Starptautiskās tiesības veido valstu prakse, kuru valstis sāk uzskatīt par vispārsaistošu, un būtiska loma šīs prakses ietekmēšanā un analīzē vienmēr ir piederējusi doktrīnai, proti, domātāju un zinātnieku analīzēm. Tādēļ valstīs, kas ir bijušas ietekmīgas starptautisko attiecību uzvedības noteikumu veidošanā, universitāšu mācībspēki ir attiecīgi veidojuši doktrīnu, kas gan analizē, gan ietekmē valstu uzvedību starptautiskajās attiecībās. Tā kā mūsdienu pasaules kārtības pamatos rodamās idejas pamatā radītas Rietumu pasaules domātāju darbos, arī starptautisko tiesību galvenie domātāji vēsturiski nākuši no šīs kultūrtelpas. Viena no tradīcijām, kas raksturo Rietumu pasaules domātāju un lēmumu pieņēmēju mijiedarbību, ir aktīva akadēmiskā diskusija par lēmumiem un tās rezultātu publicēšana, tostarp dibinot akadēmiskus žurnālus starptautiskajās tiesībās. Senākie starptautisko tiesību izdevumi ir žurnāls American Journal of International Law, kas iznāk kopš 1907. gada, un gadagrāmata British Yearbook of International Law, kas iznāk kopš 1920. gada. Savukārt gadagrāmata Annuaire francais de droit international ir dibināta 1955. gadā.

Mūsdienu pasaulē daudzās valstīs ir aktīva starptautisko tiesību akadēmiskā izpēte, un tādēļ visos pasaules kontinentos dažādās valstīs ir izveidoti starptautisko tiesību žurnāli. Vēl vairāk ir dažādu starptautisko tiesību specializēto tēmu vai jomu žurnālu, piemēram, cilvēktiesībās, vides tiesībās, arbitrāžā un tā tālāk. 2001. gadā šādu žurnālu saimei pievienojās arī “Baltijas starptautisko tiesību gadagrāmata”, kas iznāk angļu valodā ar oficiālo nosaukumu Baltic Yearbook of International Law un kas īpašu uzmanību velta tām starptautisko un Eiropas tiesību tēmām, kas ir aktuālas Baltijas valstīm. “Baltijas starptautisko tiesību gadagrāmata” ir kļuvusi par nozīmīgu doktrīnas un informācijas avotu, un tādēļ uz to bieži rodamas atsauces starptautiskajā doktrīnā un praksē. Gadagrāmatas mērķis ir stimulēt Baltijas valstu tiesību zinātniekus publicēt savus pētījumus visā pasaulē pieejamā žurnālā, kā arī piedāvāt pētījumus par šīm tēmām plašam lasītāju lokam.

Kopš 2001. gada gadagrāmata tiek iespiesta vienā no lielākajām starptautiski atzītām juridiskās literatūras izdevniecībām Brill | Nijhoff (Nīderlande). No 2001. līdz 2018. gadam gadagrāmata tika izdota sadarbības līguma ietvaros starp šo izdevniecību un Lundas Universitātes (Lunds universitet) Raula Vallenberga institūtu (Raoul Wallenberg Institute) Zviedrijā. Raula Vallenberga institūts šajos gados bija gadagrāmatas redakcijas mājvieta. Kopš 2018. gada tās redakcija atrodas 1998. gadā Zviedrijas un Latvijas valdības dibinātajā Rīgas Juridiskajā augstskolā (Riga Graduate School of Law), kas tika dibināta, lai pēc neatkarības atjaunošanas sekmētu Latvijas kapacitāti starptautisko, tostarp cilvēktiesību un Eiropas Savienības tiesību, jomā. Augstskola pārņēma gadagrāmatas izdošanu ar 17. sējumu, kas bija veltīts trīs Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – simtgadei, noslēdzot sadarbības līgumu ar izdevniecību Brill | Nijhoff. Gadagrāmata tiek lasīta un citēta visur pasaulē gan drukātajā, gan elektroniskajā formātā. Gadagrāmatas saturs ir pieejams ne tikai izdevniecības Brill | Nijhoff tīmekļa vietnē, bet arī vienā no pasaulē lielākajām juridiskās informācijas datubāzēm HeinOnline, kas publicē gadagrāmatas rakstus kopš 1. sējuma. Sējumu struktūra ir nemainīga – tā iesākas ar visaptverošu sējuma raksturojumu, kam seko tematiski raksti, un katra sējuma noslēgumā ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iepriekšējā gada nozīmīgāko starptautisko tiesību prakses elementu apskats starptautisko tiesību kontekstā. Sējuma apjoms parasti ir no 350 līdz pat 450 lappusēm. Gadagrāmatas rakstu izmantošanas statistika liecina par starptautiskās juridiskās domas interesi par Baltijas valstu zinātnieku sasniegumiem.

Gan padomju okupācijas laikā, gan jo īpaši pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas tās bija gan starptautisko tiesību ekspertu apspriežu, gan aktīvu ārpolitisko darbību subjekts. Baltijas valstu okupācijas un to seku jautājums kļuva par daudzu starptautisko tiesību publikāciju tēmu. Šajā akadēmiskajā debatē praktiski nebija pārstāvēti pašu pētāmo valstu juristu viedokļi un pieredze. Šis fons radīja nepieciešamību izveidot starptautiski pieejamu juridisku žurnālu, kas veltīts starptautisko tiesību jautājumiem un kurā Baltijas valstu zinātnieki varētu publicēt savus pētījumus. Ineta Ziemele 2001. gadā tika ievēlēta par Sēderberga (Söderberg) profesori Lundas Universitātes Raula Vallenberga institūtā Zviedrijā, un institūta vadība bija gatava atbalstīt ideju par gadagrāmatas izdošanu. I. Ziemele kļuva par gadagrāmatas zinātnisko redaktori.

Gadagrāmatas redakcionālo politiku nosaka tās galvenie redaktori. Tai ir redaktoru padome, kurā darbojas Baltijas valstīs zināmi starptautisko tiesību eksperti. Gadagrāmatai ir arī konsultatīvā padome, kurā darbojas pasaulē atzīti dažādu starptautisko tiesību jomu eksperti un kurai īpaši sākuma posmā bija ļoti liela nozīme, lai sniegtu atbalstu ar padomu par gadagrāmatas virzību, kā arī lai izplatītu informāciju par šādas gadagrāmatas izdošanu. Visi iesniegtie raksti tiek recenzēti, to nodrošina redaktoru padome kopā ar konsultatīvo padomi.

Atzīmējot “Baltijas starptautisko tiesību gadagrāmatas” 20 gadu pienesumu modernas starptautisko un Eiropas tiesību zinātnes veidošanā Baltijas valstīs un Baltijas zinātnieku darbu popularizēšanā pasaulē, kā arī pievēršanos daudzām Baltijas valstīs aktuālām jaunām tiesību zinātnes tēmām, nozīmīgākie gadagrāmatas raksti tika apkopoti īpašā grāmatā I. Ziemeles zinātniskajā redakcijā “Starptautiskās tiesības no Baltijas skatupunkta” (International Law from a Baltic Perspective, Leiden, Brill | Martinus Nijhoff, 2020).

2022. gadā iznāca 20. gadagrāmatas sējums. Lai arī tēmu loks ir bijis ļoti plašs, tomēr gadagrāmatā īpaši rodami pētījumi par Baltijas valstu nepārtrauktību un okupācijas sekām. Gadagrāmatā iekļautie zinātnieku pētījumi norāda uz to, ka robežas tiesību nozaru starpā izplūst. Tādēļ gadagrāmatā arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pārsniedz klasiskās starptautisko tiesību robežas, norādot uz dažādu sociālo fenomenu savstarpējo saikni un kopsakarībām.

Laikā, kad pirmo sējumu redakcija atradās Lundas Universitātes Raula Vallenberga institūtā, galvenā redaktore bija I. Ziemele, redkolēģiju veidoja tā laika starptautisko tiesību pētnieki un praktizējoši juristi Baltijas valstīs: Eigidijs Bieļūns (Eigidijus Bieliūnas), Aivars Fogels, Tanels Kerikmē (Tanel Kerikmäe), Egils Levits, Dītrihs Andrejs Lēbers (Dietrich Andre Loeber), Reins Millersons (Rein Müllerson), Vilens Vadapals (Vilenas Vadapalas), Pēteris Zilgalvis. Ar 6. sējumu redkolēģijai pievienojās Kristīne Krūma, kā arī Lauri Melkso (Lauri Mälksoo) un Daiņus Žaļims (Dainius Žalimas). Savukārt konsultatīvajā padomē bija uzaicināti 14 starptautisko tiesību zinātnieki no Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) ievērojamākajām tiesību augstskolām.

Redkolēģijas sastāvs nedaudz mainījās līdz ar gadagrāmatas nonākšanu Rīgas Juridiskās augstskolas atbildībā. Sējuma galvenie redaktori, sākot ar 13. sējumu, pārstāvēja Latviju, Igauniju un Lietuvu – I. Ziemele, L. Melkso un D. Žaļims, redkolēģijai pievienojās Baltijas valstu starptautisko tiesību zinātnieki Līra Jakulevičiene (Lyra Jakulevičienė), Kristi Landa (Kristi Land), Mārtiņš Mits un Renē Verks (René Värk), konsultatīvajā padomē darbojās 12 starptautisko tiesību zinātnieki no Francijas, Islandes, Lielbritānijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, Vācijas. Redakcijas darbu administrē Ligita Gjortlere.

Vairāk nekā 20 gadu laikā gadagrāmatā publicēti 195 raksti, kurus sarakstījuši 215 autori no 36 pasaules valstīm.

“Baltijas starptautisko tiesību gadagrāmata” apliecina zināmu briedumu, ko visās trijās Baltijas valstīs ir sasniegusi starptautisko tiesību un Eiropas tiesību doma un pētniecība.

Visos sējumos ir iekļauts pārskats par visu trīs Baltijas valstu starptautisko juridisko praksi attiecīgajā gadā, kas ir nozīmīgs Baltijas gadagrāmatas pienesums. Gadagrāmatai ir nozīmīga funkcija, jo tā sniedz pārskatu par vissvarīgākajām iezīmēm valstu praksē un padara šo informāciju pieejamu lasītājiem visā pasaulē. Tā ir vienīgais avots, kas piedāvā šādu informāciju par Baltijas valstu starptautisko juridisko praksi.

Lai arī nepastāv īpašs pētījums par to, kāda ietekme varētu būt gadagrāmatā publicētajiem pētījumiem uz norisēm sabiedrībā, galvenās starptautisko tiesību mācību grāmatas angļu valodā ietver atsauces un citē rakstus, kas publicēti gadagrāmatā. Vienas no autoritatīvākajām starptautisko tiesību grāmatām – Džeimsa Kroforda (James Crawford) “Braunlija starptautisko publisko tiesību principi” (Brownlie’s Principles of Public International Law) – jaunākajā, devītajā 2019. gada izdevumā gadagrāmata ir iekļauta citu tās pamatā esošo avotu vidū. Savukārt datubāzē HeinOnline visvairāk citētie ir ar Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu saistītie raksti. Otra lielākā citēto rakstu grupa ir veltīta kibervidei un kiberuzbrukumu juridiskajai analīzei.