložu kūdras fabrika pakāpeniski samazināja gan kūdras ieguvi, gan dzelzceļu tīklu. Daļa noņemto sliežu ceļu un ritošais sastāvs tika izmantots, lai uzbūvētu jaunu kūdras dzelzceļu Inčukalnā. 2011. gadā kūdras dzelzceļa uzturētājs nolēma dzelzceļa atlikušo daļu nojaukt. 2013. gada pavasarī, iesaistoties biedrības “Bānīša Draugu klubs” biedriem, tika atkārtoti apsekots atlikušā posma stāvoklis un izstrādāts plāns, un sāktas sarunas par tā saglabāšanu un pārveidošanu par muzejdzelzceļu, kā arī kūdras muzeja izveidi. 2013. gada 28. augustā tika noslēgts līgums starp “Bānīša Draugu klubu” un Baložu dzelzceļa īpašniekiem SIA “Pindstrup Latvia”. Muzejdzelzceļa kolekcijā atrodas vagoni un lokomotīves, kas savākti no bijušajiem kūdras dzelzceļiem, veidojot ievērojamu industriālā mantojuma kolekciju. Dzelzceļa kolekcijā ir vairāki unikāli objekti – 1976. gadā būvēts ESU1A sērijas lokotraktors, autentisks kūdras dzelzceļu ēdnīcas vagons, lokomotīve–drezīna TU6D–0389. 2014. gadā muzejdzelzceļš tika atvērts apmeklētājiem, bet no 2018. gada uzsāktas regulāras ekskursijas ar iespēju vasaras periodā reizi mēnesī izbraukt ar šaursliežu vilcienu, brauciena laikā apskatot kūdras fabriku un kūdras ieguves laukus. Pa veco kūdras bānīša sliežu ceļu ved pastaigu maršruts “Baloži–Ziepniekkalns”.

Baložos atrodas piemiņas akmens Robertam Mūrniekam, pirmajam 1991. gada barikāžu upurim Latvijā, kuru 1991. gada 16. janvārī nogalināja OMON vienības kaujinieki.

Baložu pilsētas kultūras nama skvērā atrodas skulptūra ar strūklaku “Baložu varde” – simbols, kas redzams arī Baložu pilsētas ģerbonī.

A7 šosejas malā pie Titurgas ir izveidots granīta piemineklis “Via Continua”, kas veltīts Latvijā bojā gājušajiem motociklistiem.

Roberts Mūrnieks dzimis Preiļos, dzīvojis Titurgā (tagad – Ķekavas novada Baložos). Strādājis par Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas šoferi, miris 1991. gada 16. janvārī, barikāžu laikā veicot darba pienākumus un iekļūstot OMON veiktā apšaudē.