StruktÅ«ra, lÄmumu pieÅemÅ”ana, vadÄ«ba AugstÄkais RS likumdevÄjs bija rakstnieku kongress. TajÄ ievÄlÄja RS valdi, kas Ä«stenoja organizÄcijas pÄrvaldi un bija augstÄkÄ vadÄ«tÄja instance, un strÄdÄja kongresu starplaikÄ. SaskaÅÄ ar statÅ«tiem RS valdei bija jÄdod pÄrskats par savu darbÄ«bu PSRS Rakstnieku savienÄ«bas valdei. SavukÄrt PSRS Rakstnieku savienÄ«bas kongresu un valdes lÄmumi attiecÄs arÄ« uz RS kÄ tÄs nodaļas darbu.
RS valdes sÄdÄs galvenokÄrt apsprieda aktualitÄtes literatÅ«rÄ, mÄkslinieciskÄs un idejiskÄs problÄmas, iztirzÄja nozÄ«mÄ«gÄkÄs parÄdÄ«bas jaunÄkajÄ dzejÄ, prozÄ, dramaturÄ£ijÄ un citur, diskutÄja par atseviŔķu rakstnieku daiļradi, kÄ arÄ« uzÅÄma jaunos RS biedrus, pÄrrunÄja literÄro prÄmiju jautÄjumus un izvirzÄ«ja to kandidÄtus. SÄdÄs pÄrrunÄja arÄ« RS periodisko izdevumu darbu, lÄma par redakcijas sastÄvu un redaktoru kandidatÅ«rÄm. TÄpat tika apspriesti arÄ« organizatoriski jautÄjumi, piemÄram, kongresu, plÄnumu organizÄÅ”ana un tamlÄ«dzÄ«gi. Rakstnieki tika informÄti arÄ« par Padomju SavienÄ«bas KomunistiskÄs Partijas (PSKP) CentrÄlkomitejas (CK) un PSRS Rakstnieku savienÄ«bas valdes plÄnumu nozÄ«mÄ«gÄkajiem lÄmumiem un izvirzÄ«tajiem plÄniem un uzdevumiem. Apspriesto jautÄjumu un problÄmu loks pastÄvÄ«gi mainÄ«jÄs, bija atkarÄ«gs no politiskajÄm un ideoloÄ£iskajÄm pÄrmaiÅÄm, kas ietekmÄja literÄro procesu. Bieži valdes sÄdÄs lÄ«dzÄs kÄrtÄjiem darba jautÄjumiem tika diskutÄts par vienu centrÄlo jautÄjumu, par kuru tika sagatavots referÄts vai pÄrskats. Valdes sÄdes parasti norisinÄjÄs atklÄti, tajÄs varÄja piedalÄ«ties ikviens biedrs, bieži sÄdÄs bija pieaicinÄti arÄ« citu kultÅ«ras un zinÄtnes institÅ«ciju darbinieki, piemÄram, no LPSR ZinÄtÅu akadÄmijas A. UpÄ«Å”a Valodas un literatÅ«ras institÅ«ta, Latvijas Valsts izdevniecÄ«bas, LPSR IzglÄ«tÄ«bas ministrijas, periodiskajiem izdevumiem, piedalÄ«jÄs arÄ« Latvijas KomunistiskÄs partijas (LKP) CK pÄrstÄvji. IzÅÄmums bija tÄs sÄdes, kurÄs notika amatpersonu pÄrvÄlÄÅ”ana un balsoÅ”ana. SaskaÅÄ ar statÅ«tiem balsoÅ”ana bija atklÄta. Daļa valdes sÄdÄs apspriesto jautÄjumu un referÄtu tika publicÄti arÄ« LPSR periodiskajos izdevumos.
RS valdes plÄnums ievÄlÄja no sava vidus valdes pirmo sekretÄru, kÄ arÄ« valdes sekretÄrus. No 1941. lÄ«dz 1954. gadam RS valdes priekÅ”sÄdÄtÄjs bija Andrejs UpÄ«ts, taÄu faktiski organizÄcijas vadÄ«bas darbu A. UpÄ«Å”a aizÅemtÄ«bas un veselÄ«bas stÄvokļa dÄļ veica atbildÄ«gie sekretÄri ā JÄnis Niedre (1941ā1943), Fricis Rokpelnis (1943ā1944), KÄrlis KrauliÅÅ” (1944ā1948) un Ignats Muižnieks (1948ā1950). 1950. gadÄ par valdes sekretÄru iecÄla Valdi Luksu, kurÅ” Rakstnieku savienÄ«bas 4. kongresÄ 1954. gadÄ tika ievÄlÄts par valdes pirmo sekretÄru (amatÄ lÄ«dz 1965. gadam), savukÄrt A. UpÄ«ts tika ievÄlÄts par goda sekretÄru. No 1965. lÄ«dz 1974. gadam valdes pirmais sekretÄrs bija Alberts Jansons, pÄc tam GunÄrs Priede (1974ā1984), JÄnis Peters (1984ā1989) un Imants AuziÅÅ” (1989ā1992). Valdes pirmajam sekretÄram bija pakļauti divi valdes sekretÄri, kas bija valdes pirmÄ sekretÄra vietnieki un vajadzÄ«bas gadÄ«jumÄ varÄja aizvietot valdes pirmo sekretÄru.
RS sekretariÄts tika izveidots 1951. gadÄ. TajÄ ietilpa valdes sekretÄri, literÄrie konsultanti, literÄro izdevumu pÄrstÄvji, RS KomunistiskÄs partijas pirmorganizÄcijas sekretÄrs, PSRS LiteratÅ«ras fonda Latvijas republikÄniskÄ nodaļas direktors un citi biedri. SekretariÄts galvenokÄrt organizÄja un vadÄ«ja RS praktisko darbu, kÄ arÄ« sagatavoja lÄmumu projektus valdei. SekretariÄta sÄdÄs lÄma par daudzveidÄ«giem jautÄjumiem, piemÄram, RS radoÅ”o sekciju un kluba, RS Namu pÄrvaldes darbu, ideoloÄ£iskÄs un mÄkslinieciskÄs audzinÄÅ”anas darbu sekcijÄs, rakstnieku radoÅ”ajiem komandÄjumiem, pabalstiem un tamlÄ«dzÄ«gi. RS valdei un tÄs sekretÄriem bÅ«tiski lÄmumi bija jÄsaskaÅo ar LKP CK un PSRS Rakstnieku savienÄ«bu.
RS radoÅ”ais darbs tika organizÄts prozas, dzejas, dramaturÄ£ijas, kritikas, tulkotÄju un krievu rakstnieku sekcijÄs, kuru darbu vadÄ«ja sekretariÄts un valde. Katram rakstniekam bija jÄdarbojas kÄdÄ no sekcijÄm. GalvenokÄrt radoÅ”o sekciju sÄdÄs diskutÄja par konkrÄtÄ Å¾anra aktuÄlajÄm mÄkslinieciskajÄm problÄmÄm un teorÄtiskiem un praktiskiem jautÄjumiem, apsprieda manuskriptus. Katru radoÅ”o sekciju vadÄ«ja priekÅ”sÄdÄtÄji. Sekciju darbam bija piesaistÄ«ti konsultanti, kas konsultÄja jaunos autorus ā iesÄcÄjus. Konsultanti piedalÄ«jÄs jauno autoru seminÄru rÄ«koÅ”anÄ un par savu nozari sniedza pÄrskatu sekretariÄtam.
RS darbojÄs arÄ« dažÄdas komisijas un padomes. To nosaukumi un darbÄ«ba dažÄdos RS pastÄvÄÅ”anas periodos bija mainÄ«ga, piemÄram, Jauno biedru uzÅemÅ”anas, Jauno literÄtu audzinÄÅ”anas, BÄrnu un jaunatnes literatÅ«ras, LatvieÅ”u literÄrÄ mantojuma komisija un citas. Pie RS pieskaitÄmas arÄ« Jauno literÄtu apvienÄ«bas rajonos un RÄ«gas jauno literÄtu studija.
RS struktÅ«rÄ ietilpa vÄl arÄ« PSRS LiteratÅ«ras fonda Latvijas republikÄniskÄ nodaļa, kas darbu sÄka 1945. gada 1. janvÄrÄ«. Nodaļas galvenais uzdevums bija palÄ«dzÄ«bas sniegÅ”ana RS biedriem, uzlabojot viÅu sadzÄ«ves apstÄkļus un materiÄlo stÄvokli, kÄ arÄ« jauno rakstnieku atbalstÄ«Å”ana, radot viÅiem nepiecieÅ”amos materiÄlos apstÄkļus. RS biedra nÄves gadÄ«jumÄ atbalstu varÄja saÅemt arÄ« viÅa tuvinieki un Ä£imene. LÄmumus par materiÄlÄ pabalsta vai dažÄdu komandÄjumu pieŔķirÅ”anu pieÅÄma RS valdes sekretariÄtÄ, tos realizÄja PSRS LiteratÅ«ras fonda Latvijas republikÄniskÄ nodaļa. 1945. gadÄ RS biedriem tika dibinÄts Rakstnieku atpÅ«tas nams Dubultos. 1961. gadÄ speciÄli RS biedriem tika dibinÄta PSRS LiteratÅ«ras fonda Latvijas nodaļas poliklÄ«nika, ko vÄlÄk varÄja apmeklÄt arÄ« komponisti un kinematogrÄfisti.
LiteratÅ«ras fondam bija pakļauts Rakstnieku klubs, kas organizÄja literatÅ«rai veltÄ«tus pasÄkumus, svÄtkus, vakarus, seminÄrus, rakstnieku tikÅ”anÄs ar lasÄ«tÄjiem, citu republiku rakstniekiem un tamlÄ«dzÄ«gi. Rakstnieku klubs atbildÄja arÄ« par RS sarÄ«kojumu un rakstnieku jubileju pasÄkumu organizÄÅ”anu. 1968. gadÄ nodibinÄja Ä«paÅ”u LiteratÅ«ras propagandas biroju, kas organizÄja latvieÅ”u un cittautu aktuÄlos un klasiskÄs literatÅ«ras propagandas sarÄ«kojumus.
