Valmieras Drāmas teātra prozas dramatizējuma iestudējums “Raudupiete” Elmāra Seņkova režijā minimālisma estētikā piedāvā citādu galvenās varones interpretāciju, kurā viņa jau no pirmajām ainām ir intensīvi bravūrīga un slimīgi pārņemta ar Kārli. Izrādē ir aktualizēta kaisles un seksualitātes apmātas sievietes jūtu un sapņu pasaules rīcības motivācija. Pirmo reizi R. Blaumaņa darba interpretācijā var nojaust, ka gļēvā Kārļa rīcība, nepasakot īsto iemeslu, kāpēc viņš negrib precēt Raudupieti, padara viņu līdzvainīgu bērna nāvē.