Amerikas suņu pļavērcēm raksturīga pļavērču ģintij Dermacentor tipiska uzbūve. Kāpuriem ir sešas kājas, bet nimfām un imago – astoņas kājas.

Dermacentor variabilis ir sarkanbrūnas līdz brūnas pļavērces ar sudrabaini pelēku rakstu uz skutuma (muguras vairoga). Ķermenis ir muguras un vēdera virzienā saplacināts, 3,6–7 mm garš, ar 11 festoniem (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa aizmugurējām malām). Mātītes ir augumā lielākas par tēviņiem, un paēdušām ķermeņa izmēri var sasniegt 15 mm. Kāpuri ir apmēram 0,6 mm gari, pelēki. Nimfas ir apmēram 0,9 mm garas, dzeltenīgi brūnas; paēdušas iegūst gaiši pelēku nokrāsu. Amerikas suņu pļavērcēm acis atrodas muguras vairoga sānu malās. Gnatosomas pamatne ir četrstūrveida. 

Amerikas suņu pļavērcēm ir triju saimnieku dzīves cikls, kas ilgst 1–2 gadus. Dzīves cikla ilgumu ietekmē temperatūra, mitrums, vējš un saimniekorganismu pieejamība. Ideālos apstākļos laboratorijā dzīves cikls ilgst 54 dienas. Katrai kustīgajai pļavērču attīstības stadijai ir viena barošanās uz cita saimniekorganisma. Raksturīgās attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa un imago.

Amerikas suņu pļavērču mātītes sūc asinis apmēram 6–13 dienas un, kad ir pilnībā paēdušas, nokrīt no saimniekorganisma. Pēc 4–10 dienām mātītes augsnē dēj 4000 līdz 6500 olas. Atkarībā no gaisa temperatūras pēc 26–40 dienām no olām izšķiļas kāpuri. Tie uz augsnes vai zemas veģetācijas meklē saimniekorganismus – sīkos zīdītājus, piemēram, peles. Kāpuri sūc asinis 2–14 dienas. Labvēlīgos apstākļos bez barošanās kāpuri var izdzīvot 11 mēnešus. Pieēdušies kāpuri nokrīt no saimniekorganisma un novelkas (nomaina veco ķermeņa apvalku). Izveidojas nimfa. Tas var notikt nedēļas laikā, tomēr parasti aizņem ilgāku laiku. Nimfas parasti meklē nedaudz lielākus saimniekorganismus, jenotus vai oposumus, lai barotos. Neēdušas nimfas var izdzīvot sešus mēnešus. Nimfas sūc asinis 3–10 dienas. Paēdušas tās nokrīt no saimniekorganisma un novelkas augsnē. Izveidojas pieaugušas Amerikas suņu pļavērces. Process var ilgt no trijām nedēļām līdz pat vairākiem mēnešiem. Imago barojas uz lielajiem zīdītājiem. Bez barošanās var izdzīvot divus gadus. Amerikas suņu pļavērču pārošanās notiek uz saimniekorganisma. Pēc olu dēšanas mātītes iet bojā. Tēviņi barojas ar asinīm 1–2 dienas. Pēc tam tie pārvietojas pa saimniekorganismu, meklējot mātītes. 

Amerikas suņu pļavērces sastopamas galvenokārt Ziemeļamerikas austrumu daļā un Kalifornijā. Izplatības areāla ziemeļu daļā Dermacentor variabilis ir aktīvas no aprīļa līdz augustam (ar maksimumu maijā un jūnijā), bet Virdžīnijā to aktivitāte ir no aprīļa līdz septembrim vai oktobrim (ar maksimumu no maija līdz jūlijam). Floridā Amerikas suņu pļavērces ir aktīvas no aprīļa līdz jūlijam, jo to aktivitāti ievērojami ietekmē augsta gaisa temperatūra vasarā un zems gaisa mitrums ziemā. Amerikas suņu pļavērces sastopamas arī dažviet Kanādā un Meksikā.

Amerikas suņu pļavērces sastopamas mežainos, krūmainos vai ar garu zāli apaugušos apvidos un mežmalās. Pieaugušās Dermacentor variabilis visbiežāk uzbrūk lielajiem zīdītājiem, arī mājdzīvniekiem un cilvēkiem. Tās bieži atrodamas uz suņiem. Cilvēkiem tās parasti pārvietojas uz galvas apvidu. Kāpuri un nimfas uzbrūk sīkajiem zīdītājiem. Amerikas suņu pļavērces ziemo augsnē.

Latvijā Amerikas suņu pļavērces nav sastopamas. 

Dermacentor variabilis pārnēsā dažādus slimību izraisītājus, to skaitā Klinšaino kalnu plankumainā drudža izraisītāju (Rickettsia rickettsii), tularēmijas izraisītāju (Francisella tularensis), anaplazmozes izraisītāju (Anaplasma phagocytophilum) un ērlihiozes izraisītāju (Ehrlichia chaffeensis). Slimību izraisītāji izplatās asins sūkšanas laikā. Slimības simptomi parādās pēc vairākām dienām. Klinšaino kalnu plankumainais drudzis ir sezonāla slimība, jo tiešā veidā saistīta ar pieaugušajām pļavērcēm. Uzskata, ka Laimas slimības izraisītāju Borrelia burgdorferi šīs pļavērces nepārnēsā. Amerikas suņu pļavērces suņiem var izraisīt ērču paralīzi. Šo pļavērču kodiena rezultātā saimniekorganisma asinīs nonāk ērces siekalas, kas satur paralīzi izraisošus neirotoksīnus. Ja pļavērces netiek noņemtas, nāve var iestāties elpošanas refleksu apstāšanās rezultātā. Ja pļavērce tiek noņemta, atveseļošanās notiek 1–3 dienu laikā. Šāda ērču izraisītā paralīze novērota arī cilvēkiem.