Zaļā muiža ir ievērojama ar to, ka tās fasādes laika gaitā nav izmainītas. Saglabājies oriģinālais apmetums, profilējumi un dekoratīvās detaļas. Laika posmā no 1866. līdz 1868. gadam muižā tika veikti pārbūves darbi iekštelpu apdarē un plānojumā – tika izbūvēta kāpņu telpa, zālē uzstādīts kamīns, apgleznoti vairāku telpu griesti, uzstādītas jaunas krāsnis ar glazētiem podiņiem un ornamentālu reljefu dzegu. No 18. gs. interjera saglabājušās griestu dzegas otrā stāva zālēs, kāpņu telpas vestibila griesti, parketa fragmenti, dažas durvju vērtnes. 19. gs. tika uzbūvēts marmora jaunrokoko stila kamīns, veikts griestu gleznojums ar ampīra un renesanses motīviem, veidoti barokāli kāpņu margu balustri. Muižas apbūves ansamblī ietilpst vairākas saimniecības ēkas, kas celtas 19. gs. vidū. 1925. gadā muižas apbūves inventarizācijas dokumentos minētas vairāk nekā 30 dažādas ēkas, to vidū dažas arī neparastas – puķu māja, vīna māja un firziķu ēka –, kā arī tradicionālas: staļļi, kalpu mājas, kūtis un citas ēkas. Pils apkārtnē ir 27,7 ha liels ainavu parks, no kura 3 ha aizņem ezers un dīķi. Tā kompozīcijas pamatā ir dekoratīvais dārzs. Zaļās muižas pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils iekšpusē atrodas valsts nozīmes mākslas pieminekļi: griestu un sienu gleznojums un kamīns.
Zaļenieku centrā atrodas Zaļās muižas biedrības nams (Konzums), kura būve uzsākta 1893. gada aprīlī un tika pabeigta 1894. gada 31. jūlijā. Bermonta Rietumu brīvprātīgo armijas karavīri Zaļenieku biedrības namu uzspridzināja, bet 1926. gadā nams tika atjaunots. Mūsdienās biedrības nams ir Zaļenieku kultūras nams, tā telpās norisinās apkārtnes kultūras pasākumi un atrodas Zaļenieku pagasta bibliotēka un aptieka.
Pagastā atrodas arī klasicisma stilā celtā Abgunstes muiža, kura ir iecienīts un pievilcīgs tūrisma objekts, to apsaimnieko biedrība “Radošuma meka”. Muižā atrodas Baltijā lielākais keramikas ceplis, iekārtotas darbnīcas un naktsmājas māksliniekiem, atjaunota klēts, kā arī tiek būvētas oranžērijas un iekopts muižas parks. Abgunstes muižas apbūve – dzīvojamā māja un klēts – ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Zaļenieku pagasta teritorijā atrodas vairāki aizsargājami kultūras pieminekļi, piemēram, dzejnieces Aspzijas dzimtās mājas “Daukšas” (19. gs.), Zaļenieku mācītājmuižas dzīvojamā māja (19. gs. sākums) un klēts, Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve (19. gs. vidus), kurā ietilpst dzīvojamā māja “Līkā māja” (19. gs. sākums), zemnieku sēta “Lieldimzēni”, kurā ietilpst dzīvojamā māja, klēts un ratnīca, kūts un pirts (20. gs. sākums), dzīvojamā māja “Meņģeli” (19. gs. beigas), viensētas “Milleri” apbūve, kurā ietilpst klēts (1908) un pagrabs (19. gs. beigas), mežsarga sētas “Saulgrieži” dzīvojamā māja (1927) un klēts (19. gs. beigas), Zaļenieku biedrības nams (1893), Gauriņu kapsētas kapliča (1870), Zaļenieku vecās kapsētas kapliča (19. gs. vidus), Ūziņu dzirnavnieka māja (1928) un Ūziņu vējdzirnavas (1880).
Ūziņu vējdzirnavas ir Latvijā vienīgās zināmās holandiešu tipa vējdzirnavas, kam uz sešstūraina no laukakmeņiem mūrēta korpusa pirmā stāva ir no ķieģeļiem uzmūrēta nošķeltam konusam līdzīga augšējā daļa ar četriem spārniem.
Pie aizsargājamām vērtībām pieder arī vairākas apmetnes un senkapi: Būdnieku, Zaļās muižas, Ķēķu, Bušu, Kaiju un Gauriņu.
Kultūrvēsturiska vērtība ir tēlnieka Mārtiņa Zaura veidotais kapa piemineklis literātam un juristam Andrejam Stērstem Zaļenieku kapsētā (1966) un kapa piemineklis farmakognozijas pamatlicējam Latvijā Eduardam Svirlovskim Ūziņu kapsētā.
Iecienīts tūrisma objekts ir Zaļenieku kokaudzētava, kura dibināta 1995. gadā. Kokaudzētavas dibinātājs, īpašnieks un vadītājs ir dārznieks Imants Parfenovičs. Zaļenieku kokaudzētava ir viena no lielākajām un vadošajām kokaugu audzētājām Latvijā. Kokaudzētavā atrodas dendrārijs jeb iepazīšanās dārzs, kas aizņem 1 ha platību, un tajā apskatāmi vairāk nekā 2000 kokaugu taksonu.
Nakšņošana iespējama Abgunstes muižā, atpūtas kompleksā “Kaupēna dzirnavas”, Pūteļkrogā un Zaļās muižas hostelī.
