AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 30. oktobrī
Madara Āriņa

Latvijas PSR Rakstnieku savienība

(angļu The Union of Soviet Writers of Latvia, vācu der Schriftstellerverband Sowjetlettlands, krievu Š”Š¾ŃŽŠ· советских писателей Латвии)
nozīmīga profesionāla organizācija padomju okupētajā Latvijā (Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā, LPSR) no 1940. līdz 1990. gadam, kas apvienoja dzejniekus, prozaiķus, dramaturgus, tulkotājus, literatūras kritiķus un zinātniekus

Saistītie Ŕķirkļi

  • latvieÅ”u literatÅ«ra
  • Latvijas Rakstnieku savienÄ«ba
  • literatÅ«rzinātne Latvijā

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Darbības mērķi un uzdevumi
  • 3.
    StruktÅ«ra, lēmumu pieņemÅ”ana, vadÄ«ba
  • 4.
    Vēsture, svarīgāko posmu pārskats
  • 5.
    Biedri
  • 6.
    Publikācijas
  • 7.
    Novērtējums
  • SaistÄ«tie Ŕķirkļi
  • Ieteicamā literatÅ«ra
  • KopÄ«got
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Darbības mērķi un uzdevumi
  • 3.
    StruktÅ«ra, lēmumu pieņemÅ”ana, vadÄ«ba
  • 4.
    Vēsture, svarīgāko posmu pārskats
  • 5.
    Biedri
  • 6.
    Publikācijas
  • 7.
    Novērtējums
Kopsavilkums

Dibināta 1940. gadā kā Latvijas Padomju rakstnieku savienÄ«ba, kopÅ” 1986. gada Latvijas PSR Rakstnieku savienÄ«ba (RS). Organizācija bija Padomju Sociālistiskās Republiku SavienÄ«bas (PSRS) Rakstnieku savienÄ«bas struktÅ«rvienÄ«ba, pēc struktÅ«ras un darbÄ«bas principiem analoga centrālajai organizācijai un kā reÄ£ionālā rakstnieku organizācija atbilstoÅ”i Padomju SavienÄ«bas Komunistiskās partijas nostādnēm centralizēti pārraudzÄ«ja un kontrolēja literāro procesu Padomju Latvijā.

Darbības mērķi un uzdevumi

RS darbojās saskaņā ar PSRS Rakstnieku savienÄ«bas statÅ«tiem, kas pieņemti 1934. gada PSRS Rakstnieku savienÄ«bas 1. kongresā (latvieÅ”u valodā izdoti 1941. gadā). StatÅ«tos definēts organizācijas mērÄ·is un uzdevumi, kas cieÅ”i saistÄ«ti ar komunistisko partiju un komunistisko ideoloÄ£iju. RS uzdevumi, saskaņā ar režīma prasÄ«bām un ideoloÄ£iskajiem mērÄ·iem, bija sekmēt literātu idejisku, ā€œaugsti mākslinieciskuā€ literāro jaunradi, ā€œstiprināt rakstnieku sakarus ar tautas dzÄ«viā€, ā€œcÄ«nÄ«ties par sociālistiskā reālisma mākslas pilnveidoÅ”anu un karot pret visāda veida reakcionārās ideoloÄ£ijas ietekmēmā€, kā arÄ« veicināt sadarbÄ«bu ar PSRS tautu, sociālistisko zemju un kapitālistisko valstu ā€œprogresÄ«vajiemā€ rakstniekiem. RS mērÄ·is bija arÄ« ā€œaudzinātā€ jauno literātu maiņu, aizsargāt autoru tiesÄ«bas un rÅ«pēties par literātu materiālā stāvokļa uzlaboÅ”anu.

StruktÅ«ra, lēmumu pieņemÅ”ana, vadÄ«ba

Augstākais RS likumdevējs bija rakstnieku kongress. Tajā ievēlēja RS valdi, kas īstenoja organizācijas pārvaldi un bija augstākā vadītāja instance, un strādāja kongresu starplaikā. Saskaņā ar statūtiem RS valdei bija jādod pārskats par savu darbību PSRS Rakstnieku savienības valdei. Savukārt PSRS Rakstnieku savienības kongresu un valdes lēmumi attiecās arī uz RS kā tās nodaļas darbu.

RS valdes sēdēs galvenokārt apsprieda aktualitātes literatÅ«rā, mākslinieciskās un idejiskās problēmas, iztirzāja nozÄ«mÄ«gākās parādÄ«bas jaunākajā dzejā, prozā, dramaturÄ£ijā un citur, diskutēja par atseviŔķu rakstnieku daiļradi, kā arÄ« uzņēma jaunos RS biedrus, pārrunāja literāro prēmiju jautājumus un izvirzÄ«ja to kandidātus. Sēdēs pārrunāja arÄ« RS periodisko izdevumu darbu, lēma par redakcijas sastāvu un redaktoru kandidatÅ«rām. Tāpat tika apspriesti arÄ« organizatoriski jautājumi, piemēram, kongresu, plēnumu organizēŔana un tamlÄ«dzÄ«gi. Rakstnieki tika informēti arÄ« par Padomju SavienÄ«bas Komunistiskās Partijas (PSKP) Centrālkomitejas (CK) un PSRS Rakstnieku savienÄ«bas valdes plēnumu nozÄ«mÄ«gākajiem lēmumiem un izvirzÄ«tajiem plāniem un uzdevumiem. Apspriesto jautājumu un problēmu loks pastāvÄ«gi mainÄ«jās, bija atkarÄ«gs no politiskajām un ideoloÄ£iskajām pārmaiņām, kas ietekmēja literāro procesu. Bieži valdes sēdēs lÄ«dzās kārtējiem darba jautājumiem tika diskutēts par vienu centrālo jautājumu, par kuru tika sagatavots referāts vai pārskats. Valdes sēdes parasti norisinājās atklāti, tajās varēja piedalÄ«ties ikviens biedrs, bieži sēdēs bija pieaicināti arÄ« citu kultÅ«ras un zinātnes institÅ«ciju darbinieki, piemēram, no LPSR Zinātņu akadēmijas A. UpīŔa Valodas un literatÅ«ras institÅ«ta, Latvijas Valsts izdevniecÄ«bas, LPSR IzglÄ«tÄ«bas ministrijas, periodiskajiem izdevumiem, piedalÄ«jās arÄ« Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) CK pārstāvji. Izņēmums bija tās sēdes, kurās notika amatpersonu pārvēlēŔana un balsoÅ”ana. Saskaņā ar statÅ«tiem balsoÅ”ana bija atklāta. Daļa valdes sēdēs apspriesto jautājumu un referātu tika publicēti arÄ« LPSR periodiskajos izdevumos.

RS valdes plēnums ievēlēja no sava vidus valdes pirmo sekretāru, kā arÄ« valdes sekretārus. No 1941. lÄ«dz 1954. gadam RS valdes priekÅ”sēdētājs bija Andrejs UpÄ«ts, taču faktiski organizācijas vadÄ«bas darbu A. UpīŔa aizņemtÄ«bas un veselÄ«bas stāvokļa dēļ veica atbildÄ«gie sekretāri – Jānis Niedre (1941–1943), Fricis Rokpelnis (1943–1944), Kārlis KrauliņŔ (1944–1948) un Ignats Muižnieks (1948–1950). 1950. gadā par valdes sekretāru iecēla Valdi Luksu, kurÅ” Rakstnieku savienÄ«bas 4. kongresā 1954. gadā tika ievēlēts par valdes pirmo sekretāru (amatā lÄ«dz 1965. gadam), savukārt A. UpÄ«ts tika ievēlēts par goda sekretāru. No 1965. lÄ«dz 1974. gadam valdes pirmais sekretārs bija Alberts Jansons, pēc tam Gunārs Priede (1974–1984), Jānis Peters (1984–1989) un Imants AuziņŔ (1989–1992). Valdes pirmajam sekretāram bija pakļauti divi valdes sekretāri, kas bija valdes pirmā sekretāra vietnieki un vajadzÄ«bas gadÄ«jumā varēja aizvietot valdes pirmo sekretāru.

RS sekretariāts tika izveidots 1951. gadā. Tajā ietilpa valdes sekretāri, literārie konsultanti, literāro izdevumu pārstāvji, RS Komunistiskās partijas pirmorganizācijas sekretārs, PSRS LiteratÅ«ras fonda Latvijas republikāniskā nodaļas direktors un citi biedri. Sekretariāts galvenokārt organizēja un vadÄ«ja RS praktisko darbu, kā arÄ« sagatavoja lēmumu projektus valdei. Sekretariāta sēdēs lēma par daudzveidÄ«giem jautājumiem, piemēram, RS radoÅ”o sekciju un kluba, RS Namu pārvaldes darbu, ideoloÄ£iskās un mākslinieciskās audzināŔanas darbu sekcijās, rakstnieku radoÅ”ajiem komandējumiem, pabalstiem un tamlÄ«dzÄ«gi. RS valdei un tās sekretāriem bÅ«tiski lēmumi bija jāsaskaņo ar LKP CK un PSRS Rakstnieku savienÄ«bu.

RS radoÅ”ais darbs tika organizēts prozas, dzejas, dramaturÄ£ijas, kritikas, tulkotāju un krievu rakstnieku sekcijās, kuru darbu vadÄ«ja sekretariāts un valde. Katram rakstniekam bija jādarbojas kādā no sekcijām. Galvenokārt radoÅ”o sekciju sēdēs diskutēja par konkrētā žanra aktuālajām mākslinieciskajām problēmām un teorētiskiem un praktiskiem jautājumiem, apsprieda manuskriptus. Katru radoÅ”o sekciju vadÄ«ja priekÅ”sēdētāji. Sekciju darbam bija piesaistÄ«ti konsultanti, kas konsultēja jaunos autorus – iesācējus. Konsultanti piedalÄ«jās jauno autoru semināru rÄ«koÅ”anā un par savu nozari sniedza pārskatu sekretariātam.

RS darbojās arÄ« dažādas komisijas un padomes. To nosaukumi un darbÄ«ba dažādos RS pastāvēŔanas periodos bija mainÄ«ga, piemēram, Jauno biedru uzņemÅ”anas, Jauno literātu audzināŔanas, Bērnu un jaunatnes literatÅ«ras, LatvieÅ”u literārā mantojuma komisija un citas. Pie RS pieskaitāmas arÄ« Jauno literātu apvienÄ«bas rajonos un RÄ«gas jauno literātu studija.

RS struktÅ«rā ietilpa vēl arÄ« PSRS LiteratÅ«ras fonda Latvijas republikāniskā nodaļa, kas darbu sāka 1945. gada 1. janvārÄ«. Nodaļas galvenais uzdevums bija palÄ«dzÄ«bas sniegÅ”ana RS biedriem, uzlabojot viņu sadzÄ«ves apstākļus un materiālo stāvokli, kā arÄ« jauno rakstnieku atbalstīŔana, radot viņiem nepiecieÅ”amos materiālos apstākļus. RS biedra nāves gadÄ«jumā atbalstu varēja saņemt arÄ« viņa tuvinieki un Ä£imene. Lēmumus par materiālā pabalsta vai dažādu komandējumu pieŔķirÅ”anu pieņēma RS valdes sekretariātā, tos realizēja PSRS LiteratÅ«ras fonda Latvijas republikāniskā nodaļa. 1945. gadā RS biedriem tika dibināts Rakstnieku atpÅ«tas nams Dubultos. 1961. gadā speciāli RS biedriem tika dibināta PSRS LiteratÅ«ras fonda Latvijas nodaļas poliklÄ«nika, ko vēlāk varēja apmeklēt arÄ« komponisti un kinematogrāfisti.

LiteratÅ«ras fondam bija pakļauts Rakstnieku klubs, kas organizēja literatÅ«rai veltÄ«tus pasākumus, svētkus, vakarus, seminārus, rakstnieku tikÅ”anās ar lasÄ«tājiem, citu republiku rakstniekiem un tamlÄ«dzÄ«gi. Rakstnieku klubs atbildēja arÄ« par RS sarÄ«kojumu un rakstnieku jubileju pasākumu organizēŔanu. 1968. gadā nodibināja Ä«paÅ”u LiteratÅ«ras propagandas biroju, kas organizēja latvieÅ”u un cittautu aktuālos un klasiskās literatÅ«ras propagandas sarÄ«kojumus.

Vēsture, svarīgāko posmu pārskats

RS bija pirmā LPSR radoŔā savienÄ«ba, kas dibināta un darbu uzsāka jau pirmajā padomju okupācijas gadā. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jÅ«nijā tika likvidēta Latvijas Preses biedrÄ«ba un atjaunota Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrÄ«ba (1917–1934), kas uzskatāms par pirmo priekÅ”darbu Padomju Latvijas rakstnieku centralizētā organizēŔanā. Jaunā LPSR Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrÄ«ba oficiāli uzsāka darbu vienlaikus ar Latvijas iekļauÅ”anu PSRS sastāvā 1940. gada 5. augustā, bet jau 13. augustā tika ievēlēta valde deviņu cilvēku sastāvā (valdes priekÅ”sēdētājs bija Andrejs UpÄ«ts). SeptembrÄ« arodbiedrÄ«ba uzsāka aktÄ«vu biedru uzņemÅ”anu, tomēr PSRS sociālistiskajās republikās rakstnieku organizācijām bija pilnÄ«bā jāatbilst PSRS Rakstnieku savienÄ«bas modelim un nolÅ«kam – rakstnieku radoŔā darba ideoloÄ£iskajai pārraudzÄ«bai un audzināŔanai. Atjaunotā LPSR Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrÄ«ba neatbilda PSRS pastāvoÅ”ajiem noteikumiem par rakstnieku ideoloÄ£isko un profesionālo organizēŔanos, tādēļ neilgi pēc atjaunoÅ”anas tika likvidēta.

Lai izveidotu Rakstnieku savienÄ«bu pēc PSRS parauga, 1940. gada 23. septembrÄ« uz Maskavu devās latvieÅ”u rakstnieku delegācija – RÅ«dolfs Egle, ArvÄ«ds Grigulis, J. Niedre, lai tiktos ar PSRS Rakstnieku savienÄ«bas rakstniekiem. Konsultanti LPSR Rakstnieku savienÄ«bas izveidē bija PSRS Rakstnieku savienÄ«bas valdes pirmais sekretārs Aleksandrs Fadejevs (АлексанГр АлексанГрович ФаГеев), rakstnieki Aleksejs Surkovs (Алексей АлексанГрович Š”ŃƒŃ€ŠŗŠ¾Š²), Pjotrs Pavļenko (ŠŸŃ‘Ń‚Ń€ АнГреевич Павленко) un Mihails Apļetins (ŠœŠøŃ…Š°ŠøŠ» Яковлевич Аплетин). 1940. gada 2. oktobrÄ« latvieÅ”u rakstnieku delegācija no Maskavas atgriezās ar stingriem norādÄ«jumiem no VissavienÄ«bas Komunistiskās (boļŔeviku) partijas Centrālās komitejas (VK(b)P CK) par LPSR Rakstnieku savienÄ«bas izveidi. LPSR rakstnieku savienÄ«bas organizēŔanās procesā un deklarācijas sastādīŔanā kā uzraugs no Maskavas tika atsÅ«tÄ«ts krievu rakstnieks, PSRS Rakstnieku savienÄ«bas biedrs Nikolajs Virta (ŠŠøŠŗŠ¾Š»Š°Š¹ Š•Š²Š³ŠµŠ½ŃŒŠµŠ²ŠøŃ‡ Вирта).

1940. gada oktobrÄ« tika izveidota LPSR Rakstnieku savienÄ«bas organizācijas komiteja, ko iecēla Latvijas Komunistiskās (boļŔeviku) partijas Centrālā komiteja (LK(b)P CK). Par jaunās rakstnieku organizācijas komitejas priekÅ”sēdētāju tika izraudzÄ«ts J. Niedre, par komitejas locekļiem – Vilis Lācis un Žanis Spure. Pirmā LPSR Rakstnieku savienÄ«bas organizācijas komitejas sēde notika 1940. gada 17. oktobrÄ«. Å ajā sēdē par organizācijas komitejas ceturto locekli uzņēma rakstnieku A. UpÄ«ti, tika uzņemti arÄ« pirmie biedri: V. Lācis, A. UpÄ«ts, Ž. Spure, J. Niedre, Andrejs Balodis, A. Grigulis, IndriÄ·is Lēmanis, JÅ«lijs Lācis, V. Lukss, Jānis Plaudis, RÅ«ta Skujiņa, JÅ«lijs Vanags un Pāvils VÄ«lips. Četras personas – Kārlis Fimbers, R. Egle, MārtiņŔ ZÄ«verts un Mira Krupņikova – ieguva biedru kandidātu statusu. Savukārt LPSR Rakstnieku savienÄ«bas Organizācijas komitejas darbÄ«bas oficiālā atklāŔanas sēde notika 26. oktobrÄ«. Juridiski RS statuss tika noteikts tikai RS 1. kongresā, kas notika 1941. gada 14. un 15. jÅ«nijā LPSR Valsts filharmonijas zālē (Lielajā Ä¢ildē). No 44 RS biedriem un biedru kandidātiem kongresā piedalÄ«jās 38, kas ievēlēja pirmo RS valdi.

Organizācijas tālāko darbu LPSR pārtrauca nacistiskās Vācijas uzbrukums Padomju SavienÄ«bai 1941. gada 22. jÅ«nijā, pēc kura karadarbÄ«ba aizsākās arÄ« Latvijas teritorijā. Vairāk nekā puse no jaunizveidotās organizācijas biedriem un visa kongresā ievēlētā valde (deviņi locekļi) evakuējās uz PSRS iekÅ”ieni: Maskavu, Kirovu, Ivanovu, Alma-Atu, Čeboksariem un citur. Daļa RS biedru (padomju okupācijas režīma atbalstÄ«tāji) pēc atkāpÅ”anās uz austrumiem iesaistÄ«jās Sarkanās armijas sastāvā iekļautajā latvieÅ”u strēlnieku divÄ«zijā. Kara laikā RS darbÄ«ba netika pārtraukta, notika konferences, plēnumi, tika izdotas grāmatas un žurnāli.

Pēc Latvijas otrreizējas padomju okupācijas 1944. gadā arÄ« RS atgriezās un atsāka darbu LPSR. No 20. gs. 40. gadu otrās puses lÄ«dz pat RS 5. kongresam 1965. gadā RS valdes kodolu veidoja evakuācijā PSRS un Sarkanās armijas sastāvā bijuÅ”ie biedri, no kuriem daļa bija pārliecināti, savā radoÅ”ajā un profesionālajā darbÄ«bā nereti pārcentÄ«gi padomju totalitārā režīma atbalstÄ«tāji, kuri arÄ« destaļinizācijas periodā, neraugoties uz bÅ«tiskām pārmaiņām PSKP diskursā, centās uzturēt vēlÄ«nā staļinisma perioda principus un saskarsmes kultÅ«ru. Lai arÄ« PSKP pirmā sekretāra Ņikitas HruŔčova (ŠŠøŠŗŠøŃ‚Š° Дергеевич Š„Ń€ŃƒŃ‰Ń‘Š²) aizsāktā politiskā ā€œatkuŔņaā€ ietekmē 20. gs. 50. gadu otrajā pusē arÄ« RS valdē notika pārmaiņas (padomju varas represēto rakstnieku uzņemÅ”ana savienÄ«bā, pirmspadomju literārā mantojuma izvērtēŔana, aktÄ«vāka jaunu biedru uzņemÅ”ana), kopumā valdes kodolu veidoja Å”aurs biedru loks, kura darbÄ«bā nebija vērojama jebkāda atkāpÅ”anās no Komunistiskās partijas principiem un bija redzama izteikti lojāla partijas direktÄ«vu izpilde.

Sākoties padomju totalitārā režīma atslābumam un RS ienākot jaunajai rakstnieku paaudzei (Vizma BelÅ”evica, Gunārs Priede, Zigmunds SkujiņŔ, Ojārs Vācietis un citi), pakāpeniski sāka norisināties pārmaiņas – veidojās neapmierinātÄ«ba ar vecās, ortodoksāli orientētās rakstnieku paaudzes staļinisma periodam raksturÄ«go vadÄ«bas stilu; protests kulminēja RS 5. kongresā 1965. gada 14.–17. decembrÄ«. Å is kongress turpmākā savienÄ«bas attÄ«stÄ«bā bija izŔķirÄ«gs pagrieziena punkts bÅ«tiskām kvalitatÄ«vām pārmaiņām RS valdes darbÄ«bā un organizācijā kopumā. Kongresā no RS valdes tika izbalsoti pieci ietekmÄ«gi valdes locekļi: A. Grigulis, Žanis GrÄ«va (Ä«stajā vārdā Žanis Folmanis), K. KrauliņŔ, J. Niedre un J. Vanags. Pēc Ŕī kongresa valdē sāka dominēt jaunā rakstnieku paaudze, kas pakāpeniski nostājās opozÄ«cijā pastāvoÅ”ajam partijas diktātam, piemēram, atbalstot RS biedru daiļradi un aizstāvot tos Komunistiskās partijas iniciētajās kampaņās. 60. gadu otrajā pusē tika aizsākti un risināti bÅ«tiski jautājumi – dibināta LatvieÅ”u literārā mantojuma komisija, LiteratÅ«ras propagandas birojs, aizsākta latvieÅ”u identitātei nozÄ«mÄ«ga tradÄ«cija – Dzejas dienas, kas turpinājās arÄ« nākamajās desmitgadēs. RS 70.–80. gados tika uzskatÄ«ta par radoŔās inteliÄ£ences patvērumu. SavienÄ«bu vadÄ«ja rakstnieki, kuriem piederēja augsts sabiedrÄ«bas uzticÄ«bas atbalsts un simboliskā atzinÄ«ba. RS pakāpeniski aizvien vairāk iesaistÄ«jās sabiedriskajās iniciatÄ«vās, virzoties pretim neatkarÄ«bas atgūŔanas procesiem, kas savu kulmināciju piedzÄ«voja 1988. gada 1. un 2. jÅ«nijā, kad norisinājās tā sauktais RadoÅ”o savienÄ«bu plēnums – RS atklātais plēnums kopā ar citām radoÅ”ajām savienÄ«bām, atseviŔķiem zinātniekiem un žurnālistiem. Å ajā plēnumā ar jaunām prasÄ«bām un protestiem uzstājās 25 rakstnieki. Žurnālists Mavriks Vulfsons norādÄ«ja uz Latvijas okupācijas faktu 1940. gadā. 1990. gada 22. janvāra RS pilnsapulcē pieņēma jaunus statÅ«tus – kļūstot juridiski par neatkarÄ«gu organizāciju. 1990. gada maijā Preses namā notika LRS pēdējais – 10. kongress.

Biedri

Lai kļūtu par RS biedru, pretendentam bija jābÅ«t vismaz vienas izdotas grāmatas autoram (zināmi arÄ« izņēmumi); bija jāiesniedz izvērsta biogrāfija (izglÄ«tÄ«ba, profesionālā darbÄ«ba, partijas piederÄ«ba un tamlÄ«dzÄ«gi) un lÅ«gums uzņemt organizācijā, kā arÄ« trÄ«s rekomendācijas no RS biedriem, visbiežāk no sekcijas, kurai kandidāts pieteicās. Kandidātu pieteikumus vispirms pārrunāja radoÅ”o sekciju sēdēs, tad notika balsojums RS Komunistiskās partijas pirmorganizācijas birojā. Pēc pozitÄ«va novērtējuma pretendentu ieteica Jauno biedru uzņemÅ”anas komisijai, kas izskatÄ«ja pieteikumu un kandidātu ieteica valdei. Pēdējā instance bija valdes sēde, kurā lēma par pretendenta uzņemÅ”anu. LÄ«dz 1955. gadam pastāvēja arÄ« biedra kandidāta statuss. Biedriem kandidātiem bija padomdevēju tiesÄ«bas kopējās sapulcēs un kongresos, bet viņiem nebija tiesÄ«bu vēlēt un tikt ievēlētiem RS izpildu un revÄ«zijas amatos. 

KopÅ” savienÄ«bas dibināŔanas RS biedru skaits pakāpeniski gan pieauga, gan mazinājās (biedru nāves dēļ). Pēc RS kongresu datiem: uz 1. kongresu 1941. gada jÅ«nijā bija 44 biedri un biedru kandidāti, 1947. gada jÅ«nijā (2. kongress) – 42 biedri un 20 biedru kandidāti, 1954. gada jÅ«nijā (3. kongress) – 74 biedri un biedru kandidāti, 1958. gada septembrÄ« (4. kongress) – 108 biedri. RS 4. un 5. kongresa starplaikā notika straujÅ” biedru skaita pieaugums – uz 5. kongresu 1965. gada decembrÄ« bija jau 170 biedru, 1971. gada maijā (6. kongress) – 177 biedri, 1976. gada martā (7. kongress) – 202 biedri, 1980. gada decembrÄ« (8. kongress) – 217 biedri, 1986. gada aprÄ«lÄ« (9. kongress) – 225 biedri. Uz RS 10. kongresu 1990. gada maijā savienÄ«bā bija 235 biedri. 

Publikācijas

RS bija savi periodiskie izdevumi: literatÅ«ras, mākslas un sabiedriski politiskais žurnāls ā€œKarogsā€ (1940–2010), radoÅ”o savienÄ«bu laikraksts ā€œLiteratÅ«ra un Mākslaā€ (1945–1994), literārais almanahs krievu valodā ā€œSovetskaja Latvijaā€ (Š”Š¾Š²ŠµŃ‚ŃŠŗŠ°Ń Š›Š°Ń‚Š²ŠøŃ, 1940–1941, 1950–1956), vēlāk – ā€œParusā€ (ŠŸŠ°Ń€ŃƒŃ, 1956–1961). No 1977. lÄ«dz 2008. gadam tika izdots literārais žurnāls krievu valodā ā€œDaugavaā€ (Š”Š°ŃƒŠ³Š°Š²Š°), savukārt no 1987. lÄ«dz 1992. gadam – žurnāls ā€œAvotsā€ (arÄ« izdevums krievu valodā ā€œRodņikā€, Š Š¾Š“ник). RS, saskaņojot ar LKP CK, atbildēja par Å”o izdevumu redakcijas kolēģijas sastāvu. RS valdes sēdēs tika apspriests Å”o periodisko izdevumu redakcijas darbs, iztirzātas publikācijas un to tematiskais plāns katram nākamajam pusgadam.

Novērtējums

RS biedriem visā organizācijas pastāvēŔanas periodā tika pieŔķirti dažādi valdÄ«bas apbalvojumi un goda nosaukumi, piemēram, Sociālistiskā Darba Varoņa goda nosaukums, Darba Sarkanā Karoga ordenis, Sarkanās Zvaigznes ordenis, ordenis ā€œGoda ZÄ«meā€, medaļas ā€œPSRS Bruņoto Spēku 50 gadiā€, V. I. Ä»eniņa piemiņas medaļa, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda raksts, Latvijas PSR Tautas dzejnieka, rakstniekanmgoda nosaukums, Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultÅ«ras darbinieka goda nosaukums, PSRS Valsts prēmija, Latvijas PSR Valsts prēmija.

PiederÄ«ba RS padomju okupācijas periodā bija nozÄ«mÄ«ga, jo tā apliecināja ne tikai radoŔās inteliÄ£ences profesionalitāti un prestižu, atseviŔķiem indivÄ«diem arÄ« augstu sociālo statusu sabiedrÄ«bā, bet nodroÅ”ināja arÄ« ienākumus, garantēja valsts pasÅ«tÄ«jumus, iespēju saņemt materiālo atbalstu un citas priekÅ”rocÄ«bas, piemēram, regulāras ceļazÄ«mes uz kÅ«rortiem un sanatorijām, dzÄ«vojamo platÄ«bu un vasarnÄ«cas, ārzemju komandējumus un tÅ«risma braucienus, medicÄ«niskos pakalpojumus, apbalvojumus un prēmijas.

Saistītie Ŕķirkļi

  • latvieÅ”u literatÅ«ra
  • Latvijas Rakstnieku savienÄ«ba
  • literatÅ«rzinātne Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • AuziņŔ, I., Avotiņa, D., un Kindzulis, Č. (sast.), Latvijas Padomju rakstnieku savienÄ«ba piecos gados (1966–1970), RÄ«ga, 1971.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Bērsons, I. (sast.), Plecu pie pleca: veltÄ«jums Latvijas Padomju rakstnieku savienÄ«bas četrdesmitgadei, RÄ«ga, Liesma, 1980.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Lendiņa, M., RadoŔā sadarbÄ«bā: Latvijas PSR radoÅ”o savienÄ«bu ieguldÄ«jums sociālisma kultÅ«ras celtniecÄ«bā 1944.–1985. g., RÄ«ga, Zinātne, 1986.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Niedre, J., ā€˜Rakstnieku savienÄ«ba’, Latvijas PSR mazā enciklopēdija, 3. sējums, RÄ«ga, Zinātne, 1970, 129. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Peters, J. (atb.), Skaitļi un fakti: Latvijas Padomju rakstnieku savienÄ«bas piecos gados 1971–1975, RÄ«ga, Liesma, 1976.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • PSRS Padomju rakstnieku savienÄ«bas statÅ«ti, RÄ«ga, LPSR Rakstnieku savienÄ«ba, 1941.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Viese, S. un Kaijaks, V. (atb.), Skaitļi un fakti: Latvijas Padomju rakstnieku savienÄ«ba piecos gados, 1976–1980, RÄ«ga, 1980.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Madara Āriņa "Latvijas PSR Rakstnieku savienība". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/204857-Latvijas-PSR-Rakstnieku-savien%C4%ABba (skatīts 08.10.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/204857-Latvijas-PSR-Rakstnieku-savien%C4%ABba

Å obrÄ«d enciklopēdijā ir 5990 Ŕķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • SadarbÄ«bas partneri
  • AtbalstÄ«tāji
  • Sazināties ar redakciju

Ā© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. Ā© Tilde, izstrāde, 2026. Ā© Orians Anvari, dizains, 2026. AutortiesÄ«bas, datu aizsardzÄ«ba un izmantoÅ”ana