Plānošana palīdz komandieriem radīt un komunicēt vienotu redzējumu starp komandieriem un viņu štābiem, padotajiem komandieriem un sadarbības partneriem.
Plānošana ir gan nepārtraukta, gan cikliska operāciju procesa aktivitāte. Lai gan plānošana var uzsākt operāciju procesu, tā nebeidzas ar sagatavotu pavēli. Operācijas sagatavošanas un izpildes fāzē plāns tiek nepārtraukti pārskatīts un koriģēts atbilstoši situācijas izmaiņām. Padotie ar novērtējumu sniedz atsauksmes par to, kas plānā darbojas un kas nedarbojas un kā vienības varētu uzlabot sniegumu. Atsevišķos gadījumos komandieris var pieņemt lēmumu, ka pašreizējās pavēles neatbilst situācijai, un atcelt tās kopā jau ar izstrādātajiem papildu plāna atzariem “ja nu kas (gadās)?” (branches “what if?”) vai operācijas turpinājumiem “ko tālāk (darīt)?” (sequels “what’s next?”). Šādos gadījumos tā vietā, lai piekoriģētu plānu, komandieris no jauna noformulē problēmu un izveido pilnīgi jaunu plānu, lai atrisinātu situāciju.
Plānošana var būt izteikti strukturēta, iesaistot komandieri, štābu, padotos komandierus un citus, lai izveidotu pilnībā sinhronizētu plānu vai pavēli. Plānošana var būt arī mazāk strukturēta, piemēram, iesaistot tikai konkrētajā situācijā vada komandieri un nodaļu komandierus, ātri nosakot ātrā uzbrukuma manevra shēmu. Plānošana tiek veikta dažādiem plānošanas līmeņiem gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Atkarībā no vienības līmeņa un situācijas apstākļiem, vienības un apakšvienības var plānot gados, mēnešos, nedēļās, dienās, stundās un minūtēs.
Plānošana parasti ir balstīta uz nepilnīgām zināšanām un pieņēmumiem par nākotni. Plānošanā nevar pilnīgi precīzi paredzēt, kādi būs operācijas efekti, kāda precīzi būs pretinieka rīcība vai kā civiliedzīvotāji izturēsies pret draudzīgiem vai pretinieka spēkiem. Neskatoties uz to, plānošanas procesā rastajai izpratnei un gūtajām mācībām ir ļoti liela pievienotā vērtība. Pat ja vienības neizpilda plānu precīzi kā iecerēts, un tā parasti notiek, plānošanas procesa rezultātā tiek uzlabota situācijas izpratne, kas veidos pamatu, nākotnē pieņemot lēmumus. Katra militārā aktivitāte gūst labumu no jebkura plānošanas procesa.
