M. Zālītes un R. Paula muzikālā poēma pieskaitāma abu autoru veiksmīgākajiem skatuviskajiem darbiem. Tās forma – nepārtraukta dziesmu un mūzikas fragmentu virkne bez runāta teksta – tuva mūziklam, no kura “Meža gulbjus” nošķir skatuviskās, horeogrāfiskās darbības trūkums. Arī no muzikāli dramaturģiskās darbības attīstības viedokļa darbs apzīmējams kā dziesmu virkne, kaut gan to caurvij dažas tēmas, kuras atkārtojas: melodiskais hits “Kad man maziņam”, poētiskais vadmotīvs “Kamēr svecītes deg”, mainoties dziesmas vārdiem, un kaiju dziedājums “Tipinām, tipinām”, kas 2. cēlienā pārceļo Jaunā ķēniņa galminieku mutēs “Vīniņu iedzeram, mēlītes patrinam”. “Meža gulbju” mūzika skanējusi dažādās interpretācijās, aranžējumos, bieži to savos koncertos atskaņojis pats R. Pauls. Publiski atskaņoti un ieskaņoti “Meža gulbju” atsevišķi fragmenti, dziesmas, no muzikālā materiāla veidoti popuriji.