PleckÄji pÄc izskata lÄ«dzinÄs gliemenÄm, bet pleckÄju Äaulas sedz Ä·ermeni no mugurpuses un vÄderpuses. Vairums pleckÄju sugu dzÄ«vojuÅ”as paleozoja un mezozoja ÄrÄ. PleckÄjiem ir sÄdoÅ”s dzÄ«vesveids, un tie ir sastopami visÄs jÅ«rÄs.
PleckÄju fosilÄs Äaulas ir atrastas jau kembrija perioda nogulumos. LielÄkÄ pleckÄju daudzveidÄ«ba bijusi paleozoja un mezozoja ÄrÄ. BezslÄdzeÅpleckÄji parÄdÄ«juÅ”ies pirmie, tie bija primitÄ«vÄka, salÄ«dzinoÅ”i neliela grupa. Daļa pleckÄju ilgÄ laika periodÄ uzrÄda nelielu mainÄ«bu un lielu organizÄcijas pastÄvÄ«bu. PiemÄram, Ligula (Ligulata) ir saglabÄjusi visas galvenÄs Ä£ints pazÄ«mes kopÅ” silÅ«ra perioda pirms 440 miljoniem gadu. PÄtÄ«jumi ir pierÄdÄ«juÅ”i pleckÄju radniecÄ«bu ar sÅ«neÅiem (Bryozoa), foronÄ«diem (Phoronida) vai gliemjiem (Mollusca). Daži zinÄtnieki uzskata, ka pleckÄju senÄi bija mÅ«sdienÄs izmiruÅ”ie Halkieriidae (Mollusca). PleckÄjiem ir komplicÄtas organizÄcijas pazÄ«mes: asinsrites sistÄma, sirds un aknas.
PleckÄji ir divpusÄji simetriski dzÄ«vnieki. Tiem iedomÄtai simetrijas plaknei abÄs pusÄs ir simetriski novietoti pÄra skaita orgÄni. PleckÄji ir pirmmutnieki. To dÄ«glim pirmatnÄjÄ mute (blastopora) pÄrveidojas par pieauguÅ”a dzÄ«vnieka muti, bet anÄlÄ atvere veidojas vÄlÄk Ä·ermeÅa aizmugurÄ. PleckÄjiem ir divvÄku Äaula, bet, atŔķirÄ«bÄ no gliemenÄm (Bivalvia), tiem Äaulas sedz Ä·ermeni no mugurpuses un vÄderpuses. MÅ«sdienu pleckÄji ir 2 mmā8 cm lieli bezmugurkaulnieki, bet dažas fosilÄs sugas sasniedza 20 cm platumu. LielÄkÄ mÅ«sdienÄs dzÄ«vojoÅ”Ä suga ir 8 cm garÄ Magellania venosa (Solander, 1789) (Terebratellidae). PleckÄju Äaula sastÄv no kalcija karbonÄta un ragvielai lÄ«dzÄ«gas organiskas vielas. ÄaulÄ ir dziļi ieejoÅ”i kanÄli, kuros iesniedzas mantijas izaugumi. TieÅ”i zem Äaulas vÄkiem atrodas mantijas kroku ÄrÄjais epitÄlijs, kas izdala Äaulas materiÄlu. VÄderpuses vÄks parasti ir lielÄks un ieliektÄks, bet mugurpuses vÄks ir plakanÄks. Ar smailo galu vÄki parasti pavÄrsti pret substrÄtu. Abus vÄkus kopÄ satur tikai muskuļi vai slÄdzene. SlÄdzene ir vairÄku sÄ«ku zobiÅu komplekss, kas atrodas vÄderpuses vÄka aizmugurÄjÄ galÄ un iegulst tam atbilstoÅ”ajÄs pretÄjÄ vÄka bedrÄ«tÄs. Äaula pie substrÄta var pieaugt ar vÄderpusi, bet parasti piestiprinÄs ar speciÄlu izaugumu ā kÄtiÅu. VÄderpuses vÄka apakÅ”ÄjÄ mala veido izliekumu ar atveri, caur kuru iziet kÄtiÅÅ”. KÄtiÅÅ” ir Ä·ermeÅa izaugums, kas uz virsmas izdala biezu ragvielas kutikulas slÄni, bet iekÅ”pusÄ ir pildÄ«ts ar blÄ«viem saistaudiem. PleckÄju Ä·ermenis atrodas Äaulas aizmugurÄjÄ daÄ¼Ä un aizÅem vienu treÅ”o daļu no tÄs dobuma. MugurpusÄ un vÄderpusÄ Ä·ermenis turpinÄs mantijas krokÄs, kas izklÄj Äaulu. ĶermeÅa priekÅ”ÄjÄ siena ir izstiepta starp Äaulas vÄkiem. Uz Ŕīs sienas atrodas mute, no kuras sÄniem vairumam pleckÄju izveidojuÅ”ies divi izaugumi jeb rokas. Rokas ir divi spirÄlÄ sagriezti, gari Ä·ermeÅa izaugumi, kas visÄ garumÄ pÄrklÄti ar sÄ«kiem, skropstainiem taustekļiem. Rokas pleckÄji izmanto barÄ«bas satverÅ”anai. Gar to Ärmalu atrodas skropstaina iedobe, pa kuru uz muti virzÄs sÄ«kas barÄ«bas daļiÅas. ZinÄmu elastÄ«bu un izturÄ«bu daudzu pleckÄju sugu rokÄm pieŔķir Ä«paÅ”s skelets, kas atrodas visas rokas garumÄ kÄ kaļķa serde. IznÄkot no rokas, serde pieaug pie Äaulas mugurpuses vÄka. Dažiem fosilajiem pleckÄjiem (Spiriferida, Spirifera) rokas bija ļoti garas un savÄrptas sarežģītÄ spirÄlÄ. PleckÄju Ä·ermeni apÅem ektodermÄls vienslÄÅa epitÄlijs, zem kura atrodas saistaudu slÄnis. Zem tÄ ir peritoneÄlais skropstiÅepitÄlijs, kas izklÄj sekundÄro Ä·ermeÅa dobumu. PleckÄjiem nav vienlaidus Ädas-muskuļu maisa, jo Äaula neļauj Ä·ermenim sarauties un mainÄ«t formu. Tiem ir spÄcÄ«gi attÄ«stÄ«ti atseviŔķi muskuļu kÅ«lÄ«Å”i, kuri aizver un atver Äaulu. PleckÄjiem ir plaÅ”s Ä·ermeÅa dobums, kurÄ atrodas zarnu kanÄls. ĶermeÅa dobumÄ atrodas bezkrÄsains Ŕķidrums, kurÄ ir izkaisÄ«tas amÄbveida Ŕūnas. PleckÄju muti no mugurpuses klÄj mantijas kroka jeb epistoms. Ap muti atrodas lofofors ar taustekļiem. Mute pÄriet ektodermÄlÄ barÄ«bas vadÄ un tÄlÄk entodermÄlÄ viduszarnÄ, kuras paplaÅ”inÄjums veido kuÅÄ£i. KuÅÄ£a sÄnos atrodas aknas, kas izdala gremoÅ”anas fermentus. SlÄdzeÅpleckÄjiem viduszarna beidzas akli, bet bezslÄdzeÅpleckÄjiem ir anÄlÄ atvere. PleckÄju izvadsistÄmu veido celomodukti. Tie ir kanÄli, kas ar platu, skropstainu piltuvi atveras Ä·ermeÅa dobumÄ. KanÄlu ÄrÄjÄs atveres atrodas mutes sÄnos. PleckÄju nervu sistÄma sastÄv no nelielu virsrÄ«kles gangliju pÄra, savienojoÅ”Äm nervu stiegrÄm un zemrÄ«kles nervu mezgla. DiferencÄtu maÅu orgÄnu pleckÄjiem nav. ElpoÅ”anas funkcijas zinÄmÄ mÄrÄ pilda rokas, jo tÄm ir liela kopÄjÄ virsma. RokÄs un to taustekļos atrodas asinsvadi. PleckÄjiem ir sarauties spÄjÄ«ga sirds, no kuras atiet aorta, kas sadalÄs artÄrijÄs.
Vairums pleckÄju sugu ir Ŕķirtdzimuma dzÄ«vnieki. Parasti ir divi pÄri dzimumdziedzeru. Dzimumprodukti veidojas zem peritoneÄlÄ epitÄlija, pÄc nobrieÅ”anas nokļūst Ä·ermeÅa dobumÄ un tiek izvadÄ«ti pa celomoduktiem. ApaugļoÅ”anÄs ir iekÅ”Äja. SpermatozoÄ«di iespiežas mÄtÄ«tes Ä·ermeÅa dobumÄ. Daļa dÄ«gļa attÄ«stÄ«bas notiek mÄtÄ«tes Ä·ermenÄ«. SlÄdzeÅpleckÄju attÄ«stÄ«bai raksturÄ«ga metamorfoze. KÄpurs sÄkumÄ atgÄdina ovÄlu divslÄÅu maisiÅu. Tad tas pagarinÄs un ar divÄm ŔķÄrseniskÄm diafragmÄm sadalÄs galvas, vidukļa un kÄtiÅa nodalÄ«jumÄ. Galvas nodalÄ«jums izaug ar skropstiÅÄm apÅemta lietussarga veidÄ. Vidukļa daļai izveidojas divas nokarenas Ädas krokas. KÄtiÅa daļa ir vienkÄrÅ”a piesÅ«cekÅa veidÄ. Å Äds kÄpurs ir planktonisks, un Ŕī stadija ilgst 10ā30 dienas. Tad kÄpurs nosÄžas uz grunts un piestiprinÄs ar kÄtiÅa nodalÄ«jumu, bet abas mantijas krokas pavÄrÅ”as uz augÅ”u un apÅem kÄpura Ä·ermeni. BezslÄdzeÅpleckÄjiem kÄpurs iznÄk no olas, jau ietverts divvÄku ÄaulÄ. Tas atgÄdina pieauguÅ”u dzÄ«vnieku. PleckÄji dzÄ«vo 3ā30 gadus.
KlasiskajÄ taksonomijÄ pleckÄjus ar slÄdzeni apvienoja slÄdzeÅpleckÄjos Articulata (Testicardines), pleckÄji bez slÄdzenes piederÄja pie bezslÄdzeÅpleckÄjiem Inarticulata (Ecardines). KopÅ” 1990. gada pleckÄju Brachiopoda (DumĆ©ril, 1805) sistemÄtikÄ izdala trÄ«s apakÅ”tipus. PaÅ”reiz dzÄ«vo aptuveni 385 sugas, bet kopumÄ zinÄmas vairÄk nekÄ 30 000 sugu.
| ApakÅ”tips | Klase | KÄrta | ApakÅ”kÄrta |
| Craniiformea (Popov, Basset, Holmer, Laurie, 1993) | Craniata (Williams, Carlson, Brunton, Holmer, Popov, 1996) | Craniida (Waagen, 1885) | |
| Craniopsida (Gorjansky, Popov, 1985), izmirusi | |||
| Trimerellida (Gorjansky, Popov, 1985), izmirusi | |||
| Linguliformea (Williams, Carlson, Brunton, Holmer, Popov, 1996) | Lingulata (Gorjansky, Popov, 1985) | Lingulida (Waagen, 1885) | |
| Acrotretida (Kuhn, 1949), izmirusi | |||
| Siphonotretida (Kuhn, 1949), izmirusi | |||
| Paterinata (Williams et al., 1996), izmirusi | Paterinida (Rowell, 1965) | ||
| Rhynchonelliformea (Williams, Carlson, Brunton, Holmer, Popov, 1996) | Rhynchonellata (Williams, Carlson, Brunton, Holmer, Popov, 1996) | Athyridida (Boucot et al., 1964), izmirusi | Athyrididina (Boucot et al., 1964) |
| Koninckinidina (Harper et al., 1993) | |||
| Retziidina (Boucot et al., 1964) | |||
| Atrypida (Rzhonsnitskaya, 1960), izmirusi | Anazygidina (Copper, 1996) | ||
| Atrypidina (Rzhonsnitskaya, 1960) | |||
| Davidsoniidina (Copper, 1996) | |||
| Lissatrypidina (Cooper, Gourvennec, 1996) | |||
| Orthida (Schuchert, Cooper, 1932), izmirusi | Dalmanellidina (Moore, 1952) | ||
| Orthidina (Schuchert, Cooper, 1932) | |||
| Pentamerida (Schuchert, Cooper, 1931), izmirusi | Pentameridina (Schuchert, Cooper, 1931) | ||
| Syntrophiidina (Ulrich, Cooper, 1936) | |||
| Protorthida (Schuchert, Cooper, 1931), izmirusi | |||
| Rhynchonellida (Kuhn, 1949) | |||
| Spiriferida (Waagen, 1883), izmirusi | Delthyridina (Ivanova, 1972) | ||
| Spiriferidina (Waagen, 1883) | |||
| Spiriferinida (Ivanova, 1972), izmirusi | Cyrtinidina (Carter, Johnson, 1994) | ||
| Spiriferinidina (Ivanova, 1972) | |||
| Terebratulida (Waagen, 1883) | Terebratellidina (Muir-Wood, 1955) | ||
| Terebratulidina (Waagen, 1883) | |||
| Thecideida (Elliott, 1958) | |||
| Chileata (Williams et al., 1996), izmirusi | Chileida (Popov, Tikhonov, 1990) | ||
| Dictyonellida (Cooper, 1956) | |||
| Obolellata (Williams, Carlson, Brunton, Holmer, Popov, 1996), izmirusi | Obolellida (Rowell, 1965) | ||
| Naukatida (Popov, Tikhonov, 1990) | |||
| Kutorginata (Williams et al., 1996), izmirusi | Kutorginida (Kuhn, 1949) | ||
| Strophomenata (Williams, 1996), izmirusi | Billingsellida (Schuchert, 1893) | Billingsellidina (Schuchert, 1893) | |
| Clitambonitidina (Ćpik, 1934) | |||
| Orthotetida (Waagen, 1884) | |||
| Productida (Sarytcheva, Sokolskaya, 1959) | Chonetidina (Muir-Wood, 1955) | ||
| Lyttoniidina (Williams et al., 2000) | |||
| Productidina (Waagen, 1883) | |||
| Strophalosiidina (Schuchert, 1913) |
PleckÄji ir plaÅ”i izplatÄ«ti jÅ«ru iemÄ«tnieki un sastopami dažÄdÄ dziļumÄ. Tie izvairÄs no vietÄm ar spÄcÄ«gÄm straumÄm vai viļÅiem. MÅ«sdienÄs sastopamÄs sugas pÄrsvarÄ dzÄ«vo aukstos apgabalos. PleckÄjiem ir sÄdoÅ”s dzÄ«vesveids, tie ir piestiprinÄjuÅ”ies pie substrÄta un nespÄj pÄrvietoties. PleckÄji ir dzÄ«vnieki, kas dzÄ«vo pa vienam.
ZinÄmas aptuveni 300 fosilÄs pleckÄju sugas no Austrumbaltijas. MÅ«sdienÄs Baltijas jÅ«rÄ pleckÄji nav sastopami.
PleckÄji ir filtrÄtÄji un barojas ar sÄ«kiem dzÄ«vniekiem un organiskajÄm atliekÄm. Dažas pleckÄju fosilijas ir plaÅ”i izplatÄ«tas, viegli nosakÄmas un raksturÄ«gas noteiktam laika periodam. TÄdÄļ pleckÄji ir nozÄ«mÄ«gi paleontoloÄ£ijÄ. PleckÄji reti piestiprinÄs pie mÄkslÄ«gÄm struktÅ«rÄm, jo ir jutÄ«gi pret vides piesÄrÅojumu. Ar pleckÄjiem barojas tikai nedaudzi jÅ«ras dzÄ«vnieki. Nelielos apjomos Lingulata pÄrstÄvjus zvejo komerciÄlu iemeslu dÄļ.
Ineta Salmane "PleckÄji". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-pleck%C4%81ji (skatÄ«ts 28.05.2026)