Gadsimtu mijā Latvijā dibināti pirmie tīmeklī strādājošie uzņēmumi, kas piedāvāja dažādus pakalpojumus ‒ 26.11.1999. dibināts ziņu portāls “Delfi.lv”, kopš 2000. gada tas ir arī krieviski (“Rus.delfi.lv”). Ar abiem portāliem konkurenci nokavēja tradicionālo mediju un ziņu aģentūru mājaslapas. Meklējot informācijas pasniegšanas iespējas, 1999. gadā Baltijas lielākais informācijas tehnoloģiju uzņēmums “Microlink” izveidoja vairākas tīmekļa vietnes (“Online.ee”, “All.lv”, “Riga.lv”, “Navigators.lv”), kas kļuva par Baltijā lielāko interneta ziņu portālu “Delfi”. 2008. gadā to iegādājās Igaunijas mediju uzņēmums Ekspress Grupp.

08.2000. darbu sāka “Lattelecom” piederošais ziņu portāls “Apollo.lv” (2011. gadā to iegādājās Somijas mediju koncerns Sanoma News, 2013. gadā – Igaunijas mediju uzņēmums a/s Eesti Media), kā arī Baltijā pirmais televīzijas ziņu portāls “TVnet.lv”, ko izveidoja LNT (2011. gadā to iegādājās Norvēģijas mediju koncerns Schibsted, 2013. gadā – Eesti Media).

Nacionālajam privātajam kapitālam pieder 2002. gadā izveidotais e-pastu, tiešsaistes spēļu, ziņu un iepirkšanās, kā arī citu pakalpojumu portāls “Inbox.lv” ar līderpozīcijām Latvijas interneta mediju tirgū. Lauris Liberts un Agris Tamanis 2004. gadā nodibināja sociālo mediju “Draugiem.lv”, vēlāk papildinot to ar dažādiem interneta pakalpojumu uzņēmumiem (“Draugiem Group”). 2007. gadā “Draugiem.lv” lietotāju skaits sasniedza miljonu, 2014. gadā – 1,2 miljonus. “Draugiem.lv” vēl bija vienīgais nacionālais sociālais medijs Eiropas Savienībā (European Union), kura lietotāju skaits pārsniedza Facebook.com lietotāju skaitu Latvijā.

Daļa no tīmekļa satura piedāvājumiem ir plašsaziņas (masu) mediji, piemēram, interneta (tiešsaistes) ziņu portāli, ar 1) masu auditoriju, 2) profesionāli veidotu žurnālistiku, izglītojošu vai izklaides saturu un 3) ienākumiem no auditorijas. Ar šīm vienlaicīgajām pazīmēm tie atšķiras kā no sociālajiem medijiem (sociālo tīklu vietnēm) un meklēšanas rīkiem, kur arī lielākoties tiek izplatīts masu mediju saturs, tā no e-komercijas un reklāmas un sabiedrisko attiecību piedāvājumiem. Pēc interneta izpētes un konsultāciju uzņēmuma Gemius Latvia datiem 2017. gada sākumā, pieci apmeklētākie tiešsaistes ziņu portāli ir “Delfi.lv”, “TVnet.lv/Apollo.lv”, “Jauns.lv” (“Kasjauns.lv”), “Skaties.lv” (MTG TV Latvia) un “Lsm.lv” (Latvijas sabiedriskie mediji). Tie ir kļuvuši par svarīgiem ziņu medijiem, šajā ziņā aizstājot avīzes. Tiešsaistes plašsaziņas medijiem raksturīga pastiprināta interaktivitāte (atgriezeniskā saite) ar auditoriju, izmantojot datorizēto un digitālo komunikāciju un sociālos medijus, ko lieto arī virtuālās kopienas.

Vispopulārākā e-komercijas vietne Latvijā ir sludinājumu portāls “Ss.com”. To izmanto 45 % no interneta lietotājiem. No ārvalstu e-komercijas vietnēm Latvijas iedzīvotāju vidū iecienītākā ir “Ebay.com”, ko izmanto 29 % tiešsaistes lietotāju.

Kopš 2008. gada darbojas valsts pārvaldes pakalpojumu portāls “Latvija.lv”. Tā darbību nodrošina Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Portālā izvietotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu katalogā lietotāji var atrast informāciju un saņemt pakalpojumus šādās jomās: sociālie pakalpojumi, nodarbinātība, ģimene, uzņēmējdarbība, nauda un nodokļi, māja un vide, kultūra, sports un tūrisms. Populārākie e-pakalpojumi 2016. gadā bija dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana, informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām, savu datu pārbaude iedzīvotāju reģistrā.

2016. gada sākumā 204 281 Latvijas iedzīvotājs izmantoja elektronisko parakstu. Tā pakalpojumu izveidojis un nodrošina VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.

Lietojot internetu, Latvijas iedzīvotāji visvairāk apmeklē sociālo mediju vietnes, e-pasta pakalpojumu sniedzējus, ziņu portālus. Pēc Gemius Audience datiem, 2017. gada sākumā portālu “Delfi” latviešu un krievu valodā mēnesī apmeklēja 344 844 reālie lietotāji, “Inbox.lv” – 342 600, “TVnet.lv” – 282 710. Nišas auditorijas ir kultūras un intelektuālajiem portāliem “Satori.lv”, “Punctummagazine.lv”, “Lakuga.lv” un citiem.  

44 % Latvijas iedzīvotāju izmanto sociālos medijus katru dienu, 12 % – divas vai trīs reizes nedēļā, 5 % – dažas reizes mēnesī vai retāk, 33 % nekad nav izmantojuši sociālos medijus, 6 % nav pieejami šie mediji, liecina Eurobarometer 2015. gada dati. Latvijas iedzīvotāji ir septītie aktīvākie Eiropas Savienībā. 33 % no Latvijas iedzīvotājiem lieto globālo sociālo mediju Facebook.

Tiešsaistes reklāmas tirgus ir augošs: 2016. gadā tas veidoja 20 % no visām Latvijas reklāmas investīcijām. Reklāmu piesaista ziņu portāli, tradicionālo mediju tiešsaistes vietnes, citas populāras interneta vietnes. Arvien lielāka loma Latvijas reklāmas tirgū ir globālajiem tīmekļa uzņēmumiem Google.com, Facebook.com, Youtube.com un citiem, kuros var izvietot reklāmu atkarībā no satura lietotāju skaita noteiktā valstī vai tirgū. Trūkst datu, cik no Latvijas reklāmdevēju investīcijām ir atvēlētas preču un pakalpojumu popularizēšanai globālo mediju lietotāju auditorijai iekšzemē.

“Draugiem Group” gada apgrozījums 2015. gadā bija 22,9 miljoni eiro, nopelnot 2,4 miljonus eiro. Uzņēmuma grupā strādā vairāk nekā 250 darbinieku – 150 Latvijā un vairāk nekā 100 Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).

“Delfi” līdzās ziņām veido arī vairākus interneta žurnālus par tūrismu, veselību un medicīnu, māju un dārzu, ēst gatavošanu, vietni sievietēm. “TVnet.lv” tāpat piedāvā daudzveidīgu informāciju, viedokļus un izklaidi teksta, foto un video formātos.

Nozīmīga loma ar centrālo biroju Rīgā ir sociālajam medijam “Ask.fm”, ko 2010. gadā dibināja Iļja Terebins un Marks Terebins. Pēc “Ask.fm” informācijas, 2017. gadā tam ir 150 miljoni unikālo lietotāju mēnesī. Šis sociālais medijs ir pieejams 150 valstīs 49 valodās, 45 % no lietotājiem apmeklē vietni katru dienu.

Tiešsaistes mediju auditorijas un interneta lietotāju paradumu pētījumu veikšanā  specializējas Gemius Latvia. Cert.lv veicina informācijas tehnoloģiju (IT) drošību Latvijā. Tā ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kas darbojas Aizsardzības ministrijas pakļautībā, uztur informāciju par IT drošības apdraudējumiem, sniedz atbalstu valsts institūcijām un indivīdiem IT drošības incidentu novēršanā, ja incidentā iesaistīta Latvijas IP adrese (parasti datora identifikators) vai domēns lv. Cert.lv darbu nosaka Informācijas tehnoloģiju drošības likums, kas stājies spēkā 2011. gadā.

IT jomu regulē arī Elektronisko sakaru likums un Valsts informācijas sistēmu likums. Interneta drošības jautājumi ietverti Nacionālās drošības koncepcijā un Kiberdrošības stratēģijā 2014.–2018. gadam. IT drošības uzdevumu un pasākumu plānošanu Latvijā veic Nacionālā IT drošības padome. Ievērojot apdraudējumus virtuālajā vidē un rēķinoties ar valsts pārvaldes ierobežotajiem resursiem, Aizsardzības ministrija izveidojusi Kiberaizsardzības vienību, kurā aicināti darboties IT eksperti, kas IT drošības krīzes vai apdraudējuma gadījumā sadarbībā ar Cert.lv sniegtu atbalstu valstij un privātajam sektoram. Kiberaizsardzības vienība veidota saskaņā ar Zemessardzes likumu, tā apvieno IT ekspertus, kuri brīvajā laikā vēlas sadarboties IT drošības jautājumu risināšanā, pilnveidot zināšanas nacionālā un starptautiskā līmenī, organizēt kiberuzbrukumu novēršanas mācības.

Kopš 2010. gada biedrība “Mediju institūts” un Biznesa augstskola “Turība” tīmeklī uztur Eiropas Žurnālistikas observatorijas (European Journalism Observatory) portālu “Parzurnalistiku.lv”, kas kalpo zināšanu pārnesei un starptautiskai apmaiņai starp mediju pētniekiem un praktiķiem.

Latvijas Interneta asociācija (2000) ir sabiedriska organizācija, ko izveidojuši uzņēmēji, kas darbojas interneta pakalpojumu sniegšanā. Asociācijas mērķis ir nodrošināt interneta pieejamību Latvijā, paust savu skatījumu par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, kas saistīti ar interneta regulāciju, rūpēties par normatīvo aktu un tiesību normu ievērošanu internetā, darbojoties normatīvo aktu veidošanā.

Interneta asociācija izveidojusi Net-Safe Latvia Drošāka interneta centru, kura galvenie darbības virzieni ir sabiedrības, īpaši bērnu un jauniešu, izglītošana un informēšana par galvenajiem riskiem internetā. Centrs nodrošina uzticības tālruņa 1161111 darbību un iespēju sabiedrībai ziņot par nelegālu interneta saturu un pārkāpumiem internetā (naida kurināšanu, rasismu, bērnu pornogrāfiju un pedofiliju, personas identitātes piesavināšanos, datu ļaunprātīgu izmantošanu un citiem). Drošāka interneta centra darbības partneri ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un Latvijas Pašvaldību mācību centrs.

Asociācija piešķir nosaukumu un zīmi “Atbildīgs interneta pakalpojumu sniedzējs” tiem interneta vai elektronisko pakalpojumu komersantiem, kas sadarbojas ar Net-Safe Latvia Drošāka interneta centru, lai nodrošinātu iespējami ātru nelegālā satura izņemšanu no publiskās aprites internetā. Sadarbībā ar Cert.lv, ja klienti vēlas, nodrošina bezmaksas interneta satura filtru uzstādīšanu.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija, kuras valdes priekšsēdētāja vairākus gadus ir Signe Bāliņa, dibināta 1998. gadā. Tajā darbojas vairāk nekā 150 nozares uzņēmumu. Asociācijas mērķi ir sekmēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares izaugsmi Latvijā. Asociācija sniedz profesionāļu viedokli valsts institūcijām likumdošanas un citos ar nozari saistītos jautājumos, kā arī uztur sakarus ar Latvijas un ārvalstu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas asociācijām.