Atlantijas harta tiek raksturota kā amerikāņu ideālistiskās, prezidenta Vudro Vilsona (Thomas Woodrow Wilson) principos balstītās diplomātijas triumfs, dažkārt tiek uzsvērts, ka šos deklaratīvos principus nebija iespējams ieviest praksē. Tomēr Atlantijas hartas principi balstījās ASV redzējumā par pēckara pasaules kārtību, un lielā mērā īstenojās vairāki tās principi. Pasaules ekonomiskās sadarbības principi, kas deklarēti Atlantijas hartā, noveda pie Starptautiskā Valūtas fonda (International Monetary Fund) un Pasaules Bankas (World Bank) izveides, kā arī Māršala plāna. Koncepcija par brīvās tirdzniecības attīstību ir tikusi konsekventi īstenota pēc Otrā pasaules kara daudzos starptautisko sarunu raundos par tirdzniecības brīvību, šai tendencei atbilst Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (General Agreement on Tariffs and Trade, GATT; 1947), ko nomainīja Pasaules Tirdzniecības organizācijas (World Trade Organization) izveidošanās (1995). Brīva preču, kapitāla, darbaspēka un pakalpojumu kustība ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem. Sociālās situācijas uzlabošanās ir bijusi Rietumu pasaules valstu iekšpolitikas viena no svarīgākajām tendencēm. Tā noveda pie bezprecedenta labklājības līmeņa pieauguma un augsta dzīves līmeņa plašās iedzīvotāju masās. Nozīmīga tendence, kas iemiesoja brīvību no bailēm, bija demokrātijas nostiprināšanās pasaulē. Tika atjaunota Vācijas okupēto Rietumeiropas valstu brīvība un demokrātiskā iekārta. Plaukstoša un stabila demokrātija izveidojās sakautajās valstīs – Rietumvācijā, Japānā un Itālijā.
Atlantijas harta, neskatoties uz tautu cerībām, nenozīmēja brīvību Austrumeiropas un Baltijas valstu tautām un tām neko nedeva. Pretēji deklarācijā minētajā par atteikšanos no teritoriāliem ieguvumiem, PSRS anektēja Baltijas valstis un plašas teritorijas uz Polijas un citu Austrumeiropas valstu rēķina. V. Čērčils no paša sākuma neuzskatīja, ka tautu pašnoteikšanās attiektos uz Britu Impērijas koloniju tautām, savukārt F. Rūzvelts bija pārliecināts, ka koloniālo impēriju laiks ir pagājis. Tomēr Eiropas koloniālās impērijas neatkarīgi no tā piedzīvoja sabrukumu 20. gs. 40.–60. gados.
10.06.2021. ASV prezidents Džo Baidens (Joseph Robinette Biden Jr.) un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons (Alexander Boris de Pfeffel Johnson) Kornvolā, Anglijā parakstīja jauno Atlantijas hartu, kas paredz līdzīgus principus. Tie ietver atbalstu demokrātijai, starptautiskajai sadarbībai, kolektīvajai drošībai, starptautiskajai stabilitātei un inovatīvai ekonomikai. Jauni uzdevumi ir cīņa pret klimata pārmaiņām, atbalsts zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, kā arī veselības aizsardzības attīstībai. Tomēr šī dokumenta nozīme nav līdzvērtīga oriģinālajai Atlantijas hartai.