Lēdmanes pagasts ir pagasts Vidzemē, Ogres novada vidusdaļā, 68 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas un 30 km attālumā no novada centra Ogres.

Lēdmanes pagasts robežojas ar Ogres novada Jumpravas, Krapes, Lauberes, Lielvārdes, Madlienas un Rembates pagastu, kā arī Aizkraukles novada Skrīveru pagastu.

Lēdmanes pagastā atrodas 13 apdzīvotas vietas: Aviekste (skrajciems), Bekas (vidējciems), Bricēni (mazciems), Everti (mazciems), Lēdmane (lielciems), Mizas (mazciems), Rītarasas (skrajciems), Rozītes (mazciems), Tīrumnieki (skrajciems), Tomēni (mazciems), Tropmači  (mazciems), Tūjas (mazciems) un Vālodzes (mazciems).

Pagasta centrs ir Lēdmane, kurā atrodas Ogres novada pašvaldības Lēdmanes pagasta pārvalde.

Lēdmanes pagasta platība ir 78,1 km², iedzīvotāju skaits 2024. gadā – 1119. Gandrīz puse pagasta iedzīvotāju dzīvo pagasta centrā Lēdmanē.

Pagasts izveidots pēc 1866. gadā pieņemtā Krievijas Impērijas Baltijas guberņu pagastu pašvaldību likuma. Tā nosaukums veidojies no vēsturiskā pagasta centra – Lēdmanes muižas (Ledemannshof).

Pagastam ir ģerbonis – dalīts pēdā ar viļņu griezumu (zaļš ar zeltu), augšējā laukā zelta dzirnakmens. 

Pagasta teritorija atrodas Viduslatvijas nolaidenumā, reljefs ir lēzeni paugurains. Lēdmanes pagastā ir maz mežu, tie aizņem mazāk nekā 30 % no kopējās pagasta teritorijas.

Pie bijušā Aviekstes dzirnavu kroga atrodas Aviekstes ūdenskrātuve jeb mākslīgi veidotais Dzirnavu ezers.

Lielākā upe pagastā ir Ogre, mazākas upes ir Aviekste un Lobe. Ir arī vairākas mazas upītes, kuras meliorācijas dēļ apmēros ir kļuvušas līdzīgas grāvjiem.

Ogres upes līčiem pagastā doti dažādi nosaukumi, no tiem zināmākais ir Beku līcis – tas pazīstams no seniem laikiem kā iecienīta pagasta iedzīvotāju izklaides un atpūtas vieta.

Datu avots: tautas skaitīšanas dati, Centrālās statistikas portāls.

Iedzīvotāju blīvums Lēdmanes pagastā ir 14 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

Bezdarba līmenis Lēdmanes pagastā ir 6,2 %.

Iedzīvotāji galvenokārt ir nodarbināti pagasta centrā Lēdmanē un citviet Ogres novadā, tostarp Lielvārdē, Ķegumā, Ogrē, mazāk Aizkraukles novadā un Rīgā. Nozīmīgs darba devējs ir Ogres novada pašvaldība, kas nodarbina iedzīvotājus pašvaldības iestādēs un struktūrvienībās.

Uz pagastu var nokļūt, braucot ar personīgo vai sabiedrisko transportu virzienā no Rīgas pa autoceļu P80 (Koknese–Tīnūži) vai valsts nozīmes autoceļu A6 (Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Pāternieki). Pagasta teritoriju šķērso arī vietējas nozīmes autoceļi – V971 (Lielvārde–Rozītes), V972 (Madliena–Lēdmane), V973 (Cebēni–Lēdmane), V974 (Dzelmes–Veckrape), V996 (Ogre–Viskāļi).

Sabiedriskā transporta pakalpojumus pagastā nodrošina a/s “Liepājas autobusu parks” starppilsētu autobusi maršrutos Nr. 7073 Rīga–Lielvārde–Lēdmane–Krape–Madliena un Nr. 7229 Rīga–Ikšķile–Tīnūži–Lēdmane–Taurupe.

Mazāk apdzīvotajās vietās pagastā sabiedriskais transports nav pieejams.

Lēdmanes pagastā ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums un tajā ir vietējas nozīmes attīstības centram atbilstoša infrastruktūra un pakalpojumu pieejamība. Komunālos pakalpojumus pagastā nodrošina Ogres novada pašvaldības SIA “Lielvārdes Remte”.

Populārākais uzņēmums un tūrisma objekts pagastā ir izklaides parks “Avārijas brigāde” jeb “AB Park”, kurš ir pazīstams ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas valstu mērogā. Izklaides parks izveidots 2015. gadā, bet apmeklētājiem atklāts 2017. gadā. Parkā pieejamas dažādas atrakcijas. Pagastā atrodas dabas parks “Trušu karaliste”, kas 47 ha platībā pieder labdarības organizācijai “Zilais krusts”, kas palīdz krīzes situācijā nonākušiem cilvēkiem.   

Cits pazīstams uzņēmums pagastā ir vīna darītava “Lauskis” (SIA “Lauskis”, dibināts 2017. gadā). Darītava ir iekārtota 300 gadu senos Krapes muižas ēkas pagrabos Lēdmanes pagasta austrumu daļā uz robežas ar Krapes pagastu. 

Pagastā atrodas arī vairāki nelieli uzņēmumi, pārtikas veikals, aptieka, konditoreja, kā arī pakalpojumu sniedzēji, piemēram, autoserviss, remontdarbnīcas, viesu nami un citi.

Pagastā ir vairākas zemnieku saimniecības, piemēram, “Bekas” (maizes ceptuve “Bekubode”, izveidota 1992. gadā), “Kentauri” (veterinārie pakalpojumi, izveidota 1995. gadā), “Bricēni” (maizes ceptuve, izveidota 1992. gadā), “Līdumnieki” (ziedu audzētava, izveidota 2021. gadā), “Ūdri” (lauksaimniecība un lopkopība, izveidota 1998. gadā), “Vālodzītes” (jauktā lauksaimniecība, izveidota 1998. gadā) un citas.

Pagastā atrodas degvielas uzpildes stacijas. 

Lēdmanes pagasta Lēdmanē ir ģimenes ārsta prakse un zobārstniecība.

Lēdmanes pagastā atrodas Lēdmanes pamatskola. Skolas vēsture aizsākusies ar pagasta skolas celtniecību 1870. gadā, bet tagadējā skolas ēka atklāta 1976. gadā un atrodas blakus vēsturiskajai skolas ēkai. 1998. gadā blakus skolai uzcelta sporta halle. No 2005. gada pamatskolai pievienota arī pirmsskolas vecuma bērnu grupa.

Kultūras dzīvi pagastā organizē Lēdmanes tautas nams.

Tautas namā darbojas dažādi kolektīvi, piemēram, sieviešu koris “Lēdmane” (izveidots 2002. gadā), dāmu deju kolektīvs “Dīva” (izveidots 2009. gadā), senioru deju kolektīvs “Lēdmane” (izveidots 1979. gadā), amatierteātris (izveidots 2004. gadā), dāmu vokālais ansamblis “Stari” (izveidots 1994. gadā) un pensionāru klubiņš “Mārtiņroze” (izveidots 1999. gadā).

Lēdmanes pagastā ir bibliotēka, dibināta 1896. gadā. Bibliotēka veic arī novadpētniecības darbu un rīko dažādus tematiskus pasākumus.

Par pagasta teritorijas apdzīvotību pirmās liecības tiek datētas ar agro dzelzs laikmetu, savukārt vēsturiskajos dokumentos pagasta teritorija minēta 17. gs. Pagasta teritorija no 13. gs. ietilpa Rīgas arhibīksapijā, bet pēc Livonijas krusta kariem Cēsu vaivadijas Kokneses stārastijā. Pēc poļu un zviedru kara Lēdmanes pagasta teritorija bija daļa no zviedru Vidzemes, pagasta teritorija bija izpostīta. 17. gs. vidū pagasta teritorijā dzīvoja tikai 20 iedzīvotāju.

Par pagasta centru sāka veidoties Lēdmanes muiža, kura atradās uz dienvidaustrumiem no tagadējā Lēdmanes ciema. Daļa Lēdmanes muižas kompleksa ir saglabājusies līdz mūsdienām. 1638. gadā muižu dāvinājumā no Zviedrijas karalienes Kristīnes I (Drottning Kristina) saņēma zviedru kara komisārs Hanss Determans Kronmans (Hans Dettermann Cronman), kura dzimtai muiža piederēja līdz 1732. gadam. 18. gs. otrajā pusē par muižas īpašnieku kļuva Oto fon Tranzē-Rozeneks (August Wilhelm Otto von Transehe-Roseneck). Muižas uzplaukums saistāms ar muižas kungu mājas celtniecību pēc 1891. gada, kad tā brīža muižas īpašnieks Ērihs fon Tranzē-Rozeneks (Erich Eugen Otto von Transehe-Roseneck) pēc mantojuma saņemšanas īstenoja plašus muižas celtniecības un teritorijas labiekārtošanas darbus. Lielākā daļa muižas kompleksa ir gājusi bojā Pirmā pasaules kara laikā, drupas aizvāktas 20. gs. 60. gados ceļa būvniecības laikā. Pagasta teritorijā atradās arī Aviekstes, Elkšņu, Grēperu  un Lielvālodzes pusmuiža. Pēc agrārās reformas muižas tika sadalītas jaunsaimniecībās.

Pagasta centrs sāka attīstīties 19. gs. otrajā pusē, kad uzcelta pagasta māja, skola, tautas nams, nespējnieku patversme, Aviekstes dzirnavas un Lobes ūdensdzirnavas. Nodibinātas vairākas biedrības – bibliotēkas, dziedāšanas un citas.

Padomju okupācijas laikā 1945. gadā tika izveidota Lēdmanes ciema padome, kas tika likvidēta 1947. gadā, bet atjaunota 1949. gadā pēc pagasta likvidācijas. 1951. gadā Lēdmanes ciemam pievienota daļa no Drujasgala ciema, 1963. gadā – daļa no Rembates ciema. Nodibināti vairāki kolhozi (“Saule”, “Dzirkstele”, “Lēdmane”, “Stars” un “Lobe”), kas vēlāk apvienoti vienā kolhozā “Lēdmane”.

1990. gadā Lēdmanes ciemu pārveidoja par pagastu. Pagasts ietilpa Ogres rajonā.

2009. gadā Lēdmanes pagasts kā administratīvā teritorija tika pievienots Lielvārdes novadam. 2021. gadā Lielvārdes novads, tostarp Lēdmanes pagasts tika iekļauts Ogres novadā.

Pagastā ir vairāki aizsargājami kultūras pieminekļi, piemēram, Beķubodes viduslaiku kapsēta (viduslaiki–jaunie laiki), Jaunzemju senkapi (agrais–vidējais dzelzs laikmets), Līču senkapi (viduslaiki–jaunie laiki), Lēdmanes aptiekas ēka (1901), Pīļu krogs (19. gs.), Lēdmanes muižas apbūve – saglabājusies klēts (19. gs.) un moderes māja (18. gs.), Lobes ūdensdzirnavas (1904).  

Vēsturiski apskates objekti Lēdmanes pagastā ir Aviekstes dzirnavu drupas ar aizsprostu (1874) un Lēdmanes tautas nams, sākotnēji krogs (1886).

Lēdmanes pagasta teritorijā aug vairāki dižkoki, tostarp trīs dižozoli, no kuriem lielākie ir Akotu ozols un Rožkalnu ozols.