Draugiem.lv funkcionalitātē līdzinās Facebook un citām sociālās tīklošanās vietnēm, kas ļauj uzturēt un veidot kontaktus starp indivīdiem, kā arī sekot līdzi sev interesējošajiem informācijas un izklaides avotiem. Ievērojamu laika posmu “Draugiem.lv” bija populārākais šāda veida pakalpojums Latvijā un veiksmīgi konkurēja ar Facebook. Mūsdienās vietnes lietotāju skaits ir ievērojami krities, taču daļa interneta lietotāju to joprojām apmeklē.

Draugiem.lv izveidotāji ir Lauris Liberts, Agris Tamanis un Mārtiņš Pikšens. Visi trīs ir SIA “Draugiem” līdzīpašnieki.

Vietnes lietotāji var veidot profilus, kurā ievietot informāciju par sevi, sameklēt un pievienot “draugus” – parasti tādus cilvēkus, kuri lietotājam ir zināmi dzīvē, un sazināties ar tiem. Dalībnieku savstarpējo mijiedarbību veicina tas, ka lietotājs, pieslēdzoties savam profilam, var redzēt, kuri no viņa draugiem un draugu draugiem pašlaik ir tiešsaistē un līdz ar to varētu būt pieejami saziņai. Vietnē ir domubiedru grupu sadaļa (D-biedri), kur var apmainīties ar informāciju un iesaistīties diskusijās par dažādām tēmām. Populāras ir iepazīšanās, sludinājumu, sporta, recepšu un citu tēmu grupas.

Uzņēmumi, mediji, politiķi un citi, kas vēlas piesaistīt auditoriju, vietnē var izveidot savas lapas, kurās publicēt aktuālo informāciju un kurām interesenti var sekot. Vietnē ir spēļu sadaļa, un ir iespējams arī sacensties ar saviem draugiem par to, kurš kādā no spēlēm būs veiksmīgāks. Vietnē var arī lasīt ziņas, klausīties mūziku un uzzināt par pasākumiem. Lietotājiem ir iespējams mainīt sava profila izskatu jeb “ādiņu” – attiecīgajā vietnes sadaļā ir iespējams izvēlēties kādu no piedāvātajiem noformējumiem vai arī izveidot savu.

Viena no iezīmēm, kas Draugiem.lv atšķir no līdzīgām vietnēm, ir salīdzinoši lielais reklāmu apjoms, kā arī maksas pakalpojumi. No šādiem pakalpojumiem populāra ir iespēja uzzināt, kas ir apskatījies lietotāja profilu vai publicētās attēlu galerijas.

Vietne Draugiem.lv tika izveidota 2004. gadā. Pēc līdzīgiem principiem veidotas vietnes pirms tam ir bijušas ne tikai ārzemēs, bet arī Latvijā – viens no pirmajiem populārajiem šādiem pakalpojumiem bija Klase.lv, kur lietotāji varēja atrast savus bijušos klasesbiedrus. Tomēr 2004. gads bija laiks, kad vēl nepastāvēja liela daļa no mūsdienās populārajiem sociālajiem medijiem, ieskaitot Instagram, “X” (iepriekš Twitter) un TikTok. Arī pasaulē populārākais sociālais medijs Facebook tika izveidots tajā pašā gadā, kad Draugiem.lv, bet dažus mēnešus vēlāk.

Sākotnēji, lai varētu izveidot savu profilu, bija jāsaņem ielūgums no kāda jau esoša lietotāja. Laikā, kad lietotāju interese par šo pakalpojumu bija lielāka nekā vietnes uzturētāju tehniskās iespējas apkalpot tik lielu interesentu skaitu, šāda pieeja nodrošināja, ka lietotāju skaits pieaug pakāpeniski un atbilstoši vietnes uzturētāju rīcībā esošajiem resursiem. Vienlaikus ielūgumu sistēma varēja arī veicināt vietnes izaugsmi: lietotāji ielūdza vietnē reģistrēties cilvēkus, kurus pazina un ar kuriem vēlējās mijiedarboties arī šajā vietnē. Turklāt apstāklis, ka profilu izveidot nevarēja jebkurš, profilam piešķīra zināmu ekskluzivitātes noskaņu un varēja veicināt cilvēku motivāciju atrast kādu, no kā ielūgumu saņemt.

Draugiem.lv izvērsa darbību arī ārpus Latvijas. Tika izveidota vietnes starptautiskā versija Frype, kas bija tulkota 22 valodās (2024. gadā Draugiem.lv ir pieejams latviešu un angļu valodā). Par popularitāti valstīs, kurās Draugiem.lv lietots ārpus Latvijas, liecina tas, cik lietotāju mēnesī vietni izmantoja ar noteiktas valodas saskarni. Pēc Draugiem.lv sniegtajiem datiem 2010. gada maijā vietni ungāru valodā izmantoja 23 6732 unikālie lietotāji. Ievērojams tirgus ir bijusi arī Lietuva – lietuviešu valodas saskarni šajā laikā izmantojuši 63 507 unikālie lietotāji. Krievu valodā portālu bija izmantojuši 45 428 lietotāji, bet angļu valodā – 24 320. Tomēr šīs valodas ne visai precīzi norāda uz valsti, kurā sociālais medijs lietots. Kopumā 2010. gadā Draugiem.lv bija 1,2 miljoni lietotāju mēnesī.

Facebook popularitātes pieaugums pasaulē Draugiem.lv starptautiskās attīstības virzienu lika apturēt, taču Latvijā šī vietne populārākā sociālā medija statusu saglabāja līdz 21. gs. otrās desmitgades otrajai pusei. Tomēr, saskaņā ar pētījumu uzņēmuma SIA “TNS Latvia” datiem, 2016. gada pavasarī Facebook arī Latvijā pēc lietotāju skaita bija apsteidzis Draugiem.lv (mēneša laikā Facebook bija apmeklējuši 592 000 cilvēku Latvijā, bet Draugiem.lv – 392 000). 2024. gadā Draugiem.lv ik mēnesi apmeklēja aptuveni 142 000 lietotāju.

Salīdzinot ar sociālajiem medijiem, kuri populāri ir kļuvuši vēlāk, Draugiem.lv lietotāju vidējais vecums ir lielāks. Daudzi no viņiem vietni ir lietojuši ilgāku laiku un nav migrējuši uz citām vietnēm. Gados jaunāku indivīdu interese lielākoties ir par vietnēm, kuras ir populāras pašlaik, un viņi savu profilu Draugiem.lv veido retāk. Turpretī tie lietotāji, kuri konkrētajā vietnē profilu ir izveidojuši senāk, tur ir attīstījuši kontaktu tīklus un sakrājuši daudz informācijas par sevi (tai skaitā publikācijas un attēlu galerijas). Kamēr cilvēki, ar kuriem viņi vēlas sazināties, joprojām lieto konkrēto vietni, tikmēr arī viņu draugi šo vietni nepamet.

Draugiem.lv vada direktore Liene Grenevica un valdes locekļi Agris Tamanis un Lauris Liberts. Publiskajā telpā uzņēmumu pārstāv runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Draugiem.lv ir daļa no AS “Draugiem Group”, kas attīsta darbību daudzos atšķirīgos tirgus segmentos. Draugiem.lv sākotnējie panākumi ļāva tā īpašniekiem attīstīt citas biznesa idejas. Īpaši veiksmīgs ir šajā uzņēmumu grupā ietilpstošais drukas pakalpojumu sniedzējs AS “Printful Latvia”, kas ir kļuvis par pirmo Latvijas uzņēmumu, kura vērtība pēc investīciju piesaistes ir pārsniegusi vienu miljardu dolāru. AS “Draugiem Group” darbojas arī nekustamā īpašuma, dažādu procesu (autoparku, tirdzniecības automātu, darbalaika) pārvaldības risinājumu izstrādes un citās jomās.

Daudziem cilvēkiem Draugiem.lv bija pirmais tiešsaistes pakalpojums, kurā viņi vēlējās uzturēties ilgstoši. Tas, ka cilvēki Draugiem.lv apmeklēja arī darba laikā, daudzu uzņēmumu vadītājiem radīja bažas par produktivitātes kritumu. Šī iemesla dēļ daļa uzņēmumu piekļuvi vietnei no sava iekšējā tīkla liedza. Tas savukārt veicināja cilvēku interesi par interneta pieslēguma ieviešanu savās dzīvesvietās un līdz ar to mudināja interneta sakaru nodrošinātājus attīstīt atbilstošu piedāvājumu privātpersonām. Tādējādi Draugiem.lv ir bijusi ietekme arī uz interneta infrastruktūras attīstību Latvijā.

Vietnes mūzikas sadaļa savulaik bija nozīmīgs veids, kā savus klausītājus aizsniedza gan liela daļa ievērojamāko Latvijas skatuves mākslinieku, gan pagrīdes mūziķi. Laikā, kad vēl nebija pieejami tādi mūzikas straumēšanas pakalpojumi kā Spotify, šī bija nozīmīga vietne, kur Latvijas iedzīvotāji tiešsaistē varēja klausīties gan populāru mūziku, gan atrast iepriekš nezināmus mūziķus.

Viena no funkcijām, kas Draugiem.lv atšķir no daudziem citiem sociālajiem medijiem, ir lietotāju iespēja uzzināt, kas ir apmeklējis viņu profilu. Apzināšanās, ka jebkura apskatītā profila īpašniekam var būt pieejama informācija par to, kurš profilu ir apmeklējis, var ietekmēt vietnes lietotāju uzvedību. Profilu savstarpēja apskatīšanās ir veidojusies kā komunikācijas forma, kas signalizē par interesi, un tai ir potenciāls attīstīties arī cita veida saziņā. Piemēram, lietotāji var sākt sarakstīties, uzturēt intensīvākus, tai skaitā klātienes, kontaktus. Taču citkārt lietotāji var vairīties apskatīt citus profilus, izmantojot kontu ar savu īsto vārdu vai uzvārdu, lai neatklātu savu interesi.

Draugiem.lv ir vietne, kuras galvenais lietotāju loks ir latviski runājošie, kas dzīvo gan Latvijā, gan ārvalstīs. Šī iezīme vietni savulaik padarīja par nozīmīgu platformu arī Latvijas emigrantu saziņā. Vietnē bija aktīvas daudzas domubiedru grupas, kurās bija pievienojušies noteiktā valstī, reģionā vai pilsētā dzīvojošie latvieši. Šajās grupās viņi uzzināja par tuvumā dzīvojošajiem tautiešiem, organizēja kopējus pasākumus, risināja praktiskus jautājumus, kas saistīti ar pārcelšanos uz jaunu valsti, publicēja sludinājumus, kā arī uzturēja kontaktus ar pazīstamajiem cilvēkiem Latvijā. Vislielākās šādas grupas (un visvairāk) bija saistītas ar valstīm, kurās ir liels no Latvijas emigrējušo cilvēku skaits. Tādas valstis ir Lielbritānija, Īrija, Norvēģija un citas.