AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2026. gada 26. februārī
Ineta Salmane

pleckāji

(angļu brachiopods, vācu Armfüßer, franču brachiopodes, krievu плеченогие)
pleckāju tips (phylum Brachiopoda) pieder pie spirālveidÄ«go virstipa (superphylum Lophotrochozoa), pirmmutnieku apakÅ”nodalÄ«juma (subcladus Protostomia), divpusēji simetrisko dzÄ«vnieku nodalÄ«juma (cladus Bilateria), daudzŔūnu dzÄ«vnieku apakÅ”valsts (subregnum Eumetazoa), dzÄ«vnieku valsts (regnum Animalia), eikariotu impērijas (dominium Eukaryota), neomÅ«ru virsimpērijas (superdominium Neomura)

Saistītie Ŕķirkļi

  • daudzŔūnu dzÄ«vnieki
  • divpusēji simetriskie dzÄ«vnieki
  • dzÄ«vnieki
  • pirmmutnieki
  • spirālveidÄ«gie

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Pleckāju izcelŔanās un evolūcija
  • 3.
    Pleckāju vispārīgs raksturojums
  • 4.
    Pleckāju attīstība
  • 5.
    Pleckāju sistemātika
  • 6.
    Pleckāju sastopamība
  • 7.
    Pleckāju nozīme
  • SaistÄ«tie Ŕķirkļi
  • TÄ«mekļa vietnes
  • Ieteicamā literatÅ«ra
  • KopÄ«got
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Pleckāju izcelŔanās un evolūcija
  • 3.
    Pleckāju vispārīgs raksturojums
  • 4.
    Pleckāju attīstība
  • 5.
    Pleckāju sistemātika
  • 6.
    Pleckāju sastopamība
  • 7.
    Pleckāju nozīme
Kopsavilkums

Pleckāji pēc izskata lÄ«dzinās gliemenēm, bet pleckāju čaulas sedz Ä·ermeni no mugurpuses un vēderpuses. Vairums pleckāju sugu dzÄ«vojuÅ”as paleozoja un mezozoja ērā. Pleckājiem ir sēdoÅ”s dzÄ«vesveids, un tie ir sastopami visās jÅ«rās.

Pleckāju izcelŔanās un evolūcija

Pleckāju fosilās čaulas ir atrastas jau kembrija perioda nogulumos. Lielākā pleckāju daudzveidÄ«ba bijusi paleozoja un mezozoja ērā. Bezslēdzeņpleckāji parādÄ«juÅ”ies pirmie, tie bija primitÄ«vāka, salÄ«dzinoÅ”i neliela grupa. Daļa pleckāju ilgā laika periodā uzrāda nelielu mainÄ«bu un lielu organizācijas pastāvÄ«bu. Piemēram, Ligula (Ligulata) ir saglabājusi visas galvenās Ä£ints pazÄ«mes kopÅ” silÅ«ra perioda pirms 440 miljoniem gadu. PētÄ«jumi ir pierādÄ«juÅ”i pleckāju radniecÄ«bu ar sÅ«neņiem (Bryozoa), foronÄ«diem (Phoronida) vai gliemjiem (Mollusca). Daži zinātnieki uzskata, ka pleckāju senči bija mÅ«sdienās izmiruÅ”ie Halkieriidae (Mollusca). Pleckājiem ir komplicētas organizācijas pazÄ«mes: asinsrites sistēma, sirds un aknas. 

Pleckāju vispārīgs raksturojums

Pleckāji ir divpusēji simetriski dzÄ«vnieki. Tiem iedomātai simetrijas plaknei abās pusēs ir simetriski novietoti pāra skaita orgāni. Pleckāji ir pirmmutnieki. To dÄ«glim pirmatnējā mute (blastopora) pārveidojas par pieauguÅ”a dzÄ«vnieka muti, bet anālā atvere veidojas vēlāk Ä·ermeņa aizmugurē. Pleckājiem ir divvāku čaula, bet, atŔķirÄ«bā no gliemenēm (Bivalvia), tiem čaulas sedz Ä·ermeni no mugurpuses un vēderpuses. MÅ«sdienu pleckāji ir 2 mm–8 cm lieli bezmugurkaulnieki, bet dažas fosilās sugas sasniedza 20 cm platumu. Lielākā mÅ«sdienās dzÄ«vojoŔā suga ir 8 cm garā Magellania venosa (Solander, 1789) (Terebratellidae). Pleckāju čaula sastāv no kalcija karbonāta un ragvielai lÄ«dzÄ«gas organiskas vielas. Čaulā ir dziļi ieejoÅ”i kanāli, kuros iesniedzas mantijas izaugumi. TieÅ”i zem čaulas vākiem atrodas mantijas kroku ārējais epitēlijs, kas izdala čaulas materiālu. Vēderpuses vāks parasti ir lielāks un ieliektāks, bet mugurpuses vāks ir plakanāks. Ar smailo galu vāki parasti pavērsti pret substrātu. Abus vākus kopā satur tikai muskuļi vai slēdzene. Slēdzene ir vairāku sÄ«ku zobiņu komplekss, kas atrodas vēderpuses vāka aizmugurējā galā un iegulst tam atbilstoÅ”ajās pretējā vāka bedrÄ«tēs. Čaula pie substrāta var pieaugt ar vēderpusi, bet parasti piestiprinās ar speciālu izaugumu ā€“ kātiņu. Vēderpuses vāka apakŔējā mala veido izliekumu ar atveri, caur kuru iziet kātiņŔ. KātiņŔ ir Ä·ermeņa izaugums, kas uz virsmas izdala biezu ragvielas kutikulas slāni, bet iekÅ”pusē ir pildÄ«ts ar blÄ«viem saistaudiem. Pleckāju Ä·ermenis atrodas čaulas aizmugurējā daļā un aizņem vienu treÅ”o daļu no tās dobuma. Mugurpusē un vēderpusē Ä·ermenis turpinās mantijas krokās, kas izklāj čaulu. Ķermeņa priekŔējā siena ir izstiepta starp čaulas vākiem. Uz Ŕīs sienas atrodas mute, no kuras sāniem vairumam pleckāju izveidojuÅ”ies divi izaugumi jeb rokas. Rokas ir divi spirālē sagriezti, gari Ä·ermeņa izaugumi, kas visā garumā pārklāti ar sÄ«kiem, skropstainiem taustekļiem. Rokas pleckāji izmanto barÄ«bas satverÅ”anai. Gar to ārmalu atrodas skropstaina iedobe, pa kuru uz muti virzās sÄ«kas barÄ«bas daļiņas. Zināmu elastÄ«bu un izturÄ«bu daudzu pleckāju sugu rokām pieŔķir Ä«paÅ”s skelets, kas atrodas visas rokas garumā kā kaļķa serde. Iznākot no rokas, serde pieaug pie čaulas mugurpuses vāka. Dažiem fosilajiem pleckājiem (Spiriferida, Spirifera) rokas bija ļoti garas un savērptas sarežģītā spirālē. Pleckāju Ä·ermeni apņem ektodermāls vienslāņa epitēlijs, zem kura atrodas saistaudu slānis. Zem tā ir peritoneālais skropstiņepitēlijs, kas izklāj sekundāro Ä·ermeņa dobumu. Pleckājiem nav vienlaidus ādas-muskuļu maisa, jo čaula neļauj Ä·ermenim sarauties un mainÄ«t formu. Tiem ir spēcÄ«gi attÄ«stÄ«ti atseviŔķi muskuļu kÅ«līŔi, kuri aizver un atver čaulu. Pleckājiem ir plaÅ”s Ä·ermeņa dobums, kurā atrodas zarnu kanāls. Ķermeņa dobumā atrodas bezkrāsains Ŕķidrums, kurā ir izkaisÄ«tas amēbveida Ŕūnas. Pleckāju muti no mugurpuses klāj mantijas kroka jeb epistoms. Ap muti atrodas lofofors ar taustekļiem. Mute pāriet ektodermālā barÄ«bas vadā un tālāk entodermālā viduszarnā, kuras paplaÅ”inājums veido kuņģi. Kuņģa sānos atrodas aknas, kas izdala gremoÅ”anas fermentus. Slēdzeņpleckājiem viduszarna beidzas akli, bet bezslēdzeņpleckājiem ir anālā atvere. Pleckāju izvadsistēmu veido celomodukti. Tie ir kanāli, kas ar platu, skropstainu piltuvi atveras Ä·ermeņa dobumā. Kanālu ārējās atveres atrodas mutes sānos. Pleckāju nervu sistēma sastāv no nelielu virsrÄ«kles gangliju pāra, savienojoŔām nervu stiegrām un zemrÄ«kles nervu mezgla. Diferencētu maņu orgānu pleckājiem nav. ElpoÅ”anas funkcijas zināmā mērā pilda rokas, jo tām ir liela kopējā virsma. Rokās un to taustekļos atrodas asinsvadi. Pleckājiem ir sarauties spējÄ«ga sirds, no kuras atiet aorta, kas sadalās artērijās. 

Pleckāju attīstība

Vairums pleckāju sugu ir Ŕķirtdzimuma dzÄ«vnieki. Parasti ir divi pāri dzimumdziedzeru. Dzimumprodukti veidojas zem peritoneālā epitēlija, pēc nobrieÅ”anas nokļūst Ä·ermeņa dobumā un tiek izvadÄ«ti pa celomoduktiem. ApaugļoÅ”anās ir iekŔēja. SpermatozoÄ«di iespiežas mātÄ«tes Ä·ermeņa dobumā. Daļa dÄ«gļa attÄ«stÄ«bas notiek mātÄ«tes Ä·ermenÄ«. Slēdzeņpleckāju attÄ«stÄ«bai raksturÄ«ga metamorfoze. Kāpurs sākumā atgādina ovālu divslāņu maisiņu. Tad tas pagarinās un ar divām Ŕķērseniskām diafragmām sadalās galvas, vidukļa un kātiņa nodalÄ«jumā. Galvas nodalÄ«jums izaug ar skropstiņām apņemta lietussarga veidā. Vidukļa daļai izveidojas divas nokarenas ādas krokas. Kātiņa daļa ir vienkārÅ”a piesÅ«cekņa veidā. Šāds kāpurs ir planktonisks, un Ŕī stadija ilgst 10–30 dienas. Tad kāpurs nosēžas uz grunts un piestiprinās ar kātiņa nodalÄ«jumu, bet abas mantijas krokas pavērÅ”as uz augÅ”u un apņem kāpura Ä·ermeni. Bezslēdzeņpleckājiem kāpurs iznāk no olas, jau ietverts divvāku čaulā. Tas atgādina pieauguÅ”u dzÄ«vnieku. Pleckāji dzÄ«vo 3–30 gadus. 

Pleckāju sistemātika

Klasiskajā taksonomijā pleckājus ar slēdzeni apvienoja slēdzeņpleckājos Articulata (Testicardines), pleckāji bez slēdzenes piederēja pie bezslēdzeņpleckājiem Inarticulata (Ecardines). KopÅ” 1990. gada pleckāju Brachiopoda (DumĆ©ril, 1805) sistemātikā izdala trÄ«s apakÅ”tipus. PaÅ”reiz dzÄ«vo aptuveni 385 sugas, bet kopumā zināmas vairāk nekā 30 000 sugu.

ApakÅ”tips Klase  Kārta  ApakÅ”kārta 
Craniiformea (Popov, Basset, Holmer, Laurie, 1993) Craniata (Williams, Carlson, Brunton, Holmer, Popov, 1996) Craniida (Waagen, 1885)   
    Craniopsida (Gorjansky, Popov, 1985), izmirusi  
    Trimerellida (Gorjansky, Popov, 1985), izmirusi  
Linguliformea (Williams, Carlson, Brunton, Holmer, Popov, 1996) Lingulata (Gorjansky, Popov, 1985) Lingulida (Waagen, 1885)  
    Acrotretida (Kuhn, 1949), izmirusi  
    Siphonotretida (Kuhn, 1949), izmirusi  
  Paterinata (Williams et al., 1996), izmirusi Paterinida (Rowell, 1965)  
Rhynchonelliformea (Williams, Carlson, Brunton, Holmer, Popov, 1996) Rhynchonellata (Williams, Carlson, Brunton, Holmer, Popov, 1996) Athyridida (Boucot et al., 1964), izmirusi Athyrididina (Boucot et al., 1964)
      Koninckinidina (Harper et al., 1993)
      Retziidina (Boucot et al., 1964)
    Atrypida (Rzhonsnitskaya, 1960), izmirusi Anazygidina (Copper, 1996)
      Atrypidina (Rzhonsnitskaya, 1960)
      Davidsoniidina (Copper, 1996)
      Lissatrypidina (Cooper, Gourvennec, 1996)
    Orthida (Schuchert, Cooper, 1932), izmirusi Dalmanellidina (Moore, 1952) 
      Orthidina (Schuchert, Cooper, 1932)
    Pentamerida (Schuchert, Cooper, 1931), izmirusi Pentameridina (Schuchert, Cooper, 1931)
      Syntrophiidina (Ulrich, Cooper, 1936)
    Protorthida (Schuchert, Cooper, 1931), izmirusi  
    Rhynchonellida (Kuhn, 1949)  
    Spiriferida (Waagen, 1883), izmirusi Delthyridina (Ivanova, 1972)
      Spiriferidina (Waagen, 1883)
    Spiriferinida (Ivanova, 1972), izmirusi Cyrtinidina (Carter, Johnson, 1994)
      Spiriferinidina (Ivanova, 1972)
    Terebratulida (Waagen, 1883) Terebratellidina (Muir-Wood, 1955)
      Terebratulidina (Waagen, 1883)
    Thecideida (Elliott, 1958)  
  Chileata (Williams et al., 1996), izmirusi Chileida (Popov, Tikhonov, 1990)  
    Dictyonellida (Cooper, 1956)  
  Obolellata (Williams, Carlson, Brunton, Holmer, Popov, 1996), izmirusi Obolellida (Rowell, 1965)  
    Naukatida (Popov, Tikhonov, 1990)  
  Kutorginata (Williams et al., 1996), izmirusi Kutorginida (Kuhn, 1949)  
  Strophomenata (Williams, 1996), izmirusi Billingsellida (Schuchert, 1893) Billingsellidina (Schuchert, 1893)
      Clitambonitidina (Ɩpik, 1934)
    Orthotetida (Waagen, 1884)  
    Productida (Sarytcheva, Sokolskaya, 1959) Chonetidina (Muir-Wood, 1955)
      Lyttoniidina (Williams et al., 2000)
      Productidina (Waagen, 1883)
      Strophalosiidina (Schuchert, 1913)
Pleckāju sastopamība

Pleckāji ir plaÅ”i izplatÄ«ti jÅ«ru iemÄ«tnieki un sastopami dažādā dziļumā. Tie izvairās no vietām ar spēcÄ«gām straumēm vai viļņiem. MÅ«sdienās sastopamās sugas pārsvarā dzÄ«vo aukstos apgabalos. Pleckājiem ir sēdoÅ”s dzÄ«vesveids, tie ir piestiprinājuÅ”ies pie substrāta un nespēj pārvietoties. Pleckāji ir dzÄ«vnieki, kas dzÄ«vo pa vienam.

Zināmas aptuveni 300 fosilās pleckāju sugas no Austrumbaltijas. MÅ«sdienās Baltijas jÅ«rā pleckāji nav sastopami. 

Pleckāju nozīme

Pleckāji ir filtrētāji un barojas ar sÄ«kiem dzÄ«vniekiem un organiskajām atliekām. Dažas pleckāju fosilijas ir plaÅ”i izplatÄ«tas, viegli nosakāmas un raksturÄ«gas noteiktam laika periodam. Tādēļ pleckāji ir nozÄ«mÄ«gi paleontoloÄ£ijā. Pleckāji reti piestiprinās pie mākslÄ«gām struktÅ«rām, jo ir jutÄ«gi pret vides piesārņojumu. Ar pleckājiem barojas tikai nedaudzi jÅ«ras dzÄ«vnieki. Nelielos apjomos Lingulata pārstāvjus zvejo komerciālu iemeslu dēļ.

Saistītie Ŕķirkļi

  • daudzŔūnu dzÄ«vnieki
  • divpusēji simetriskie dzÄ«vnieki
  • dzÄ«vnieki
  • pirmmutnieki
  • spirālveidÄ«gie

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Pleckāji, fossiilid.info tÄ«mekļa vietne
  • Pleckāji, marinespecies.org tÄ«mekļa vietne
  • Pleckāji, ucmp.berkeley.edu tÄ«mekļa vietne
  • Pleckāji, video

Ieteicamā literatūra

  • Carlson, S.J., ā€˜The Evolution of Brachiopoda’, Annual Review of Earth and Planetary Sciences, vol. 44, 2016, pp. 409–438.
  • Dogels, V., Bezmugurkaulnieku zooloÄ£ija, RÄ«ga, Zvaigzne, 1986.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Hints, L. and Harper, D.A.T., ā€˜Review of the Ordovician rhynchonelliformean Brachiopoda of the East Baltic: Their distribution and biofacies’, Bulletin of the Geological Society of Denmark, vol. 50, 2003, pp. 29–43.
  • Hints, L. and Harper, D.A.T., ā€˜The Hirnantian (Late Ordovician) brachiopod fauna of the East Baltic: Taxonomy of the key species’, Acta Palaeontologica Polonica, vol. 60/2, 2015, pp. 395–420.

Ineta Salmane "Pleckāji". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-pleck%C4%81ji (skatīts 28.05.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/-pleck%C4%81ji

Å obrÄ«d enciklopēdijā ir 5749 Ŕķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • SadarbÄ«bas partneri
  • AtbalstÄ«tāji
  • Sazināties ar redakciju

Ā© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. Ā© Tilde, izstrāde, 2026. Ā© Orians Anvari, dizains, 2026. AutortiesÄ«bas, datu aizsardzÄ«ba un izmantoÅ”ana