1936.–1944. gads, Columbia zvaigzne Arī nākamās filmas guva pozitīvas atsauksmes; Frenks Kapra (Frank Capra) Dž. Artūrai piedāvāja lomu filmā “Dīdsa kungs dodas uz pilsētu” (Mr. Deeds Goes To Town, 1936). Tās titulvaronis, mazpilsētas lāga puisis Dīdss, mantojis 20 miljonus dolāru, nokļūst Ņujorkas intrigās. Sākotnēji skarbās žurnālistes Beibas attieksme mainās, novērtējot Dīdsa godīgumu, kas bija viena no aktiera Gerija Kūpera (Gary Cooper) varoņu raksturīgākajām iezīmēm. Filmai bija labi panākumi, piecās kategorijās to izvirzīja Amerikas Kinoakadēmijas (Academy of Motion Picture Arts and Sciences, AMPAS) balvai “Oskars”, un par tās popularitāti liecināja arī pēc tās motīviem veidotais radio iestudējums, kurā piedalījās abi galveno lomu atveidotāji, televīzijas seriāls un atkārtotas ekranizācijas. Dž. Artūras pieredze šīs filmas tapšanas laikā nebija pozitīva – filmēšanas laukumā viņai bija “lampu drudzis”, bieži vien pēc nofilmētas epizodes atgriezās viņa savā ģērbtuvē, lai raudātu vai izvemtos.
Ar G. Kūperu Dž. Artūra spēlēja arī vesternā “Līdzenuma iedzīvotājs” (The Plainsman, 1936, rež. Sesils B. Demills, Cecil B. DeMille). Mežonīgo rietumu dekorācijās abi izdzīvoja scenāristu izdomātas leģendu – mežonīgā Bila Hikoka (Bill Hickok) un Posta Džeinas (Calamity Jane) – attiecības.
Kā moderna un finansiāli neatkarīga, ar gribasspēku apveltīta lielā ekrāna amerikāniete Dž. Artūra 1936. gadā nopelnīja 119 000 ASV dolāru – vairāk nekā tā laika ASV prezidents Frenklins Rūzvelts (Franklin Delano Roosevelt) un beisbola zvaigzne Lū Gērigs (Lou Gehrig), kļūstot par vienu no starptautiski zināmākajām Holivudas zvaigznēm. Dž. Artūra ienīda mediju uzmanību, neapmeklēja saviesīgus pasākumus un nesniedza intervijas, tādējādi iegūstot iesauku “amerikāņu Grēta Garbo”.
Komēdijas “To tev līdzi nepaņemt” (You Can’t Take It With You) scenārijs ir veidots pēc Pulicera prēmiju (Pulitzer Prize) ieguvušas lugas, kuras autori ir Džordžs Kaufmans (George Simon Kaufman) un Moss Hārts (Moss Hart) un kas atklāj no bagātas un aizspriedumainas ģimenes nākušā Tonija un draudzīgas, ekscentriskas ģimenes atvases Alises attiecības. Ņujorkas Booth Theater to izrādīja 838 reizes. Filmu (1938) ekranizēja F. Kapra ar Džeimsu Stjuartu (James Stewart), Dž. Artūru, kā arī Laionelu Berimoru (Lionel Barrymore), Edvardu Ārnoldu (Edward Arnold), Ennu Milleri (Ann Miller) un citiem galvenajās lomās. F. Kapras vizualizācija, kā varētu izskatīties idealizēta ASV, septiņās kategorijās bija nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai un saņēma divas – “Labākā filma” un “Labākais režisors”.
Džīna Artūra (trešā no labās) komēdijā “To tev līdzi nepaņemt”. 1938. gads.
Avots: Columbia Pictures/Getty Images, 143926415.
Otrā filma ar Dž. Artūras, F. Kapras un Dž. Stjuarta vārdiem titros ir “Smita kungs dodas uz Vašingtonu” (Mr. Smith Goes to Washington, 1939), kuras titulvaronis – jauns politiķis – uzsāk cīņu par saviem ideāliem. Sākotnēji tā bija plānota kā turpinājums filmai “Dīdsa kungs dodas uz pilsētu” ar G. Kūperu galvenajā lomā, “Smita kungs dodas uz Vašingtonu” tomēr sižetiski nav ar to saistīta. Dž. Stjuarta atveidotais titulvaronis ir arhetipisks vienkāršais amerikānis, kuru no Vašingtonas ciniskajiem politiķiem cenšas nosargāt Dž. Artūras varone; filmā spēlē E. Arnolds, Klods Reinss (Claude Rains), Tomass Mičels (Thomas Mitchell) un citi. Pirmizrāde notika Vašingtonā, un uz to bija uzaicināti ap 4000 viesu, tostarp senatori, Augstākās Tiesas pārstāvji un citas prominentas personas – filma saņēma kritiku, bet ASV vēstnieks Lielbritānijā, Džona F. Kenedija (John Fitzgerald Kennedy) tēvs Džozefs Kenedijs (Joseph Patrick Kennedy) bija pārliecināts, ka šīs filmas izrādīšana ārpus ASV, bet jo īpaši Eiropā ASV prestižam nodarīs lielu ļaunumu. Baidoties kaut tikai uz ekrāna parādīt, kāda ir dzīve demokrātiskā valstī, “Smita kungu” aizliedza Vācijā, Itālijā un Spānijā, bet vairākās citās Eiropas valstīs to dublēja atbilstoši oficiālajai ideoloģijai, savukārt F. Kapra saņēma daudz vēstuļu, kuru autori norādīja, ka filma pārliecinājusi viņus kļūt par politiķiem.
“Smita kungs dodas uz Vašingtonu” bija otra ienesīgākā 1939. gada filma aiz “Vējiem līdzi” (Gone with the Wind, 1939, rež. Viktors Flemings, Victor Fleming; Dž. Artūra 40 gadu vecumā bija viena no četrām pārliecinošākajām pretendentēm uz Skārletas lomu filmā “Vējiem līdzi”, taču D. O. Selzniks tajā apstiprināja mazpazīstamo angļu aktrisi Vivjenu Lī, Vivien Leigh), to 11 kategorijās izvirzīja balvai “Oskars” un uzskata par vienu no visu laiku labākajām filmām. Tā bija viena no 25 filmām, ar kurām 1989. gadā savu sarakstu sāka ASV Nacionālās kino saglabāšanas padomes (United States National Film Preservation Board, NFPB) izveidotais Nacionālais Kino reģistrs (National Film Registry) un pēc tās motīviem tapušas vairākas filmas un seriāli, arī parodijas.
1939. gadā Dž. Artūra piedalījās arī mačismu glorificējošajā drāmā “Tikai eņģeļiem ir spārni” (Only Angels Have Wings, režisors H. Houkss). Nomaļas Dienvidamerikas lidostas menedžeris ir gatavs riskēt ar pilotu dzīvībām, lai iegūtu viņam svarīgu pasūtījumu, līdz pilsētā ierodas pievilcīga amerikāniete. Galvenajā lomās bija Kerijs Grānts (Cary Grant) un Dž. Artūra, filmā arī piedalījās Rita Heivorte, (Rita Hayworth, pirmā lielā loma), T. Mičels, mēmā kino zvaigzne Ričards Bartelmess (Richard Barthelmess) un citi. Režisors un pilots H. Houkss saņēma atzinību par aviopilotu portretēšanu, par specefektiem filmu nominēja balvai “Oskars”; tā bija trešā 1939. gada ienesīgākā filma.
Komēdija “Par daudz vīru” (Too Many Husbands, 1940, rež. Veslijs Raglzs, Wesley Ruggles) un vesterns “Arizona” (1940, rež. V. Raglzs) nebija komerciāli veiksmīgas, tāpat kā komēdija “Sātans un Džounsas jaunkundze” (The Devil and Miss Jones, 1941, rež. Sems Vuds, Sam Wood). Par scenāriju un Čālrza Koburna (Charles Coburn) tēlojumu filmu nominēja balvai “Oskars”, un tajā piedalās arī Roberts Kamingss (Robert Cummings).
Filmā “Pilsētā runā” (The Talk of the Town, 1942, rež. Džordžs Stīvenss, George Stevens) Dž. Artūra atveido mazpilsētas skolotāju, kura izīrējusi māju tieslietu profesoram (Ronalds Kolmens, Ronald Colman). Viņš ierodas ātrāk nekā norunāts, turklāt tieši tad, kad māju par vietu, kur paslēpties, izvēlējies no cietuma izbēdzis politiskais aktīvists (K. Grānts). Šajā kases hitā ir divas sižetiskās līnijas – romantiskā un ASV tiesu sistēmu vērtējošā. Filma septiņās kategorijās tika izvirzīta balvai “Oskars”, tostarp kategorijās “Labākā filma” un “Labākais scenārijs”; visi trīs galveno lomu atveidotāji piedalījās arī Lux Radio Theatre filmas radiolugas iestudējumā.
Pie sava mīļākā režisora Dž. Stīvensa Dž. Artūra nofilmējās arī komēdijā “Kopā jautrāk” (The More the Merrier, 1943) un pirmo, kā arī vienīgo reizi, tika nominēta balvai “Oskars” kategorijā “Labākā aktrise”. Viņas ekrāna partneri bija Džoels Makrī (Joel McCrea) un Č. Koburns, kurš saņēma balvu “Oskars” kā labākais otrā plāna aktieris. Filmas darbība norisinās Otrā pasaules kara laikā un komiskā veidā parāda, kā kara laikā tiek risināta dzīvesvietu problēma Vašingtonā. Filma tika nominēta sešām balvām “Oskars” (tostrap arī kā “Labākā filma”, “Labākais režisors”, “Labākais oriģinālstāsts un scenārijs”). 1966. gadā tapa tās atkārtota ekranizācija “Ej, neskrien!” (Walk, Don’t Run!, rež. Čārlzs Volterss, Charles Walters), kurā K. Grānts nospēlēja savu pēdējo kinolomu. Pēc filmas “Kopā jautrāk” Dž. Artūra bija izpildījusi līgumsaistības ar Columbia; studija par savu nākamo zvaigzni padarīja R. Heivorti.