Bērze ir pagasts Zemgales līdzenuma dienvidaustrumu daļā Dobeles novadā. Bērzes pagasts robežojas ar Dobeles pilsētu, Dobeles, Krimūnu un Jaunbērzes pagastiem Dobeles novadā, kā arī ar Glūdas un Līvbērzes pagastiem Jelgavas novadā. Pagasta teritorijai cauri plūst Bērzes upe, kuras garums pagasta robežās ir 26 km.

Bērzes pagasta platība – 80,57 km². Iedzīvotāju skaits 2024. gadā – 1536. Iedzīvotāju blīvums 2024. gadā – 19,5 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Pagasta lielākās apdzīvotās vietas – Bērze (vidējciems), Miltiņi (lielciems), Runči (skrajciems) un Šķibe (vidējciems, pagasta centrs). 

Lielākā pagasta upe ir Bērze, pagasta teritorijā tek arī mazākas ūdensteces – Ālave, Gaurata, Pienava, Pikšu grāvis, Strautiņauce, Šķibes dārza grāvis un Virkus grāvis. Visa pagasta teritorija izvietota Zemgalei raksturīgā līdzenumā ar auglīgu augsni, tādēļ lielākā daļa zemes tiek intensīvi izmantota lauksaimniecībā. Pagastā nav lielu mežu masīvu.

Bērzes pagasta teritorijā pēc agrārās reformas tāpat kā lielākajā daļā Zemgales līdzenuma bija izveidojušās lauku saimniecības – vecsaimniecības un jaunsaimniecības. Tieši šo apstākļu dēļ Bērzes pagastu smagi skāra iedzīvotāju deportācijas 1941. gada 14. jūnijā, kad no Bērzes pagasta deportēja 29 iedzīvotājus, un 1949. gada 25. martā, kad deportēja 70 iedzīvotājus. Pēc 1949. gada marta, sākoties vienlaidus kolektivizācijai, lai nodrošinātu nepieciešamo darba spēku, uz Zemgales līdzenumu no Krievijas un sevišķi no Baltkrievijas tika ievests darba spēks. 

Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

Satiksmi starp Bērzes, Šķibes un Miltiņu ciemiem un novada centru Dobeli nodrošina SIA “Tukuma auto”. Pagasta teritoriju šķērso 1. šķiras autoceļi P97 (Jelgava–Dobele–Annenieki) un P102 (Dobele–Jaunbērze).

Galvenā tautsaimniecības nozare pagastā tradicionāli ir bijusi lopkopība un lauksaimniecība; tiek audzēti kvieši, mieži, rapsis.  

Miltiņos darbojas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums “Miltiņkrogs”.

Kopš 1995. gada Miltiņos darbojas SIA “J.E.F.”, kas ir elektrotehnisko pakalpojumu veicējs; kopš 2008. gada piedāvā arī galdniecības pakalpojumus.

Bērzes centrā bijušajā lauksaimniecības biedrības “Druva” ēkā darbojas kultūras un atpūtas centrs “Bērzmuiža”, kas nodarbojas ar pasākumu organizēšanu un piedāvā telpu īri pasākumiem līdz 150 cilvēkiem ar izguldināšanas iespējām. 

Bērzes pagasta ciemā Šķibe atrodas ģimenes ārsta prakse.

2016. gadā Bērzes iedzīvotājs Dženārs Kuļikovs Bērzes ciema centrā uzbūvēja pludmales volejbola laukumu, kurā 2017. gada sāka organizēt ikgadēju turnīru “Bērzes bīča kauss”. Kopš 2019. gada Dž. Kuļikovs Bērzē katru otro gadu organizē hokeja komandas “Mītava” vasaras sporta spēles. Kopš 2019. gada tiek organizētas Dobeles basketbola komandas “Tenax” veterānu sporta spēles. Kopš 2024. gada biedrība “Bērzes attīstība” rīko “Trīs bumbu kausu”, kurā notiek sacensības futbolā, 3x3 basketbolā un pludmales volejbolā.  

Pirmā tautskola Bērzē tika uzcelta 1824. gadā, kas bija koka piebūve kroga ēkai, kas atradās pie Bērzes baznīcas. Skolu par saviem līdzekļiem uzcēla Bērzmuižas ķesteris un krodzinieks Jēkabs Millers, bērnus mācīja viņa dēls skolotājs Jānis Ansis Millers. Kroga ēka ar piebūvi skolai atradās vietā, kur 1926. gadā uz bijušā kroga pamatiem tika uzcelts Bērzes pagasta pārvaldes nams. Pēc tam, kad 1852. gadā šī pirmā skolas nodega, bērni neilgi tika skoloti Neilanda Ķiķos pie skolotāja Kārļa Neilanda. 1857. gadā sāka celt jaunu, tieši skolas vajadzībām paredzētu ēku, kurā 1863. gadā mācības uzsāka 108 skolēni. 1939. gadā tika likts pamatakmens jaunas skolas celtniecībai, kas atrastos iepretī vecajai skolai, taču padomju okupācija pārtrauca skolas būvniecības projektu. 

Pēc Otrā pasaules kara skola tika iekārtota lauksaimniecības biedrības “Druva” 1926. gadā celtajā namā. Kopš 1921. gada šī skola bija Bērzmuižas sešklasīgā pamatskola, no 1940. līdz 1941. gadam – Bērzes septiņgadīgā skola, no 1941. līdz 1944. gadam atkal Bērzes pamatskola, pēc tam tā bija Bērzes septiņgadīgā skola. 1958. gadā skola tika pārveidota par vidusskolu. 2001. gadā skolēnu trūkuma dēļ skola tika pārveidota par pamatskolu. 2010. gadā Bērzes pamatskola tika slēgta.

1893. gadā Mežinieku teritorijā (mūsdienās Jaunbērzes pagasta centrs), kas tobrīd ietilpa Bērzmuižas pagastā, tika uzcelta Bērzmuižas Mežinieku pagastskola. Skola celta par Bēzrmuižas pagasta līdzekļiem. Pirmais skolas pārvaldnieks bija skolotājs Kārlis Štolcers. 1937. gadā skola tika pārbūvēta un ievērojami paplašināta.

Bibliotēkas pakalpojumi pieejami Šķibes bibliotēkā (kā Dobeles novada centrālās bibliotēkas struktūrvienība dibināta 2005. gadā) un bibliotēkas pakalpojumu sniegšanas vietā Bērzē.

Nosaukums Bērzmuiža pirmo reizi vēstures dokumentos minēts 1492. gadā. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā, saskaņā ar 1600. gadā noslēgto laulību līgumu, hercogs Frīdrihs Ketlers (Friedrich Kettler) Bērzes muižu (Bershof) uzdāvināja savai sievai Kurzemes hercogienei Pomerānijas Elizabetei Magdalēnai (Elisabeth Magdalena von Pommern).

17. gs. beigās tagadējā Bērzes teritorijā ietilpa Udzes un Sīpeles kroņa muižu teritorijā, kuras pārvaldīja Dobeles pilskungs.

Bērzmuižas pagasts (1939. gadā pārdēvēts par Bērzes pagastu) veidojās cariskās Krievijas laikā, kad pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1866. gadā visā Krievijā tika veidotas vietējās pašpārvaldes institūcijas un guberņas iedalīja apriņķos un pagastos. Toreiz Bērzmuižas pagasts ietilpa Kurzemes guberņas Dobeles apriņķī un ietvēra vairāku bijušo muižu (Udzes, Bērzmuižas, Kreijas un Līves) teritorijas. 

1901. gadā agronoms un viens no lauksaimniecības zinātnes pamatlicējiem Latvijā profesors Jānis Bergs izveidoja Bērzmuižas izmēģinājumu un praktisko darbu saimniecību, kurā pievērsās selekcijai un agronomijas zinātniskajam darbam. J. Bergs bija šīs saimniecības vadītājs no izveidošanas līdz 1915. gadam. 

Starpkaru periodā Bērzmuižas pagastā tika attīstīta lauksaimniecība un lopkopība, pagastā darbojās vairākas saimniecības. Šajā laikā pagastā darbojās daudzas biedrības un organizācijas – Bērzmuižas un Sīpeles savstarpējā ugusndzēsēju biedrība (1885), Bērzmuižas krājaizdevu sabiedrība (1887), lauksaimniecības biedrība “Druva” (1892), izglītības biedrība “Zieds” (1907), Bērzmuižas savstarpējā ugunsapdrošināšanas biedrība (1924), Latvijas aerokluba Bērzmuižas nodaļa (1936), Bērzmuižas un Mežinieku skola paspārnē darbojas mazpulku vienības.                            

Līdz pagasta likvidēšanai Bērzes pagasta teritorijā ietilpa arī liela daļa no tagadējā Jaunbērzes, kā arī Līvbērzes un Glūdas pagastu teritorijām. Bērzes pagasts bija Jelgavas (līdz 1920. gadam Dobeles) apriņķa sastāvā. 20. un 30. gados pagastā bija aktīva kultūras dzīve, darbojās koris un izglītības biedrības “Zieds” (1907) dramatiskais kolektīvs.

1945. gadā tika pieņemts lēmums par sīkāku administratīvi teritoriālu vienību – ciemu – izdalīšanu pagastos, no Bērzes, Šķibes un Dobeles pagasta daļām tika izveidotas Austrumu un Bērzes ciema padomes.

Mūsdienu Bērzes pagasta teritorijā padomju otrreizējās okupācijas laikā, kad tika izvērsta kolektivizācija, tika izveidoti vairāki kolhozi – “Nākotne” (1946), “Liesma” (1948), “Austrums”, “Zelta druva” (1948), “Ozols” (1949), “Daile” (1953), “Kirova” (1956). 1950. gadā kolhozs “Ozols” tiek pievienots “Zelta druvai”, 1963. gadā kolhozam “Zelta druva” tiek pievienoti kolhozi “Austrums” un “Centība”, bet 1977. gadā tika pievienots kolhozs “Bērzaine”, veidojot “Zelta druvu” par vienu no lielākajām Dobeles rajona kolektīvajām saimniecībām.

1990. gadā tika izveidots Dobeles rajona Bērzes pagasts, taču no tā tika nodalīta liela daļa vēsturiskās Bērzes pagasta teritorijas un tika izveidots atsevišķs Jaunbērzes pagasts. Kopš 2009. gada 1. jūlija, kad tika īstenota teritoriālā reforma, Bērzes pagasts ir Dobeles novada daļa.

Bērzes luterāņu baznīca uzcelta 1820. gadā, kad mācītāja Johana Georga Lēberehta fon Rihtera (Johann Georg Leberecht von Richter) laikā par konsistorijas līdzekļiem sāka celt dievnamu, kurā būtu 500 sēdvietas. Projekta autors – arhitekts Heinrihs Eduards Dihts (Heinrich Eduard Dicht). Baznīcas tornī iekārts Kārļa Ulmaņa 1937. gadā dāvāts zvans ar uzrakstu: ”Mana tauta / Tevi saucu / Tu nāci / Palieci modra / Augsti sniegsi / Saulei preti”. Baznīcas altāri rotā tēlnieka un gleznotāja Induļa Rankas radītā altārglezna “Kristus Ģetzemenes dārzā” jeb “Kristus ar eņģeli”.  

Bērzes ūdensdzirnavas celtas 1863. gadā, vairākkārt pārbūvētas. No Bērzes upes aizsprosta uz ūdensdzirnavām izbūvēts derivācijas kanāls, kas dzirnavas nodrošina ar ūdens enerģiju. 1991. gadā dzirnavas savā īpašumā atguva Orvils Heniņš, kura dzimtai dzirnavas bija piederējušas pirms Otrā pasaules kara. O. Heniņš dzirnavas atjaunoja, tajās iespējams veikt graudu produktu pārstrādi pēc vēsturiskām metodēm.  

K. Ulmaņa dzimto māju Pikšu saimniecība padomju okupācijas gados tika izpostīta, vēsturiskā dzīvojamā ēka kopā ar vairākām saimniecības ēkām 1980. gadā meliorācijas darbos tika iznīcinātas. 20. gs. 80. gadu beigās, sākoties neatkarības atjaunošanai, K. Ulmaņa personība un sabiedrībā glabātās atmiņas par viņu bija nozīmīgas. 1989. gada vasarā ar sabiedrības līdzdalību sākās Pikšu atjaunošanas darbi un radās ideja izveidot muzeju. Vēlāk no jauna tika uzcelta dzīvojamā māja un klēts, līdzīga tai, kāda bija vēsturiskā. K. Ulmaņa atjaunotās dzimtas mājas Pikšas muzeja statusu ieguva 1993. gada 22. decembrī. 2018. gada 16. novembrī Kultūras ministrija iekļāva K. Ulmaņa dzimto māju vietu Pikšas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. 2023. gadā Pikšās tika atvērta līdz šim apjomīgākā bijušajam Ministru prezidentam un Valsts prezidenta amata izpildītājam veltītā ekspozīcija.

Bērzmuižas vecās pagastskolas ēka 1857. gadā celta skolas vajadzībām. Šajā skolā K. Ulmanis ieguva sākumskolas izglītību (1886–1889), skolas pagalmā aug K. Ulmaņa stādīts ozols.

Bērzes pagasta Atpūtās, iepretī Bērzes baznīcai, izveidota keramiķes Ievas Jurkas keramikas darbnīca, kurā tiek strādāts ar augsto grādu masām – porcelānu un akmensmasu, radot rotas un augstvērtīgus traukus. Darbnīcā tiek organizētas meistarklases.

Pagasta Pikšās dzimis politiķis K. Ulmanis. Censoņos dzimis dzejnieks un atdzejotājs Uldis Leinerts. Pagastā dzīvojis Latvijas Robežsargu brigādes komandieris ģenerālis Ludvigs Bolšteins. Pēc atgriešanās Latvijā 1918. gadā L. Bolšteins dzīvoja mātes un brāļa Emīla Bolšteina nomātajās Bērzmuižas dzirnavās, bet pēc tam, kad 1920. gadā tika atvaļināts no Latvijas armijas, dāvinājumā saņēma pagasta Sauliešu māju. Mācītājs, dzejnieks Alfonss Vecmanis kalpojis Bērzē 57 gadus (1939–1996). Pagasta Lapačās dzimis uzņēmējs, namīpašnieks un izdevējs Kristaps Bergs. Bētiņos dzimis Jānis Bētiņš – ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs. Pagastā dzimis mākslinieks, gleznotājs, grafiķis un arhitekts Aleksandrs Cīrulis.