AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 5. septembrī
Ineta Salmane

samta tārpi

(angļu velvet worms, vācu Stummelfüßler, franču onychophores, krievu oнихофоры), arÄ« onihofori
samta tārpu tips (phylum Onychophora) pieder pie kutikulāro dzÄ«vnieku virstipa (superphylum Ecdysozoa), pirmmutnieku apakÅ”nodalÄ«juma (subcladus Protostomia), divpusēji simetrisko dzÄ«vnieku nodalÄ«juma (cladus Bilateria), daudzŔūnu dzÄ«vnieku apakÅ”valsts (subregnum Eumetazoa), dzÄ«vnieku valsts (regnum Animalia), eikariotu impērijas (dominium Eukaryota), neomÅ«ru virsimpērijas (superdominium Neomura)

Saistītie Ŕķirkļi

  • daudzŔūnu dzÄ«vnieki
  • divpusēji simetriskie dzÄ«vnieki
  • dzÄ«vnieki
  • kutikulārie dzÄ«vnieki
  • pirmmutnieki

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Samta tārpu izcelŔanās un evolūcija
  • 3.
    Samta tārpu vispārīgs raksturojums
  • 4.
    Samta tārpu sistemātika
  • 5.
    Samta tārpu sastopamība
  • 6.
    Samta tārpu nozīme
  • SaistÄ«tie Ŕķirkļi
  • TÄ«mekļa vietnes
  • Ieteicamā literatÅ«ra
  • KopÄ«got
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Samta tārpu izcelŔanās un evolūcija
  • 3.
    Samta tārpu vispārīgs raksturojums
  • 4.
    Samta tārpu sistemātika
  • 5.
    Samta tārpu sastopamība
  • 6.
    Samta tārpu nozīme
Kopsavilkums

Samta tārpi ir savdabīgi tārpveida dzīvnieki ar samtam līdzīgu, mīkstu ķermeņa apvalku. Samta tārpi ir sastopami tropu un subtropu apvidos. Tie ir plēsēji un pārtiek no sīkiem bezmugurkaulniekiem.

Samta tārpu izcelŔanās un evolūcija

Samta tārpu priekÅ”teču fosilijas ir zināmas no kembrija perioda, kad tie apdzÄ«vojuÅ”i jÅ«ras. Daļa fosiliju ir lÄ«dzÄ«gas mÅ«sdienās sastopamajām onihoforu sugām, bet citas bijuÅ”as ar dzelkņiem. Visas mÅ«sdienās sastopamās samta tārpu sugas ir sauszemes dzÄ«vnieki. Uzskata, ka Ä£ints Xenusion (Xenusiidae) pārstāvji, kas atrasti Baltijas jÅ«ras Vācijas piekrastē, bijuÅ”i samta tārpu un gauskāju (Tardigrada) priekÅ”teči. Domājams, ka pirmās samta tārpu fosilijas pieder sugai Helenodora inopinata (Thompson, Jones, 1980) (Helenodora), kas atrastas Ilinoisas pavalstÄ« Amerikas Savienotajās ValstÄ«s (ASV), kā arÄ« Baltijas, Dominikas un Mjanmas dzintarā. Zinātnieki uzskata, ka Ŕīs sugas dzÄ«vnieki varējuÅ”i dzÄ«vot Å«denÄ« un uz sauszemes. Samta tārpu iekŔējā uzbÅ«ve pēdējo 540 miljonu gadu laikā ir maz mainÄ«jusies. Iespējams, samta tārpu dalÄ«jums divās dzimtās un atŔķirÄ«gajā izplatÄ«bā ir veidojies jau pirms 175 miljoniem gadu, pirms Gondvanas superkontinenta sadalīŔanās. Dažu lÄ«dzÄ«gu pazÄ«mju dēļ samta tārpus uzskata par starpposmu starp posmtārpiem (Annelida) un posmkājiem (Arthropoda). Samta tārpiem, lÄ«dzÄ«gi kā posmtārpiem, ir segmentēts Ä·ermenis ar mÄ«kstām sieniņām, neposmoti kutikulas izaugumi, pāra nefrÄ«diji katrā Ä·ermeņa posmā un nezarots gremoÅ”anas trakts. Ar posmkājiem samta tārpiem ir lÄ«dzÄ«ga elpoÅ”anas sistēma, kas sastāv no trahejām, un izzudis Ä·ermeņa dobums, jo telpu starp iekŔējiem orgāniem tiem aizņem ar asinÄ«m pildÄ«ts dobums (hemoceloms). Samta tārpus, gauskājus un posmkājus apvieno vienā grupā Panarthropoda, tomēr Å”o grupu savstarpējā saikne nav pilnÄ«bā noskaidrota.

Samta tārpu vispārīgs raksturojums

Samta tārpi ir divpusēji simetriski dzÄ«vnieki. Tiem iedomātai simetrijas plaknei abās pusēs ir simetriski novietoti pāra skaita orgāni. Samta tārpi ir pirmmutnieki. To dÄ«gļa ontoÄ£enēzē pirmatnējā mute (blastopora) pārveidojas par pieauguÅ”a dzÄ«vnieka muti, bet anālā atvere veidojas vēlāk Ä·ermeņa pretējā galā. Samta tārpu Ä·ermeni klāj mÄ«ksta kutikula ar daudzām Ŕķērseniskām krokām. Samta tārpiem nav cieta, hitinizēta ārējā skeleta. To Ä·ermenis ir 0,5–20 cm garÅ”, segmentēts, saplacināts un cilindrisks. Tas ir dažādās krāsās – no spilgti sarkanas, zaļas, oranžas vai zilas lÄ«dz blāvi dzeltenai vai brÅ«nai nokrāsai. Samta tārpiem ir ārējais kutikulas slānis, zem kura atrodas vienkārtains epidermas slānis. Zem epidermas parasti ir trÄ«s muskuļu slāņi. Uz samta tārpu kutikulas atrodas daudzas smalkas kārpiņas, kuru galos ir sajÅ«tu matiņi. Vecās kutikulas nomaiņa notiek regulāri, dažām sugām ik pēc 14 dienām. Samta tārpiem uz galvas atrodas mÄ«kstu, slaidu antenu pāris un divas acis. Samta tārpiem ir 14–43 neposmotu kāju (lobopodu) pāri. Kājas ir veidojuŔās kā Ä·ermeņa sieniņas izaugumi. Kājām ir nelieli pāra nadziņi. Kājas ir cilindriskas, maisveida un ar tukÅ”u vidusdaļu. KustÄ«bas notiek pasÄ«vi, samta tārpu Ä·ermenim saraujoties vai izstiepjoties. Tēviņiem kāju skaits parasti ir mazāks nekā mātÄ«tēm. Samta tārpiem Ä·ermeņa dobums pilda hidrostatiskā skeleta funkcijas. Samta tārpiem ir ādas-muskuļu maiss. Ārējā slānÄ« atrodas gredzenveida muskuļi, bet iekŔējā slānÄ« ir gareniskie muskuļi. Samta tārpiem gremoÅ”anas sistēma ir cauruļveida. Mute atrodas galvas priekÅ”daļas apakÅ”pusē. Ārpusē muti apņem lÅ«pas. Mutes dobumā atrodas asi žokļi. RÄ«kles sākumā ir siekalu dziedzeri. RÄ«kle ir spēcÄ«ga, muskuļota, lai varētu sÅ«kt saŔķidrinātās barÄ«bas vielas no medÄ«juma Ä·ermeņa. Izvadorgāni (nefrÄ«diji) atveras pie kāju pamatnēm nefrÄ«diju porās. Nesagremotās barÄ«bas vielas nonāk galazarnā, kura atveras anālajā atverē Ä·ermeņa gala posmā. Samta tārpiem elpoÅ”anas orgāni ir traheju kÅ«līŔi; to atveres ir izkaisÄ«tas pa visu Ä·ermeņa virsmu. Å Ä«s elpatveres vienmēr ir atvērtas. Samta tārpi var uzņemt skābekli arÄ« ar visu Ä·ermeņa virsmu. Tiem ir vaļēja asinsrites sistēma. Bezkrāsaina hemolimfa no Ä·ermeņa dobuma plÅ«st uz sirdi. Sirds ir cauruļveida asinsvads ar vairākām atverēm. Hemolimfā ir amebocÄ«ti, Ŕūnas, kas pilda aizsargfunkcijas, un nefrocÄ«ti, kas savāc vielmaiņas galaproduktus un toksÄ«nus no visa Ä·ermeņa. Samta tārpiem nervu sistēmu veido virsrÄ«kles ganglijs, no kura atiet divas nervu stiegras, kas savā starpā saistÄ«tas ar Ŕķērseniskām stiegrām. Samta tārpiem ir nelielas, vienkārÅ”as acis, kas satur pigmenta Ŕūnas un fotoreceptorus. Dažām samta tārpu sugām nav acu. MedÄ«jot samta tārpi izmanto taustes receptorus, kas uztver gaisa kustÄ«bu. Samta tārpi ir Ŕķirtdzimuma dzÄ«vnieki. Tēviņa dzimumorgāni ir sēklinieki, sēklvadi, kas atveras kopējā izvadkanālā, un Ä«paÅ”i dziedzeri, kas izstrādā spermatofora apvalku. Tie ir Ä«paÅ”i maisiņi, kuros tiek iepakota sperma. Dažu sugu tēviņiem uz galvas ir izaugumi spermatoforu nodoÅ”anai. Peripatopsis Ä£ints tēviņi spermatoforus piestiprina tieÅ”i pie mātÄ«tes Ä·ermeņa. Å ajā vietā amebocÄ«ti izŔķīdina mātÄ«tes kutikulu un spermatofors iegremdējas Ä·ermeņa dobumā. SpermatozoÄ«di iziet no spermatofora un pārvietojas uz mātÄ«tes olnÄ«cām. Citu grupu tēviņi atstāj spermatoforus uz substrāta, kur mātÄ«tes tos uztver ar savu dzimumatveri. Tēviņiem uz aizmugurējām kājām ir Ä«paÅ”i dziedzeri, kas izdala feromonus, lai pievilinātu mātÄ«tes. Samta tārpiem plaŔāk izplatÄ«ta ir dzÄ«vdzemdēŔana. Daļa sugu dēj olas. Olas ir lielas, lÄ«dz 2 mm diametrā un ar lielu dzeltenumu. OldzÄ«vdzemdēŔanas gadÄ«jumā dÄ«glis attÄ«stās un izŔķiļas mātÄ«tes dzimumkanālos. Daļai sugu mātÄ«tēm izveidojas placenta, pa kuru barÄ«bas vielas nonāk pie dÄ«gļiem. DÄ«gļu attÄ«stÄ«ba var notikt ilgāk par gadu. Samta tārpu dzÄ«ves ilgums ir vairāki gadi. 

Samta tārpu sistemātika

Samta tārpus Onychophora (Grube, 1850) pirmais 1826. gadā aprakstÄ«jis naturālists Lensdouns Gildings (Lansdown Guilding). Tā bija Ä£ints Peripatus (Guilding, 1826) (Peripatidae). Sākotnēji L. Gildings tos uzskatÄ«ja par savdabÄ«giem gliemežiem. PaÅ”reiz ir zināmas vairāk nekā 200 samta tārpu sugas.

Klase  Kārta Dzimta 
Onychophorida Paronychophora (Hou, Bergström, 1995), izmiruŔi Onychodictyidae (Hou, Ramsköld, Bergström, 1991)
  Euonychophora (Hutchinson, 1930) Peripatidae (Audouin, Milne-Edwards, 1832)
    Peripatopsidae (Bouvier, 1905)
    Succinipatopsidae (Poinar, 2000), izmiruÅ”i
    Tertiapatidae (Poinar, 2000), izmiruÅ”i
Samta tārpu sastopamība

Samta tārpi ir mitrumu mÄ«loÅ”i dzÄ«vnieki un ir sastopami tropu un subtropu mežos. Tie parasti ir vientuļnieki un apdzÄ«vo lapu nobiras, trÅ«doÅ”us celmus, termÄ«tu ejas. Samta tārpi ir atrodami arÄ« zem akmeņiem vai jÅ«ras krastā izskaloto aļģu kaudzēs. MÄ«kstā, neaizsargātā kutikula un nenoslēgtās elpatveres sekmē Å«dens iztvaikoÅ”anu, tāpēc samta tārpi uzturas mitrā, ēnainā vidē. Samta tārpi parasti ir aktÄ«vi naktÄ« vai lietus laikā. Dzimtas Peripatidae pārstāvji ir sastopami Centrālamerikā, Haiti, Antiļu salās, Jamaikā, Puertoriko, Dienvidamerikas ziemeļu daļā, ekvatoriālās Āfrikas rietumu daļā un Dienvidaustrumāzijā, SingapÅ«ru, Malaiziju, Taizemi, Indonēziju un Vjetnamu ieskaitot. Dzimtas Peripatopsidae pārstāvji ir sastopami Čīlē, Dienvidāfrikā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Jaungvinejā. Fosiliju atradnes ziemeļu puslodē liecina, ka senāk samta tārpi bijuÅ”i plaŔāk izplatÄ«ti.

Latvijā samta tārpi nav sastopami. 

Samta tārpu nozīme

Samta tārpi ir plēsēji un pārtiek no termÄ«tiem, zirnekļiem, circeņiem, daudzkājiem, tārpiem, gliemežiem un citiem sÄ«kiem bezmugurkaulniekiem. Lai notvertu laupÄ«jumu vai aizsargātos, samta tārpi no dziedzeriem, kas atrodas t. s. gļotu kārpiņās pie mutes, izŔļāc lipÄ«gas, pienbaltas gļotas. Dažas sugas var izŔļākt gļotas pat 30 cm attālumā. Samta tārpiem ir ārējā gremoÅ”ana, lÄ«dzÄ«gi kā zirnekļveidÄ«gajiem. Ar žokļiem tie pārkož medÄ«juma kutikulu un ar siekalām koduma brÅ«cē izdala gremoÅ”anas fermentus, Ŕķidro dzÄ«vnieka saturu pēc tam izsÅ«c. Ar samta tārpiem barojas zirnekļi, daudzkāji, grauzēji un putni. Sugas Micrurus hemprichii (Elapidae) čūskas galvenokārt pārtiek no samta tārpiem. Zināmas dažas ērču sugas, kas parazitē uz samta tārpu ādas. Ķermeņa apvalka ievainojuma gadÄ«jumā notiek bakteriāla inficēŔanās, kas samta tārpiem parasti ir nāvējoÅ”a.

PaÅ”reiz 11 samta tārpu sugas ir Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzÄ«bas savienÄ«bas (International Union for Conservation of Nature) apdraudēto sugu sarakstā. TrÄ«s no Ŕīm sugām ir kritiski apdraudētas. BrazÄ«lijā ir izveidots dabas rezervāts sugai Epiperipatus acacioi (Marcus, Marcus, 1955) (Peripatidae). Samta tārpu lielākais apdraudējums ir lauksaimniecÄ«bas zemju paplaÅ”ināŔana un tiem derÄ«go dzÄ«votņu fragmentācija un iznÄ«cināŔana.

Samta tārpiem ir nozÄ«mÄ«ga loma daudzŔūnu dzÄ«vnieku evolÅ«cijas pētÄ«jumos.

Saistītie Ŕķirkļi

  • daudzŔūnu dzÄ«vnieki
  • divpusēji simetriskie dzÄ«vnieki
  • dzÄ«vnieki
  • kutikulārie dzÄ«vnieki
  • pirmmutnieki

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Ivu Oliveiras (Ivo Oliveira) raksts par samta tārpiem, zookeys.pensoft.net tÄ«mekļa vietne
  • TÄ«mekļa vietne, kas veltÄ«ta samta tārpiem
  • Video par samta tārpiem

Ieteicamā literatūra

  • Dzik, J. and Krumbiegel, G., ā€˜The oldest ā€˜onychophoran’ Xenusion: a link cennecting phyla?’, Lethaia, vol. 22, 1989, pp. 169–181.
  • Monge-Najera, J., ā€˜Phylogeny, biogeography and reproductive trends in the Onychophora’, Zoological Journal of the Linnean Society, vol. 114/1, 1995, pp. 21–60.
  • Nielsen, C., Animal Evolution: Interrelationships of the Living Phyla, 2nd edn., Oxford, Oxford University Press, 2001.
  • Piper, R., ā€˜Velvet worms’, Extraordinary Animals: An Encyclopedia of Curious and Unusual Animals, Westport, Greenwood Press, 2007.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Ineta Salmane "Samta tārpi". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/203373-samta-t%C4%81rpi (skatīts 08.10.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/203373-samta-t%C4%81rpi

Å obrÄ«d enciklopēdijā ir 5990 Ŕķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • SadarbÄ«bas partneri
  • AtbalstÄ«tāji
  • Sazināties ar redakciju

Ā© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. Ā© Tilde, izstrāde, 2026. Ā© Orians Anvari, dizains, 2026. AutortiesÄ«bas, datu aizsardzÄ«ba un izmantoÅ”ana