“Meža gulbji” (1995) ir muzikāla poēma divos cēlienos pēc dāņu rakstnieka Hansa Kristiana Andersena (Hans Christian Andersen) pasakas “Meža gulbji” (De vilde svaner) motīviem, mūzikas autors ir Raimonds Pauls, libreta un dziesmu vārdu auore – Māra Zālīte.

Dāņu rakstnieka H. K. Andersena literārā pasaka “Meža gulbji” (1838) vēsta par princesi Elīzu, kura izglābj savus 11 brāļus no ļaunas karalienes burvestības. Apburtie prinči dienā lido kā gulbji, bet naktī pārvēršas atkal par cilvēkiem. Lai viņus atburtu, māsai Elīzai jānopin nātru krekli, ievērojot klusuma zvērestu. Elīzas skaistums savaldzina jauno princi, kurš piedāvā roku un sirdi mēmajai meitenei. Viņa pēc nātru vākšanas kapsētā tiek apsūdzēta burvestībās, bet izglābjas no sārta, un brāļi atgūst cilvēku izskatu.

1995. gadā Dailes teātris svinēja 75. jubileju, kurai par godu radās iecere iestudēt jaunu muzikālu izrādi ar R. Paula mūziku. Tās radīšanai teātra vadība uzrunāja dzejnieci un rakstnieci M. Zālīti, kura no vairākām pasakām izraudzījās sev kopš bērnības iecienīto darbu “Meža gulbji”. Pēc H. K. Andersena pasakas motīviem veidotajā libretā ir saglabāti galveno varoņu tēli, pievienoti daži jauni, paturot galveno ideju par labā cīņu ar ļauno; ignorēta ir reliģiskā līnija, kur oriģinālā Elīzu burvestībās apvaino karaļvalsts arhibīskaps. M. Zālītes versijā to dara Ministre, bet Feju karalienes vietā brāļu atburšanā padomu dod jūra.

Pie muzikālā uzveduma libreta M. Zālīte sāka strādāt 1994. gadā, radot savu līdz tam laikam poētiskāko darbu. R. Pauls 20. gs. 90. gados pie aktīvas radošās daiļrades atgriezās pēc vairākiem gadiem administratīvos un politiskos amatos, pildot kultūras komitejas vadītāja, tad kultūras ministra pienākumus. “Meža gulbjos”, kam mūzika tika radīta trīs mēnešu laikā, skaņraža melodiķa talants izpaudās pilnā spožumā. Autori savam pirmajam kopīgajam darbam deva apzīmējumu – “muzikālā poēma”. Uzvedumam R. Pauls kopā ar vokālo pedagoģi Anitu Garanču rīkoja konkursus un atlasīja aktierus. Uz Elīzas lomu pretendēja 30 meitenes, no kurām konkursā uzvarēja Latvijas Kultūras akadēmijas studente Andra Biseniece un dziedātāja Laine Ligere, pirmā Latvijas Televīzijas talantu konkursa “Meklējam solisti” skatītāju simpātiju balvas ieguvēja.

Jaunākā brāļa lomu atveidoja operdziedātājs Gundars Vētra un Latvijas Kultūras akadēmijas students Artūrs Skrastiņš. Izrādē, kurā nebija runājama teksta, tikai mūzika – solonumuri, ansambļi, kora dziedājumi –, kopumā bija iesaistīti 28 aktieri: Valdis Liepiņš, Gundars Āboliņš, Katrīne Pasternaka, Leonarda Kļaviņa, Āris Rozentāls, Pēteris Liepiņš un citi. Mūzikai bija dzīvais izpildījums.

Pirmajā izrāžu sērijā (15.11.–8.12.) klavieres spēlēja R. Pauls, muzicēja Eduards Glotovs (basģitāra), Māris Briežkalns (sitaminstrumenti), Raimonds Macats (taustiņinstrumenti). “Meža gulbju” režisors bija Arnis Ozols, uzvedumu veidoja horeogrāfe Tamāra Ēķe, scenogrāfs – Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece – Baiba Puzinas, vokālā pedagoģe – A. Garanča.

Publikas reakcija uz jauno muzikālo izrādi bija pārliecinoši pozitīva, jo izrādei R. Pauls bija uzrakstījis vairākas ļoti skaistas dziesmas “Kad man maziņam” (“Vecais zābaciņš”), “Kamēr svecītes deg”, “Glābiet māsu”, “Vienpadsmit priecīgu smaidu” un citas, kuras iedzīvojās ārpus uzveduma ietvariem; Elīzai komponists netika dāvājis spilgtas soloārijas. Vienlaikus uzvedums izpelnījās kritiku, kura norādīja uz režisūras un scenogrāfijas nepilnībām, aktieriem bija jādarbojas uz slīpas plaknes, kas apgrūtināja horeogrāfisko numuru izpildījumu. Kritiķis Normunds Naumanis uzvedumam piešķīra apzīmējumu “koncerts ar teatralizētiem elementiem”; uzvedums atspoguļoja 20. gs. 90. gadu vidus ekonomikas krīzes teātra pieticīgo budžetu.

Vienlaikus ar iestudējumu Dailes teātrī “Meža gulbju” mūzika tika ierakstīta un tiražēta kasetēs, kuras tirgoja izrādes laikā, tāpat arī dziesmuspēles teksta grāmatiņas. R. Paula mūzikai aranžējumus veidoja Zigfrīds Muktupāvels, kurš pats dziedāja Jaunākā brāļa partiju. Ierakstā piedalījās solisti Aija Kukule (Pamāte, Ragana), Igo (Jaunais Ķēniņš), Niks Matvejevs (Ķēniņš), Sonora Vaice (kā Sonora Kalniņa – Elīza), kā arī Roberts Gobziņš (Ministrs), rokmūziķi Ainars Virga, Jānis Grodums, Aivars Brīze (Ērce, Ods un Blakts), koris “Pali”, diriģents Farhads Stade.

Dailes teātrī 2005. gadā muzikālo poēmu “Meža gulbji” no jauna iestudēja par godu H. K. Andersena 200. jubilejai, pirmizrāde notika Dailes teātra I Vasaras festivālā Stāmerienā 13. augustā. Režisori bija Valdis Liepiņš un Rēzija Kalniņa, kostīmu mākslinieces — Baiba Puzinas un Jurate Silakaktiņa. Princesi Elīzu tēloja Ieva Pļavniece, Jauno ķēniņu – Artis Robežnieks.

Lomās: Artūrs Skrastiņš, Valdis Liepiņš, Ivars Auziņš, Ģirts Ķesteris, Dainis Gaidelis, Intars Rešetins un citi; tāpat kā pirmajā variantā, Ķēniņš bija P. Liepiņš, Pamāte – Katrīne Pasternaka. Uzvedumā, kam muzikālo apdari veidoja Juris Vaivods, piedalījās grupa Time After Time, dažās izrādēs arī pats autors; izrāde repertuārā noturējās līdz 2008. gadam.

2024. gada 29. novembrī Dailes teātrī notika muzikālās poēmas “Meža gulbji” trešā uzveduma pirmizrāde Klāva Meļļa režijā, scenogrāfija, kostīmi – “Grāfienes”, kustību režija – Rūdolfs Gediņš.

Lomās: Agate Grīnhofa vai Katrīna Altenburga (Elīza), Domeniks Slišāns vai Eduards Rediko (Jaunākais brālis), Gints Andžāns, Ērika Eglija-Grāvele, Dainis Gaidelis un citi. Muzikālais vadītājs – Juris Vaivods, pavadījumu atskaņo mūziķu grupa: Matīss Žilinskis (klavieres), Miķelis Dzenuška (sintezatori), Svens Vilsons (ģitāra), Beāte Meirāne (basģitāra), Pēteris Žīle (sitaminstrumenti). Šajā versijā muzikālā poēma papildināta ar diviem jaundarbiem – Elīzas dziesmām “Jūra, tu dzelmē gudrību glabā...” un “Vārdi, ko nedrīkstu sacīt”.

Iestudējums “Meža gulbji” tika iekļauts R. Paula 60. jubilejas svinību grafikā 1996. gada janvārī. Gadskārtējā teātra balvu pasniegšanas ceremonijā “Spēlmaņu nakts” iestudējums “Meža gulbji” saņēmu balvu par sabiedriski aktuālāko izrādi un T. Ēķa saņēma sezonas labākā kustību režisora balvu. 1996. gada vasarā pēc komponista iniciatīvas notika muzikālās poēmas izrāde Cēsu pilsdrupu estrādē. R. Paula “Meža gulbju” dziesmu koncertuzvedumus iestudēja un ieskaņoja Latvijas Radio bērnu vokālais ansamblis “Dzeguzīte” (1996).

2016. gadā darbs “Meža gulbji” koncertvariantā tika uzvests Jelgavā, piedalījās Annija Putniņa, Ieva Kerēvica, Juris Jope, Juris Vizbulis un citi; Jelgavas kamerorķestris, Jelgavas bigbends, Jelgavas Mūzikas vidusskolas jauktais koris, stīgu orķestris un Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu koris “Spīgo”, režisore – Margo Zālīte, diriģents – Aigars Meri, Ritvara Garozas instrumentācija.

M. Zālītes un R. Paula muzikālā poēma pieskaitāma abu autoru veiksmīgākajiem skatuviskajiem darbiem. Tās forma – nepārtraukta dziesmu un mūzikas fragmentu virkne bez runāta teksta – tuva mūziklam, no kura “Meža gulbjus” nošķir skatuviskās, horeogrāfiskās darbības trūkums. Arī no muzikāli dramaturģiskās darbības attīstības viedokļa darbs apzīmējams kā dziesmu virkne, kaut gan to caurvij dažas tēmas, kuras atkārtojas: melodiskais hits “Kad man maziņam”, poētiskais vadmotīvs “Kamēr svecītes deg”, mainoties dziesmas vārdiem, un kaiju dziedājums “Tipinām, tipinām”, kas 2. cēlienā pārceļo Jaunā ķēniņa galminieku mutēs “Vīniņu iedzeram, mēlītes patrinam”. “Meža gulbju” mūzika skanējusi dažādās interpretācijās, aranžējumos, bieži to savos koncertos atskaņojis pats R. Pauls. Publiski atskaņoti un ieskaņoti “Meža gulbju” atsevišķi fragmenti, dziesmas, no muzikālā materiāla veidoti popuriji.

2 MC*, 2 CD**, ““Meža gulbji”. Dažādi izpildītāji”, MicRec, 1995.

CD, ““Meža gulbji“. Dzeguzīte”, Latvijas Radio, 1996.

* magnētiskā kasete

** kompaktdisks