Kopsavilkums
Samta tÄrpi ir savdabÄ«gi tÄrpveida dzÄ«vnieki ar samtam lÄ«dzÄ«gu, mÄ«kstu Ä·ermeÅa apvalku. Samta tÄrpi ir sastopami tropu un subtropu apvidos. Tie ir plÄsÄji un pÄrtiek no sÄ«kiem bezmugurkaulniekiem.
samta tÄrpi
samta tÄrpu tips (phylum Onychophora) pieder pie kutikulÄro dzÄ«vnieku virstipa (superphylum Ecdysozoa), pirmmutnieku apakÅ”nodalÄ«juma (subcladus Protostomia), divpusÄji simetrisko dzÄ«vnieku nodalÄ«juma (cladus Bilateria), daudzŔūnu dzÄ«vnieku apakÅ”valsts (subregnum Eumetazoa), dzÄ«vnieku valsts (regnum Animalia), eikariotu impÄrijas (dominium Eukaryota), neomÅ«ru virsimpÄrijas (superdominium Neomura)
Saistītie Ŕķirkļi
Satura rÄdÄ«tÄjs
Samta tÄrpu izcelÅ”anÄs un evolÅ«cija
Samta tÄrpu priekÅ”teÄu fosilijas ir zinÄmas no kembrija perioda, kad tie apdzÄ«vojuÅ”i jÅ«ras. Daļa fosiliju ir lÄ«dzÄ«gas mÅ«sdienÄs sastopamajÄm onihoforu sugÄm, bet citas bijuÅ”as ar dzelkÅiem. Visas mÅ«sdienÄs sastopamÄs samta tÄrpu sugas ir sauszemes dzÄ«vnieki. Uzskata, ka Ä£ints Xenusion (Xenusiidae) pÄrstÄvji, kas atrasti Baltijas jÅ«ras VÄcijas piekrastÄ, bijuÅ”i samta tÄrpu un gauskÄju (Tardigrada) priekÅ”teÄi. DomÄjams, ka pirmÄs samta tÄrpu fosilijas pieder sugai Helenodora inopinata (Thompson, Jones, 1980) (Helenodora), kas atrastas Ilinoisas pavalstÄ« Amerikas SavienotajÄs ValstÄ«s (ASV), kÄ arÄ« Baltijas, Dominikas un Mjanmas dzintarÄ. ZinÄtnieki uzskata, ka Ŕīs sugas dzÄ«vnieki varÄjuÅ”i dzÄ«vot Å«denÄ« un uz sauszemes. Samta tÄrpu iekÅ”ÄjÄ uzbÅ«ve pÄdÄjo 540 miljonu gadu laikÄ ir maz mainÄ«jusies. IespÄjams, samta tÄrpu dalÄ«jums divÄs dzimtÄs un atŔķirÄ«gajÄ izplatÄ«bÄ ir veidojies jau pirms 175 miljoniem gadu, pirms Gondvanas superkontinenta sadalÄ«Å”anÄs. Dažu lÄ«dzÄ«gu pazÄ«mju dÄļ samta tÄrpus uzskata par starpposmu starp posmtÄrpiem (Annelida) un posmkÄjiem (Arthropoda). Samta tÄrpiem, lÄ«dzÄ«gi kÄ posmtÄrpiem, ir segmentÄts Ä·ermenis ar mÄ«kstÄm sieniÅÄm, neposmoti kutikulas izaugumi, pÄra nefrÄ«diji katrÄ Ä·ermeÅa posmÄ un nezarots gremoÅ”anas trakts. Ar posmkÄjiem samta tÄrpiem ir lÄ«dzÄ«ga elpoÅ”anas sistÄma, kas sastÄv no trahejÄm, un izzudis Ä·ermeÅa dobums, jo telpu starp iekÅ”Äjiem orgÄniem tiem aizÅem ar asinÄ«m pildÄ«ts dobums (hemoceloms). Samta tÄrpus, gauskÄjus un posmkÄjus apvieno vienÄ grupÄ Panarthropoda, tomÄr Å”o grupu savstarpÄjÄ saikne nav pilnÄ«bÄ noskaidrota.
Samta tÄrpu vispÄrÄ«gs raksturojums
Samta tÄrpi ir divpusÄji simetriski dzÄ«vnieki. Tiem iedomÄtai simetrijas plaknei abÄs pusÄs ir simetriski novietoti pÄra skaita orgÄni. Samta tÄrpi ir pirmmutnieki. To dÄ«gļa ontoÄ£enÄzÄ pirmatnÄjÄ mute (blastopora) pÄrveidojas par pieauguÅ”a dzÄ«vnieka muti, bet anÄlÄ atvere veidojas vÄlÄk Ä·ermeÅa pretÄjÄ galÄ. Samta tÄrpu Ä·ermeni klÄj mÄ«ksta kutikula ar daudzÄm ŔķÄrseniskÄm krokÄm. Samta tÄrpiem nav cieta, hitinizÄta ÄrÄjÄ skeleta. To Ä·ermenis ir 0,5ā20 cm garÅ”, segmentÄts, saplacinÄts un cilindrisks. Tas ir dažÄdÄs krÄsÄs ā no spilgti sarkanas, zaļas, oranžas vai zilas lÄ«dz blÄvi dzeltenai vai brÅ«nai nokrÄsai. Samta tÄrpiem ir ÄrÄjais kutikulas slÄnis, zem kura atrodas vienkÄrtains epidermas slÄnis. Zem epidermas parasti ir trÄ«s muskuļu slÄÅi. Uz samta tÄrpu kutikulas atrodas daudzas smalkas kÄrpiÅas, kuru galos ir sajÅ«tu matiÅi. VecÄs kutikulas nomaiÅa notiek regulÄri, dažÄm sugÄm ik pÄc 14 dienÄm. Samta tÄrpiem uz galvas atrodas mÄ«kstu, slaidu antenu pÄris un divas acis. Samta tÄrpiem ir 14ā43 neposmotu kÄju (lobopodu) pÄri. KÄjas ir veidojuÅ”Äs kÄ Ä·ermeÅa sieniÅas izaugumi. KÄjÄm ir nelieli pÄra nadziÅi. KÄjas ir cilindriskas, maisveida un ar tukÅ”u vidusdaļu. KustÄ«bas notiek pasÄ«vi, samta tÄrpu Ä·ermenim saraujoties vai izstiepjoties. TÄviÅiem kÄju skaits parasti ir mazÄks nekÄ mÄtÄ«tÄm. Samta tÄrpiem Ä·ermeÅa dobums pilda hidrostatiskÄ skeleta funkcijas. Samta tÄrpiem ir Ädas-muskuļu maiss. ÄrÄjÄ slÄnÄ« atrodas gredzenveida muskuļi, bet iekÅ”ÄjÄ slÄnÄ« ir gareniskie muskuļi. Samta tÄrpiem gremoÅ”anas sistÄma ir cauruļveida. Mute atrodas galvas priekÅ”daļas apakÅ”pusÄ. ÄrpusÄ muti apÅem lÅ«pas. Mutes dobumÄ atrodas asi žokļi. RÄ«kles sÄkumÄ ir siekalu dziedzeri. RÄ«kle ir spÄcÄ«ga, muskuļota, lai varÄtu sÅ«kt saŔķidrinÄtÄs barÄ«bas vielas no medÄ«juma Ä·ermeÅa. IzvadorgÄni (nefrÄ«diji) atveras pie kÄju pamatnÄm nefrÄ«diju porÄs. NesagremotÄs barÄ«bas vielas nonÄk galazarnÄ, kura atveras anÄlajÄ atverÄ Ä·ermeÅa gala posmÄ. Samta tÄrpiem elpoÅ”anas orgÄni ir traheju kÅ«lÄ«Å”i; to atveres ir izkaisÄ«tas pa visu Ä·ermeÅa virsmu. Å Ä«s elpatveres vienmÄr ir atvÄrtas. Samta tÄrpi var uzÅemt skÄbekli arÄ« ar visu Ä·ermeÅa virsmu. Tiem ir vaļÄja asinsrites sistÄma. BezkrÄsaina hemolimfa no Ä·ermeÅa dobuma plÅ«st uz sirdi. Sirds ir cauruļveida asinsvads ar vairÄkÄm atverÄm. HemolimfÄ ir amebocÄ«ti, Ŕūnas, kas pilda aizsargfunkcijas, un nefrocÄ«ti, kas savÄc vielmaiÅas galaproduktus un toksÄ«nus no visa Ä·ermeÅa. Samta tÄrpiem nervu sistÄmu veido virsrÄ«kles ganglijs, no kura atiet divas nervu stiegras, kas savÄ starpÄ saistÄ«tas ar ŔķÄrseniskÄm stiegrÄm. Samta tÄrpiem ir nelielas, vienkÄrÅ”as acis, kas satur pigmenta Ŕūnas un fotoreceptorus. DažÄm samta tÄrpu sugÄm nav acu. MedÄ«jot samta tÄrpi izmanto taustes receptorus, kas uztver gaisa kustÄ«bu. Samta tÄrpi ir Ŕķirtdzimuma dzÄ«vnieki. TÄviÅa dzimumorgÄni ir sÄklinieki, sÄklvadi, kas atveras kopÄjÄ izvadkanÄlÄ, un Ä«paÅ”i dziedzeri, kas izstrÄdÄ spermatofora apvalku. Tie ir Ä«paÅ”i maisiÅi, kuros tiek iepakota sperma. Dažu sugu tÄviÅiem uz galvas ir izaugumi spermatoforu nodoÅ”anai. Peripatopsis Ä£ints tÄviÅi spermatoforus piestiprina tieÅ”i pie mÄtÄ«tes Ä·ermeÅa. Å ajÄ vietÄ amebocÄ«ti izŔķīdina mÄtÄ«tes kutikulu un spermatofors iegremdÄjas Ä·ermeÅa dobumÄ. SpermatozoÄ«di iziet no spermatofora un pÄrvietojas uz mÄtÄ«tes olnÄ«cÄm. Citu grupu tÄviÅi atstÄj spermatoforus uz substrÄta, kur mÄtÄ«tes tos uztver ar savu dzimumatveri. TÄviÅiem uz aizmugurÄjÄm kÄjÄm ir Ä«paÅ”i dziedzeri, kas izdala feromonus, lai pievilinÄtu mÄtÄ«tes. Samta tÄrpiem plaÅ”Äk izplatÄ«ta ir dzÄ«vdzemdÄÅ”ana. Daļa sugu dÄj olas. Olas ir lielas, lÄ«dz 2 mm diametrÄ un ar lielu dzeltenumu. OldzÄ«vdzemdÄÅ”anas gadÄ«jumÄ dÄ«glis attÄ«stÄs un izŔķiļas mÄtÄ«tes dzimumkanÄlos. Daļai sugu mÄtÄ«tÄm izveidojas placenta, pa kuru barÄ«bas vielas nonÄk pie dÄ«gļiem. DÄ«gļu attÄ«stÄ«ba var notikt ilgÄk par gadu. Samta tÄrpu dzÄ«ves ilgums ir vairÄki gadi.
Samta tÄrpu sistemÄtika
Samta tÄrpus Onychophora (Grube, 1850) pirmais 1826. gadÄ aprakstÄ«jis naturÄlists Lensdouns Gildings (Lansdown Guilding). TÄ bija Ä£ints Peripatus (Guilding, 1826) (Peripatidae). SÄkotnÄji L. Gildings tos uzskatÄ«ja par savdabÄ«giem gliemežiem. PaÅ”reiz ir zinÄmas vairÄk nekÄ 200 samta tÄrpu sugas.
| Klase | KÄrta | Dzimta |
| Onychophorida | Paronychophora (Hou, Bergstrƶm, 1995), izmiruÅ”i | Onychodictyidae (Hou, Ramskƶld, Bergstrƶm, 1991) |
| Euonychophora (Hutchinson, 1930) | Peripatidae (Audouin, Milne-Edwards, 1832) | |
| Peripatopsidae (Bouvier, 1905) | ||
| Succinipatopsidae (Poinar, 2000), izmiruŔi | ||
| Tertiapatidae (Poinar, 2000), izmiruŔi |
Samta tÄrpu sastopamÄ«ba
Samta tÄrpi ir mitrumu mÄ«loÅ”i dzÄ«vnieki un ir sastopami tropu un subtropu mežos. Tie parasti ir vientuļnieki un apdzÄ«vo lapu nobiras, trÅ«doÅ”us celmus, termÄ«tu ejas. Samta tÄrpi ir atrodami arÄ« zem akmeÅiem vai jÅ«ras krastÄ izskaloto aļģu kaudzÄs. MÄ«kstÄ, neaizsargÄtÄ kutikula un nenoslÄgtÄs elpatveres sekmÄ Å«dens iztvaikoÅ”anu, tÄpÄc samta tÄrpi uzturas mitrÄ, ÄnainÄ vidÄ. Samta tÄrpi parasti ir aktÄ«vi naktÄ« vai lietus laikÄ. Dzimtas Peripatidae pÄrstÄvji ir sastopami CentrÄlamerikÄ, Haiti, Antiļu salÄs, JamaikÄ, Puertoriko, Dienvidamerikas ziemeļu daļÄ, ekvatoriÄlÄs Äfrikas rietumu daÄ¼Ä un DienvidaustrumÄzijÄ, SingapÅ«ru, Malaiziju, Taizemi, IndonÄziju un Vjetnamu ieskaitot. Dzimtas Peripatopsidae pÄrstÄvji ir sastopami ÄÄ«lÄ, DienvidÄfrikÄ, AustrÄlijÄ, JaunzÄlandÄ un JaungvinejÄ. Fosiliju atradnes ziemeļu puslodÄ liecina, ka senÄk samta tÄrpi bijuÅ”i plaÅ”Äk izplatÄ«ti.
LatvijÄ samta tÄrpi nav sastopami.
Samta tÄrpu nozÄ«me
Samta tÄrpi ir plÄsÄji un pÄrtiek no termÄ«tiem, zirnekļiem, circeÅiem, daudzkÄjiem, tÄrpiem, gliemežiem un citiem sÄ«kiem bezmugurkaulniekiem. Lai notvertu laupÄ«jumu vai aizsargÄtos, samta tÄrpi no dziedzeriem, kas atrodas t. s. gļotu kÄrpiÅÄs pie mutes, izŔļÄc lipÄ«gas, pienbaltas gļotas. Dažas sugas var izŔļÄkt gļotas pat 30 cm attÄlumÄ. Samta tÄrpiem ir ÄrÄjÄ gremoÅ”ana, lÄ«dzÄ«gi kÄ zirnekļveidÄ«gajiem. Ar žokļiem tie pÄrkož medÄ«juma kutikulu un ar siekalÄm koduma brÅ«cÄ izdala gremoÅ”anas fermentus, Ŕķidro dzÄ«vnieka saturu pÄc tam izsÅ«c. Ar samta tÄrpiem barojas zirnekļi, daudzkÄji, grauzÄji un putni. Sugas Micrurus hemprichii (Elapidae) ÄÅ«skas galvenokÄrt pÄrtiek no samta tÄrpiem. ZinÄmas dažas ÄrÄu sugas, kas parazitÄ uz samta tÄrpu Ädas. ĶermeÅa apvalka ievainojuma gadÄ«jumÄ notiek bakteriÄla inficÄÅ”anÄs, kas samta tÄrpiem parasti ir nÄvÄjoÅ”a.
PaÅ”reiz 11 samta tÄrpu sugas ir StarptautiskÄs dabas un dabas resursu aizsardzÄ«bas savienÄ«bas (International Union for Conservation of Nature) apdraudÄto sugu sarakstÄ. TrÄ«s no Ŕīm sugÄm ir kritiski apdraudÄtas. BrazÄ«lijÄ ir izveidots dabas rezervÄts sugai Epiperipatus acacioi (Marcus, Marcus, 1955) (Peripatidae). Samta tÄrpu lielÄkais apdraudÄjums ir lauksaimniecÄ«bas zemju paplaÅ”inÄÅ”ana un tiem derÄ«go dzÄ«votÅu fragmentÄcija un iznÄ«cinÄÅ”ana.
Samta tÄrpiem ir nozÄ«mÄ«ga loma daudzŔūnu dzÄ«vnieku evolÅ«cijas pÄtÄ«jumos.
Ineta Salmane "Samta tÄrpi". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/203373-samta-t%C4%81rpi (skatÄ«ts 08.10.2026)