Īslīces pagasts atrodas Zemgalē, Bauskas novada dienvidu daļā. Attālums no pagasta centra – ciema Rītausma – līdz novada centram – Bauskai – ir 3 km. Īslīces pagasta kopējā platība ir 103,07 km². Pagasta administratīvais centrs atrodas Rītausmās. Īslīces pagastā ir četri ciemi: Ādžūni, Bērzi, Pastališķi un Rītausmas.

Īslīces pagasta ģerbonis ir vairogs, kas šķelts no kreisās puses ar zilu šaurspāri; pirmajā laukā – zaļa četrlapu āboliņa lapa uz sudraba fona, otrais lauks – piecreiz šķelts no kreisās ar zeltu un melnu. Ģerbonis, kā pagasta simbols oficiāli apstiprināts 2006. gada 18. decembrī.

Īslīces pagasts robežojas ar Bauskas novada Ceraukstes, Gailīšu un Rundāles pagastu un Bauskas pilsētu, kā arī Lietuvas Republikas Šauļu apriņķa Pakrojas rajona Žeimes pagastu.

Īslīces pagasts ietilpst Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā – Zemgales līdzenumā. Pauguru Īslīces pagastā nav, zemes virsmas augstums dienvidrietumu daļā sasniedz tikai 40 metrus virs jūras līmeņa, līdzenums lēzeni pazeminās ziemeļu virzienā. Dabiskajā reljefā vienīgos padziļinājumus veido upju gultnes un palienes. No upēm lielākā ir Mūsa, kas veido Īslīces un Ceraukstes pagasta dabisko robežu. Gan Mūsa, gan citas upes – Īslīce, Plānīte, Mazplānīte, Svirkale, Melnupīte, Murdzenis un Kaucis – ietilpst Lielupes baseinā. Pagastā ezeru un purvu nav, bet mežu platība ir tikai 111 ha. Augsnes cilmiezi galvenokārt veido vidējie un vieglie bezakmeņu māli, mālsmilts un smilšmāls. Dziļāk atrodas dolomīta slānis, kas atsedzas Mūsas krastos.

Īslīces pagastā dominē velēnu karbonātaugsnes, un tās pieder pie pašām auglīgākajām Latvijā. Tā ir nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorija, kur zemes auglība pārsniedz 60 balles. Aramzemes platība ir 7483,7 ha, pļavas un ganības – 380,4 ha, augļu un ogu dārzi – 26,1 ha (2020. gada dati).

Pagastā atrodas dabas liegums, Natura 2000 teritorija 2 ha platībā, kur ir viena no nedaudzām sarkanvēdera ugunskrupja (Bombina bombina) atradnēm Latvijā.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

Iedzīvotāju blīvums Īslīces pagastā ir 25 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

Īslīces pagasta teritorijā atrasti daudzi savrupatradumi, kas liecina par apdzīvotību jau kopš akmens laikmeta. Arheoloģisko pieminekļu statuss piešķirts Spradžu apmetnei un senkapiem, kas datēti ar vidējo un vēlo dzelzs laikmetu, kā arī Ružu un Bajāru-Jaunzemju viduslaiku kapsētām. 13. gs. sākumā mūsdienu Īslīces pagasta teritorija ietilpa zemgaļu apdzīvotajā Upmales zemē. 1254. gadā, kad Vācu ordenis Livonijā un Rīgas bīskaps savā starpā sadalīja Zemgali, Upmales zemē tika pieminēta viena mazāka teritoriālā vienība – Plāne. Tā nonāca bīskapa pakļautībā. Arī vēlākos dokumentos pieminēts Plānes vārds. Šo zemgaļu apdzīvoto novadu var identificēt kā teritoriju, kas atrodas Mūsas kreisajā krastā un kurā ietilpst Īslīces un Plānītes upju baseini. Plānes zemes nosaukums tiek saistīts tieši ar Plānītes upīti, kuru Lietuvā sauc par Ploni. 1290. gadā Vācu ordenis Livonijā piesavinājās arī īpašumus Zemgalē, kas piederēja Rīgas arhibīskapam, pamatojoties uz savu ieguldījumu, kad tika apspiesta pēdējā zemgaļu sacelšanās.

Nākamajos gadsimtos šeit bija mazapdzīvots apvidus, jo liela daļa zemgaļu vai nu tika iznīcināti karos, vai arī aizgāja uz Lietuvu. Vācu ordenis Livonijā šo teritoriju sākotnēji pārvaldīja no Mežotnes, vēlāk, no 15. gs. vidus, administratīvais centrs atradās Bauskas pilī un mūsdienu Īslīces pagasta teritorija ietilpa Bauskas fogtejā. Tagadējā Īslīces pagasta zemes Vācu ordeņa Livonijā mestrs Johans fon Mengede (Jochann von Mengede) 15. gs. 60. gados izlēņoja vasaļiem. 1513. gadu var uzskatīt par pirmsākumu Īslīces (Isliz) muižai,  kura vēlāk kļuva par pusmuižu, kad par muižas centru kļuva Kaucminde (Kauzmünde). Otra lielā muiža bija Bornsminde (Bornsmünde), kur fon Šepingu (von Schoeppingk) dzimta saimniekoja vairāk nekā četrus gadsimtus – no 15. gs. beigām līdz pat 1920. gadam. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā šī teritorija administratīvi atradās Bauskas pilskunga iecirknī un Bauskas draudzes novadā, vēlāk – Krievijas Impērijas Kurzemes guberņas Bauskas apriņķī.

19. gs. pirmajā pusē visa vēlākā Īslīces pagasta teritorija piederēja trim muižām: Greizdarbei (Greiersdorf), Bornsmindei un Kaucmindei (1833. gadā Bornsmindes  īpašnieks saviem īpašumiem pievienoja arī Greizdarbes muižu). Daudzas senākās mazās muižas kļuva par pusmuižām, Bornsmindei tādas bija Bērzumuiža jeb Plānborne (Planenborn), Jaunā muiža (Neuhof), Augšgaļu (Auschgall) muiža un Struku (Strucken) muiža. Savukārt par Kaucmindes pusmuižām kļuva Īslīces muiža, Ezeres muiža (Essernhof) un Dzirkales (Dsirkaln) muiža. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Kurzemes guberņā izveidojās muižu pagasti, kuriem tika doti lielo muižu nosaukumi. 1891. gadā pēc Bauskas apriņķa zemnieku lietu komisāra rīkojuma notika muižu pagastu apvienošana. Bornsmindes, Greizdarbes un Kaucmindes pagastu pārstāvji lēma par apvienošanos, un jaunais pagasts saglabāja Bornsmindes nosaukumu.

1921. gada maijā tika mainīta Latvijas un Lietuvas robeža un tā rezultātā Bornsmindes pagastam tika pievienotas Viteiku, Pastališķu, Miknuņu, Rudeņu, Lībiešu, Stāģeļu (Stogelišķu), Šķibeļu sādžas un Pograničas muiža. Agrārās reformas gaitā 20. gs. 20. gados pagasta muižu zeme tika sadalīta jaunsaimniecībām. 1925. gadā, kad tika latviskoti daudzu pagastu nosaukumi, Bornsmindes pagastu pārdēvēja par Īslīces pagastu.

1935. gadā Īslīces pagasta teritorija aizņēma 98,6 km² un tajā mitinājās 2195 iedzīvotāji. Latviešu īpatsvars tolaik bija 87,2 %. Pagastā bija 387 zemnieku saimniecības, divas tvaika dzirnavas un vienas vējdzirnavas, divas kokzāģētavas, pienotava un septiņi pārtikas veikali.

Padomju Savienības okupanti 1941. gada 14. jūnijā no Īslīces pagasta deportēja 33 iedzīvotājus, bet 1949. gada 23. martā – 78.

Otrreizējās padomju okupācijas laikā, 1945. gadā, Īslīces pagasta teritorijā izveidoja trīs administratīvi teritoriālās vienības – Īslīces, Lībiešu un Plānītes ciemu –, bet pašu pagastu 1949. gada nogalē likvidēja. 1954. gadā Plānītes ciemu pievienoja Īslīces ciemam, kuram 1963. gadā pievienoja daļu no likvidējamiem Bauskas un Rundāles ciemiem, bet 1966. gadā – arī daļu no Lībiešu ciema. Savukārt tajā pat 1966. gadā daļu no Īslīces ciema teritorijas (ieskaitot bijušo Bornsmindes un Kaucmindes muižu centrus) pievienoja Pilsrundāles ciemam.

Pēc Otrā pasaules kara Īslīces pagastā notika kolektivizācija, kad tika izveidotas vairākas nelielas kolektīvās saimniecības (kolhozi) un padomju saimniecības (sovhozi). Vēlāk tās tika apvienotas, un 1966. gadā šeit atradās padomju saimniecība “Īslīce” 3347 ha platībā, kā arī trīs kolektīvās saimniecības: Ļeņina kolhozs 2348 ha platībā, “Komunārs” 2636 ha platībā un “Priekšzīme” 1596 ha platībā. Šīs trīs kolektīvās saimniecības 1975. gadā tika apvienotas vienā lielā Ļeņina kolhozā.

1990. gadā tika atjaunots Īslīces pagasts bijušā Īslīces ciema robežās. 2000. gadā pagastā bija 4377 iedzīvotāji, no tiem latviešu bija 70,9 %, krievu – 10,2 % un lietuviešu – 9,1%. Kopš 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas Īslīces pagasts atrodas Bauskas novadā. No 2020. gada pagasta teritorija ir nedaudz samazinājusies un zaudējusi daļu no iedzīvotājiem, jo Bērzkalnu ciema teritorija tika pievienota Bauskas pilsētai.

Piemiņas akmens un piemiņas birzs ģenerālim Krišjānim Berķim atrodas viņa dzimto māju “Bērzukrogs” vietā. Pie bijušā pagasta nama, kas atradās Īslīču mājās, ir izveidota piemiņas vieta “Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībniekiem, represētajiem, pasaules kara ceļos zudušajiem”.

2022. gada 1. martā Īslīces pagastā bija reģistrēti 272 uzņēmumi. Ekonomikas pamatnozare ir lauksaimniecība. Pēc apgrozījuma lielākais pagasta uzņēmums ir SIA “PS Līdums”, kas specializējies graudaugu audzēšanā. Otrajā vietā ierindojas kravu autotransporta uzņēmums SIA “Juvi”, trešajā vietā – būvniecības uzņēmums SIA “Kvintets M”. Pie lielākajām ražotnēm pēc apgrozījuma pieder arī SIA “LAMELA”, kas izgatavo būvniecības nozarei vajadzīgos zāģmateriālus, un plastmasas būvelementu ražotājs SIA “A.V.U.” Zemnieku saimniecību vairākums specializējas graudkopībā, savukārt lopkopība un dārzkopība ir mazāk izplatītas. SIA “Kaucis” izveidojis vīna ražotni un šo dzērienu izgatavo no Īslīces pagastā audzētām vīnogām.

Pagasta teritorijā visai blīvu ceļu tīklu veido valsts vietējie un pašvaldības autoceļi. Garākais ar asfaltbetona segumu klātais Latvijas vietējais autoceļš ir V1028 (Bauska–Bērzi–Lietuvas robeža), un tas šķērso Īslīces pagasta teritoriju no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem. Savukārt garākais ar šķembu un grants segumu klātais valsts vietējais autoceļš ir V1029 (Ziedoņi–Bērzi–Lībieši–Lietuvas robeža), un tas šķērso pagastu no ziemeļiem uz dienvidiem. Citi valsts autoceļi Īslīces pagastā veido īsākus posmus.

Autobusu satiksmi ar novada centru Bausku nodrošina a/s “NORDEKA” transports. Visbiežāk autobusi kursē uz Rītausmu ciemu, uz citām apdzīvotām vietām ir tikai daži reisi dienā.

Īslīces pagastā darbojas Īslīces pamatskola, kura atrodas Bērzu ciemā. Tai ir divas struktūrvienības – pirmskolas izglītojamo grupas Rītausmu ciemā. Īslīces pamatskolas vecākā daļa uzcelta 1887. gadā, jaunais mācību korpuss – 1993. gadā, bet sporta zāle – 2000. gadā.

Īslīces kultūras nams atrodas Rītausmu ciemā. Tas tika uzbūvēts kā Ļeņina kolhoza klubs 20. gs. 70. gados. Īslīces kultūras namā notiek gan vietējās nozīmes koncerti un pasākumi, gan Bauskas novada un Latvijas mēroga sarīkojumi un konkursi, pieaugušo un skolēnu deju skates un starptautiskais mūzikas festivāls “Aprīļa pilieni”. Pasākumus apmeklē apmēram 11 000 apmeklētāju gadā, ikdienā darbojas 10 pašdarbības kolektīvi un pulciņi, kopskaitā vairāk kā 160 dalībnieki.

Pagastā darbojas divas publiskās bibliotēkas – Ādžūnu un Rītausmu ciemā.

Latvijas armijas komandieris un kara ministrs ģenerālis K. Berķis dzimis Bērzukrogā. Tulkotājs, žurnālists, redaktors, aktieris un režisors Augusts Neilands-Kokalis dzimis Ģīļos. Ģeogrāfs, Latvijas Universitātes profesors un Ģeogrāfijas fakultātes dekāns Ģederts Ramans 20. gs. 30. gados uzcēla ģimenes māju Saulgožus, kur dzīvoja arī viņa dēli – komponists, mācībspēks un skaņu režisors Ģederts Ramans un ģeogrāfs, Latvijas Valsts universitātes docents un Ģeogrāfijas fakultātes dekāns Kamils Arturs Ramans. Aktierim Uldim Dumpim dzimtās mājas ir Dumpjos. Vēl Īslīces pagastā dzimuši gleznotāji Vilis Linga un Teodors Karaša, tēlniece Lūcija Žurgina, dzejnieks, pedagogs un kordiriģents Ziedonis Purvs, kodolfiziķis Ludvigs Pelēķis.