Baiba Bičole ir piecu dzejas krājumu, vienas izlases un viena bilingvāla izdevuma autore. Latviešu modernās dzejas pārstāve, kura tajā saglabājusi dziļu latvisko identitāti. Dzejā dominē romantiski juteklisks pasaules skatījums, dzīvības daudzveidības un mainīguma cildinājums iepretim laikmeta postam un dramatismam; dzejai raksturīga dabas un kosmosa reāliju, laikmeta radīto psiholoģisko konfliktu ekspresitāte, izteikta sievišķā un sievišķības reprezentācija, folkloras tēlainība un asociācijas. Dzeja galvenokārt brīvā panta formā. Rakstījusi arī angļu valodā.

Dzimusi literatūrvēsturnieka Jāņa Bičoļa un baltu filoloģes Līvijas Bičoles ģimenē. 1944. gadā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju.

Mācījusies Rīgas pilsētas 45. pamatskolā Pārdaugavā, Natālijas Draudziņas ģimnāzijā un Biržu skolā. Izglītību turpināja latviešu bēgļu skolā Hersbrukā. Atsevišķos kursos Ņujorkā (New School for Social Research) studēja literatūru un mākslas vēsturi.

1954. gadā apprecējās ar gleznotāju un grāmatu ilustratoru Ilmāru Rumpēteri. Laulībā dzimis dēls Ilmārs un meita Rita Laima.

1950. gada Ziemassvētkos izceļoja uz ASV, dzīvoja Ņujorkā, Baltimorā Merilendā un pēc tam atkal Ņujorkas tuvumā. Bija latviešu valodas un literatūras skolotāja vasaras skolā Beverīnā un Ņujorkas latviešu skolā Jonkersā. Bija korektore žurnālos “Universitas” un “Latvju Māksla”, no 1987. gada laikraksta “Laiks” korektore, vēlāk redaktore (1993–1997). 

Akadēmiskās organizācijas “Ramave” un Latviešu preses biedrības biedre, līdzdarbojās Elles ķēķa grupā.

Pirmie dzejoļi radušies jau astoņu gadu vecumā, pie dzejošanas atgriezusies, nonākot ASV. 1953. gadā ASV jauniešu žurnālā “Raksti” tika publicēti pirmie dzejoļi: “Vakara noskaņa”, “Cēsu degšana” un “Iela Baltimorē”. Jau ar pirmajām dzejas publikācijām un dzejas lasījumiem 20. gs. 50. gadu beigās B. Bičole pavēra jaunus apvāršņus, atklāja izteikti sievišķīgu pasauli, romantiski juteklisko pasaules redzējumu, dzīvības daudzveidību, sievietes “ziedēšanu”, pilnbriedu, auglību un pilnasinību. Viņas dzejā saplūst dabas procesi ar sievietes un sievietes mātes izjūtām, izmantojot dzejas poētikas līdzekļus un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, atklāta emocionalitāte un intimitāte, jūtama folkloras ietekme, sava veida maģija un rituālas darbības.

20. gs. 50. gadu beigās B. Bičole sāka piedalīties literāros sarīkojumos, arī Elles ķēķa literārajos saietos. Viņas darbi tika publicēti žurnālos “Jaunā Gaita”, “Mēs” un citviet.

Baibai Bičolei izdoti vairāki dzejas krājumi: “Atrita” (1966), “Ceļos” (1969), “Buŗot” (1976), “Griežos” (1981) un “Citviet” (2011). Izdota dzejas izlase “Atgriežos” (1991). Kopš 1985. gada rakstīja dzeju angļu valodā. 2022. gadā tika izdota bilingvāla dabas dzejas izlase “Balts ūdensputns” / “A white waterbird” Bitītes Gundegas Vinklere (Vinklers) atdzejā. Dzeja iekļauta antoloģijās, piemēram, “100 dzejoļi Latvijai: 1918–2017” (2018), “Tilti. II” (2009), “Citā gaismā” (2005), “Nakts rotaļas” (2004), “Cīruļu zvani” (1968), “Paradīzes meklētāji” (1964), “Dzejas un sejas” (1962) un citas.

Pirmajā krājumā “Atrita” dominē dabas un erotiskās mīlestības līnija, kas turpinās arī nākamajos krājumos. Vēlāk klāt nāk seniskais dainu motīvs, folkloras tēlainība un asociācijas, Jāņi un Ziemsvētki. Krājumā “Ceļos” nostiprinās dabas un cilvēka cikliskuma poētika, mīlas lirikas šķautne un auglības cikli dabas un sievietes dzīvē. Krājumā “Buŗot” dominē izteikti spilgtas redzes “gleznas” un dzirdes asociācijas, vārdos ieslēpta maģija; senvārdi un novadu valodai raksturīgie izteicieni pavisam organiski apvienoti ar laikmetīgo dzīves izjūtu un formu. Krājums “Griežos” noskaņās iezīmē maiņas, pārmaiņas, kustību, un šo kustību iezīmē arī lidojums, dziļuma meklēšana, nevis sastingšana. Dzejas izlase “Atgriežos” ietver dažādu daiļrades posmu dzejas kvintesenci. Dzejas krājums “Citviet”, saglabājot agrāko poētiku, pievienoja spilgtas un dramatiskas laika un laikmeta zīmes, sievišķā iedaba ir vairāk rezignēta un filozofiska. Krājums veido emocionāli piepildītu stāstījumu par dzejnieci pašu, viņas mīļajiem (savējiem), par pasauli, dzīvi, latvisko un citādo; tas ir kā atskatīšanās pagātnē. Dzejnieces 21. gs. dzejā jaušams pilsētas, īpaši Ņujorkas, valdzinājums. 

Savā literārajā dzejas rokrakstā B. Bičole saglabāja latviskā un modernā saplūsmi, spilgtu tēlainību, tiešumu un vitalitāti, kas daiļrades noslēguma posmā ieguva vairāk filozofisku apcerīgumu par dabas un cilvēka ritējuma paralēlēm.

B. Bičole latviešu trimdas dzejā ienāca ar modernu dzejas vārsmu un koncentrētu izteiksmi, veidojot darbus, kuros modernas dzejas stilistiku meistarīgi sintezēja ar dziļi latviskām pamatvērtībām, pasaules un piederības izjūtu, folkloras tēlainību un asociācijām. Dzejā dominē izteikti sievišķa pasaule, kas sasaucas ar dabas cikliem un sievietes dzīves ritiem. Atstājusi paliekošu vietu latviešu lirikas sievišķajā rakstībā.

1967. gadā saņemta Zinaīdas Lazdas balva par dzejas krājumu “Atrita”. 2001. gadā saņemta Ērika Raistera piemiņas fonda balva par ilgstošu un sekmīgu darbību rakstniecībā un laikrakstā “Laiks”. 2011. gadā saņemta Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonda Krišjāņa Barona prēmija par krājumu “Citviet”.

1970. gadā B. Bičoles dzeja tika publicēta zviedru valodā žurnāla Horisont 3. numurā “Baltiešu sešdesmitie gadi lirikā un prozā” (Baltiski sextiotal i lyrik och prosa). Viņas dzeja iekļauta latviešu dzejas antoloģijā vācu valodā “Latviešu dzeja” (Lettische Lyrik, 1983), kā arī antoloģijās angļu valodā, piemēram, “Mūsdienu latviešu dzeja” (Contemporary Latvian Poetry, 1983, 1984), “Robežu maiņa, Austrumeiropas astoņdesmito gadu dzeja” (Shifting Borders, East European Poetries of the Eighties, 1993) un citās izlasēs un antoloģijās Latvijā un trimdā. 2021. gadā Vašingtonā tika publicēta dzejas izlase angļu valodā “Nogaršot upi: dzejoļi” (To Taste the River: poems), ko atdzejoja B. G. Vinklere (Vinklers).